SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 53

Krievija var izturēt vēl trīs bruņutehnikas smagu zaudējumu gadus, teikts Londonā bāzētā Starptautiskā stratēģisko studiju institūta (IISS) ziņojumā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kurus visbiežāk ieskauj kupls bērnu pulciņš 10
Ko Ķīna dara ar zinātnieku, kurš patvaļīgi pasaulei atklāja Covid-19 izplatību? 60
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 15
Lasīt citas ziņas

Pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara gaitā Krievija zaudējusi vairāk nekā 3000 tanku, un tas ir skaits, kas ir līdzvērtīgs pirmskara potenciālam.

Tiesa, Krievijai noliktavās ir pietiekamas zemākas kvalitātes bruņutehnikas rezerves, lai kompensētu zaudējumus turpmāko gadu laikā, norāda domnīca.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī Ukraina kopš Krievijas iebrukuma 2022.gada februārī ir cietusi lielus zaudējumus, taču Rietumu militārās tehnikas piegādes ir ļāvušas tai taupīt rezerves, vienlaikus uzlabojot kvalitāti, norāda IISS.

“Maskava spējusi nomainīt kvalitāti pret kvantitāti, no noliktavām izņemot tūkstošiem vecu tanku, dažkārt pat 90 transportlīdzekļu mēnesī,” teikts ikgadējā ziņojumā “Militārais līdzsvars”, kas ir svarīgs avots aizsardzības analītiķiem visā pasaulē.

Krievijas uzkrātie krājumi nozīmē, ka Maskava “potenciāli var izturēt vēl aptuveni trīs smagu zaudējumu gadus un kompensēt tanku zaudējumus no vecajiem krājumiem, lai gan zemākā tehniskā līmenī, neatkarīgi no tās spējām ražot jaunu tehniku,” teikts ziņojumā.

Saskaņā ar analītiķu datiem Krievijas rīcībā ir 1750 pamata kaujas tanku, sākot ar T-55, kuru vecums ir vairāki desmiti gadu, līdz modernākiem T-80 un T-90.

Vēl 4000 tanku atrodas noliktavās.

“Šī situācija izceļ pieaugošo strupceļu kaujas darbībās, kas var saglabāties 2024.gada laikā,” teikts ziņojumā.

Krievijas karaspēka tanks Mariupoles ielās.
Foto: EPA/ SCANPIX/ LETA

Krievijas triecienos Ukrainā nogalināti pieci civilisti

Krievijas triecienos vairākos Ukrainas reģionos otrdien nogalināti pieci mierīgie iedzīvotāji, vēsta Ukrainas amatpersonas.

Mierīgie iedzīvotāji Krievijas triecienos nogalināti Ukrainas ziemeļaustrumos, dienvidos un centrālajā daļā, apliecināja amatpersonas.

Harkivas apgabalā nogalināti trīs cilvēki, pavēstīja apgabala vadītājs Olehs Siņehubovs.

Vovčanskā, kas atrodas septiņus kilometrus no robežas ar Krieviju, nogalināta 61 gadu veca sieviete, pavēstīja apgabala vadītājs.

“Apšaudes laikā cilvēki bija vietējā tirgū,” norādīja Siņehubovs.

Divi mierīgie iedzīvotāji vīrieši vēl pirms tam rīta pusē zaudēja dzīvību, kad krievi netālu no Kupjanskas Kuriļivkā apšaudīja lauksaimniecības uzņēmumu.

Reklāma
Reklāma

Hersonas apgabala vadītājs savukārt pavēstīja, ka Krievijas karaspēka triecienā Ļvovei Ukrainas kontrolētajā Dņepras krastā dzīvību zaudējusi vecāka gadagājuma sieviete.

“83 gadus veca sieviete savas mājas pagalmā guva nāvējošus ievainojumus,” pavēstīja Oleksandrs Prokudins.

Dņipropetrovskas apgabala Nikopolē krievu triecienā nogalināts 64 gadus vecs vīrietis, pavēstīja apgabala vadība.

Ukraiņi notriekuši 16 no 23 krievu lidrobotiem “Shahed”

Foto: REUTERS/SCANPIX
Krievu trieciendrona “Shahed” fragments.

Ukraiņu karavīri notriekuši 16 no 23 lidrobotiem “Shahed”, ko Krievija naktī uz otrdienu raidīja uz Ukrainu, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Lidroboti tika palaisti no Krievijas Krasnodaras novada un Krimas.

Uzbrukumu atvairīšanā bija iesaistītas Ukrainas Gaisa spēku un armijas mobilās vienības.

Kēnigsbergas gubernators vaino Kantu Ukrainas karā

Krievijas eksklāva Kēnigsbergas (Karaļauču) gubernators Antons Aļihanovs paudis viedokli, ka par karu Ukrainā daļēji atbildīgs esot vācu filozofs Imanuels Kants.

Aļihanovs krievu politologu konferencē norādījis, ka Kants ir “viens no moderno Rietumu intelektuālajiem radītājiem”.

Aļihanovs atzinis, ka viņa vārdi esot “zināma provokācija”, taču piebildis, ka vēlētos “parādīt, ka Imanuelam Kantam, kurš dzimis šeit gandrīz pirms 300 gadiem, ir gandrīz tieša saikne ar globālo haosu (..), ar ko mēs saskaramies. Vēl vairāk, viņam ir tieša saikne ar militāro konfliktu Ukrainā”.

Aļihanovs apgalvo, ka Kants esot bruģējis ceļu morālajam relatīvismam, ar kuru Rietumos varot attaisnot jebkuru rīcību un jebkuru netaisnību, bet Krievija pretstatā tam pieturoties pie mūžīgām ētiskām vērtībām.

Dižais vācu filozofs dzimis 1724.gadā Kēnigsbergā, kas tolaik atradās Prūsijas sastāvā, bet pēc Otrā pasaules kara nonāca Maskavas valdījumā.

Krievijas attiecības ar filozofu ir pretrunīgas. No vienas puses, viņa kaps katedrālē tiek uzturēts un Kants tiek uzskatīts par tūristu piesaistes objektu, no otras puses – pirms dažiem gadiem kaps un piemineklis tika noķēpāti ar grafiti.

ASV Senāts apstiprina likumprojektu par palīdzību Ukrainai

ASV Senāta vairākuma līderis Čaks Šūmers, demokrāts no Ņujorkas, uzstājas preses konferencē ASV Kapitolija ēkā 2024. gada 13. februārī Vašingtonā.
Foto: AFP/SCANPIX

ASV Senāts otrdien apstiprinājis likumprojektu, kas cita starpā paredz piešķirt Ukrainai 60 miljardus dolāru lielu palīdzību, taču sagaidāms, ka republikāņu kontrolētā Pārstāvju palāta to noraidīs.

Par likumprojektu, kas paredz militāro palīdzību arī Izraēlai un Taivānai, balsoja 70 senatori, bet pret – 29. Gandrīz 20 republikāņi balsojumā pieslējās demokrātiem, tomēr republikāņi Pārstāvju palātā, kuru vidū ir daudz bijušā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju, draudējuši, ka likumprojektu neatbalstīs tā esošajā formā.

Tramps mudinājis republikāņus nepieļaut likuma pieņemšanu, kas dotu iespēju prezidentam Džo Baidenam pasludināt uzvaru likumdošanas jomā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicis pateicību ASV Senāta likumdevējiem par palīdzības likumprojekta atbalstīšanu. Ierakstā platformā “X” Zelenskis izteica pateicību “katram ASV senatoram, kas atbalstīja palīdzības turpināšanu Ukrainai laikā, kad mēs cīnāmies par brīvību, demokrātiju un vērtībām, kas mums visiem ir svarīgas”.

“Mums Ukrainā līdz ar ASV atbalsta turpināšanu tiek palīdzēts glābt cilvēku dzīvības no Krievijas terora,” norādīja Zelenskis. Palīdzība nozīmēs “lielāku drošību un pārticību visiem amerikāņiem un visai brīvajai pasaulei”, uzsvēra prezidents.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 397 080

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 397 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1090 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 6424 tankus, 12 004 bruņutransportierus, 9500 lielgabalus, 981 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 667 zenītartilērijas iekārtas, 332 lidmašīnas, 325 helikopterus, 7332 bezpilota lidaparātus, 1882 spārnotās raķetes, 24 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 12 623 automobiļus un autocisternas, kā arī 1518 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.