“Tarifu karš un globālais haoss: Ķīna piedāvā alternatīvu ceļu!” Ķīnas vēstnieks Latvijā Tans Songgens par tarifiem 0
Autors: Tans Songgens, Ķīnas vēstnieks Latvijā
Nesen Baltā nama vienpusējā tarifu paaugstināšana, aizbildinoties ar “savstarpīgumu”, satricināja pasauli. ASV apgalvo, ka cieš zaudējumus starptautiskajā tirdzniecībā, tāpēc mēģina palielināt ieņēmumus un līdzsvarot tirdzniecības bilanci ar tarifiem. Bet vai tarifi tiešām ir tik efektīvi, kā tiek apgalvots?
Patiesībā ASV gūst lielu labumu no starptautiskās tirdzniecības, īpaši pakalpojumu jomā. Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektore Ngozi Okonjo-Iweala norāda: “Starptautiskajā pakalpojumu tirdzniecībā ir skaidrs uzvarētājs — Amerikas Savienotās Valstis.” Pakalpojumu sektors veido aptuveni 80% no ASV IKP, un tā eksports pārsniedz 1 triljonu ASV dolāru.
Ķīna ir lielākā ASV pakalpojumu tirdzniecības pārpalikuma devēja — 2023. gadā tā veidoja apmēram 9,5% no kopējā apjoma. Ja ņem vērā gan preču, gan pakalpojumu tirdzniecību, kā arī vietējo uzņēmumu pārdošanas apjomus ārzemēs, ekonomiskie ieguvumi starp Ķīnu un ASV ir līdzsvaroti.
Ekonomisti, tostarp Džefrijs Sakss, uzsver, ka tirdzniecības deficīts nozīmē, ka valsts tērē vairāk nekā ražo, un tarifi tikai pasliktina situāciju. 2017.–2020. gadā ASV uzlika tarifus Ķīnai, bet deficīts pieauga no 275,8 līdz 316,5 miljardiem dolāru.
Tarifu kari neatbilst brīvās tirdzniecības principiem, un, ņemot vērā inflāciju un globālās tirdzniecības samazināšanos, ASV ieņēmumi no “savstarpīgajiem tarifiem” būs daudz mazāki, nekā sagaidīts, iespējams, izraisot pat pasaules mēroga recesiju.
Saskaroties ar šādu vienpusēju protekcionismu un ekonomisko iebiedēšanu, Ķīna ir apņēmusies aizstāvēt ne tikai savas tiesības, bet arī taisnīgus starptautiskās tirdzniecības noteikumus. Mūsu pozīcija ir skaidra: ja būs jācīnās, mēs cīnīsimies; ja būs iespēja runāt, mēs sarunāsimies, bet vienlīdzības un cieņas pamatos.
Pastāv viedoklis, ka Ķīna ilgstoši “izmantojusi” brīvā tirgus mehānismus, piemēram, PTO, un tos “iznīcinājusi”. Šis uzskats ir nepamatots. Kopš iestāšanās PTO Ķīna ir ievērojusi visas saistības, samazinot kopējo tarifu līmeni no 15,3% 2001. gadā līdz 9,8% šobrīd — gandrīz līdz attīstīto PTO dalībvalstu vidējam līmenim.
Ķīnas apņēmība būt atvērtai pasaulei tikai pieaug. Kopš 2017. gada investīciju ierobežojumu saraksts ir saīsināts no 93 līdz 29 pozīcijām, atverot ražošanas, medicīnas, finanšu un telekomunikāciju nozares ārvalstu ieguldījumiem. 2024. gadā Ķīnā tika nodibināti 59 000 jauni ārvalstu uzņēmumi — par 9,9% vairāk nekā pērn. Preču imports un eksports sasniedza aptuveni 1,2 triljonus eiro pirmajā 2025. gada ceturksnī.
Ķīna un Eiropas Savienība kopā veido vairāk nekā trešdaļu no pasaules ekonomikas un ceturtdaļu no globālās tirdzniecības. Šogad atzīmējam 50 gadus kopš Ķīnas un ES diplomātisko attiecību nodibināšanas, un mēs esam gatavi paplašināt sadarbību un kopīgi radīt iespējas.
Kamēr pasaule piedzīvo nenoteiktību, Ķīna paliek par stabilitātes, progresa un savstarpējās sadarbības balstu.
