Svarīgie “ķieģelīši” – minerālvielas 0
Minerālvielas nepieciešamas cilvēka organisma dzīvības procesiem. Tās ietilpst šūnu sastāvā, audos, asinīs, limfā, kaulaudos, fermentos un hormonos, nodrošina olbaltumvielu sintēzi, skābju un bāzu līdzsvaru. Organismam vajadzīgo minerālvielu daudzums atkarīgs no audu augšanas un minerālvielu izdalīšanās intensitātes.Katrai minerālvielai ir specifiska nozīme cilvēka organismā.
Kalcija (Ca) trūkums organismā var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Tādēļ ir svarīgi gan Ca, gan D3 vitamīnu uzņemt pietiekamā daudzumā. Ca trūkums maziem bērniem
rada trauslus kaulus un zobus, aizkavē augšanu, veicina kaulu deformēšanos.
Par veselu un stipru kaulu sistēmu jārūpējas katram pašam.
Ca trūkumu veicina: pārmērīga sāls lietošana; smēķēšana un alkohola lietošana; par maz produktu, kuru sastāvā ir kalcijs; maz kustību, organismā trūkst D vitamīna.
Ja ir kāds no šiem faktoriem, papildus jālieto Ca ar D3 vitamīnu, kā arī jāmazina negatīvie faktori. Ca nepietiekamība veicina trauslu skeletu, pret bojāšanos jutīgus zobus, pelēcīgu sejas ādu, lūstošus un neveselīgus matus un nagus, muskuļu vājumu, nogurumu, osteoporozi, kā arī rahītu.
Kalcijs veicina asins recēšanu, kaulu lūzumu un ievainojumu ātrāku dzīšanu, palīdz samazināt iekaisumu.
Kalcijs ir sierā, pienā, biezpienā, kāpostos, kartupeļos, maizē.
Magnijs (Mg) ir ceturtā visvairāk sastopamā minerālviela cilvēka organismā.
Pieauguša cilvēka organismā ir ap 21 – 28 g magnija. Puse no tā atrodas kaulos, 1/3 sirds un skeleta muskuļos, bet pārējais asins plazmā u. c. audos.
