Laikraksts “The New York Times” apraksta Rundāles pils – “Latvijas Versaļas” – restaurācijas pusgadsimtu, aprakstot lasītājiem mūsu krāšņāko pili un tās atjaunošanas galveno dzinējspēku Imantu Lancmani.

Lasītākie

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara

RAKSTA REDAKTORS

“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu

Lasīt citas ziņas

“Cilvēks, kas galvenokārt atbildīgs par [pils] pārsteidzošo atdzimšanu, ir Imants Lancmanis – 73 gadus vecs gleznotājs, mākslas vēsturnieks un muzeja direktors, kura saistība ar Rundāli sākās 1964. gadā, kad viņš bija mākslas students Rīgā,” raksta avīze.

ASV jaunās sankcijas vērstas pret Krievijas ieroču programmu

VIEGLAIS TESTS. Ja nevari atbildēt 100% pareizi uz šiem jautājumiem, tad tu neesi pārāk gudrs

Krimināls

Bijušais augsta ranga Kazahstānas politiķis videonovērošanas kamerās redzams līdz nāvei sitam savu sievu

“The New York Times” apraksta pedantisko un iedvesmoto darbu pie pils restaurācijas, aprakstot, ka viena griestu gleznojuma atjaunošana prasījusi sešus gadus, bet stuka rotājumi Baltajā zālē – desmitgadi. Nācās pasūtīt 4400 metrus auduma tapešu un pilnībā nomainīt jumtu. “Man bija sava vīzija par pili,” laikrakstam atzinis Lancmanis.

“The New York Times” uzskaita Eiropas nozīmes kultūras vērtības, kas aplūkojamas Rundāle, kā arī pieminējis, ka pils rožu dārzs ar tā 2400 šķirnēm un 10 000 stādiem kopumā ir lielākais Eiropā.

Rakstu par Rundāles pili avīze nobeidz, citējot Lancmani: “Esmu laimīgs, ka man pietika laika līdzdarboties restaurēšanā.”