Anta Kučere teic, ka rudzupuķes ir bioloģiskās kosmētikas pamatu pamats.
Anta Kučere teic, ka rudzupuķes ir bioloģiskās kosmētikas pamatu pamats.
Foto – Dainis Bušmanis

Mājās braucot, Anta sapirkusies ziedūdeņus, ēteriskās eļļas un citas sastāvdaļas, lai pati uzsāktu bioloģiskā sejas krēma gatavošanu. Arī nosaukums jau bija izdomāts – “Beāte” – par godu pirmajai mazmeitai. Kā šodien meistare atceras – pirmo krēmu vārījusi “Janavu “virtuvē uz malkas plīts. Tā kā vēl nebija nopirktas iekārtas, ar ko krēma sastāvdaļas sajaukt viendabīgā konsistencē, izmantojusi parasto elektrisko putotāju. Izrādījies, ka apgriezienu skaits nav bijis pietiekams un skaistumkopšanas līdzeklim viss šķidrums nostājies virspusē. Tagad par to vairs nav jāuztraucas, jo viņas rīcībā ir gan hidrogenēšanas, gan destilēšanas iekārtas. 3

Anta Kučere savulaik strādājusi Rīgā par galveno finansisti un grāmatvedi gan Īpašu uzdevumu ministrijā sabiedrības integrācijas lietās, gan Sabiedrības integrācijas fondā. Lauksaimniecībai pievērsusies pēc tam, kad ģimenei pienākuši grūti laiki – vīrs zaudējis darbu, bet bērni vēl skolā laižami. “Pamazām iekrājās parāds par dzīvokli Aizkrauklē, mūs draudēja no tā izlikt, tādēļ bija jāsāk domāt, ko darīt tālāk. Atcerējos, ka laukos mums pieder septiņi hektāri zemes. Nolēmām tajā audzēt ārstniecības augus. Manas saknes ir Latgalē, Dricēnos. Mammai vienmēr bija sasietas zāļu slotiņas. Interese par augiem bija, bet zināšanu par tiem – nekādu,” viņa saka. No algotā darba brīvajā laikā stādījusi laukos kliņģerītes, kumelītes, ehinācijas, piparmētras, lavandas, māteres, melisas. Kad apnicis drogas par lētu naudu atdot uzpircējiem, ekonomiskais aprēķins mudinājis doties uz Pārtikas un veterināro dienestu pēc sertifikāta. Tagad uzņēmīgā seniore savus augus pati fasē maisiņos un reizi mēnesī ved uz zaļajiem tirdziņiem. Jāpiebilst, ka uz visām “Janavās” gatavotajām zāļu tējām ir Latvijas ekoprodukta zīme.

“Sēžu zaļajā tirdziņā Berga bazārā, piedāvāju izmēģināt savu sejas krēmu. Pircēji iet garām un par mani pasmejas. Dāļāju krēmu par velti saviem draugiem un paziņām. Tie izmēģināja un ieteica citiem, tā tā lieta pamazām aizgāja. Pagāja gadi pieci, kamēr bizness “iešūpojās”. Iesākt kaut ko jaunu ir ļoti grūti,” atzīst Anta.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 pārsteidzošas lietas, ko par jums atklāj apģērba krāsa
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 15
Kadirovam daudz nav atlicis – viņš mirst. Čečenijas līdera nāve var ievilkt Putinu jaunā karā 144
Lasīt citas ziņas

Tagad barojošais sejas krēms “Beāte” tiek pildīts glītos porcelāna trauciņos, ko izgatavo Piebalgas porcelāna fabrikā, bet glītās koka kastītes ražo kāds Aiz­kraukles uzņēmums. Korķus gan Latvijā dabūt nav iespējams, tos pasūta Portugālē.

Idejas jaunu kosmētisko līdzekļu ražošanai piespēlē pati dzīve. Reiz saimniecībā viesojusies sieviete, kuras dēls sirdzis ar psoriāzi, it īpaši smagi bija skarta galvas āda. Viņa ierosinājusi gatavot toniku no madarām, kas ziedēja apkārtnes pļavās. “Saules stari un šis toniks patiešām darīja brīnumus – visas kreveles no matiem pazuda,” stāsta Anta. Arī doma par veselībai draudzīgu pretodu līdzekli radusies, vērojot, kā sadzeltās vietas kasa mazie “Janavu” apmeklētāji. Anta Kučere devusies izjautāt visas gados vecās kaimiņienes, lai noskaidrotu, kā senāk cīnījušies ar šiem dzēlējiem. “Izrādās, tolaik cilvēki ziedušies gan ar lupstāja, gan vērmeļu, gan pētersīļu, gan vēl desmit citu “jiftīgu” augu sulu. Ieguvu šo augu destilātu, piepilināju ēteriskās eļļas un toniks gatavs bez kādas ķīmijas. Ja uzpūš uz drēbēm, odi nenāk klāt, ja uzsmērē uz sadzeltās vietas – neniez,” par savu jaunāko produktu “Odiem-nē” stāsta Anta Kučere, lepni piebilstot, ka pavisam ražo astoņus dažādus tonikus, arī kaņepju ziepes un ziedūdeņus.

No pilsētnieces par zemnieci

CITI ŠOBRĪD LASA
“Man patīk augi. Saimniecībā audzēju rudzupuķes, kumelītes, ehinācijas, kliņģerītes, piparmētras, lavandas, māteres, melisas – daļu zāļu tējām, daļu krēmiem un tonikiem. Rudzupuķes ir bioloģiskās kosmētikas pamats. Vasarā pagatavoju ap 150 litriem šo ziedu destilāta. Aizpērn iestādīju četrdesmit Latvijā selekcionētās krūmrozes ‘Lidija Freimane’, kuras zied lieliem, ļoti smaržīgiem rozā ziediem,” stāsta pensionāre. Arī rozes nav domātas skaistumam vien, no ziedlapiņām tiks gatavots destilāts, kas ir gan krēma, gan tonika sastāvā. Destilātu jeb hidrolātu iegūst, tvaicējot ūdeni caur ziediem vai citām sasmalcinātām augu daļām. Tam piemīt tāda pati, tikai vājāk izteikta iedarbība un īpašības kā auga ēteriskajai eļļai. Piemēram, paturot uz plakstiņiem ar rudzupuķu destilātu piesūcinātus vates pikucīšus, tūska pazūd, kā nebijusi.
Anta Kučere savulaik strādājusi Rīgā par galveno finansisti un grāmatvedi gan Īpašu uzdevumu ministrijā sabiedrības integrācijas lietās, gan Sabiedrības integrācijas fondā. Lauksaimniecībai pievērsusies pēc tam, kad ģimenei pienākuši grūti laiki – vīrs zaudējis darbu, bet bērni vēl skolā laižami. “Pamazām iekrājās parāds par dzīvokli Aizkrauklē, mūs draudēja no tā izlikt, tādēļ bija jāsāk domāt, ko darīt tālāk. Atcerējos, ka laukos mums pieder septiņi hektāri zemes. Nolēmām tajā audzēt ārstniecības augus. Manas saknes ir Latgalē, Dricēnos. Mammai vienmēr bija sasietas zāļu slotiņas. Interese par augiem bija, bet zināšanu par tiem – nekādu,” viņa saka. No algotā darba brīvajā laikā stādījusi laukos kliņģerītes, kumelītes, ehinācijas, piparmētras, lavandas, māteres, melisas. Kad apnicis drogas par lētu naudu atdot uzpircējiem, ekonomiskais aprēķins mudinājis doties uz Pārtikas un veterināro dienestu pēc sertifikāta. Tagad uzņēmīgā seniore savus augus pati fasē maisiņos un reizi mēnesī ved uz zaļajiem tirdziņiem. Jāpiebilst, ka uz visām “Janavās” gatavotajām zāļu tējām ir Latvijas ekoprodukta zīme.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.