SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 53

Vācijas kanclers Olafs Šolcs Ukrainas kara jautājumos ir pārāk neizlēmīgs, intervijā Šveices laikrakstam “Neue Zürcher Zeitung” sacīja bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Reklāma
Reklāma
TESTS: Atbildi tikai uz 6 jautājumiem un mākslīgais intelekts izrēķinās tavu vecumu!
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 37
Pasaule visdrīzāk tomēr ir plakana – astrofiziķis izpētījis zemi visaugstākajā precizitātes līmenī
Lasīt citas ziņas

“Mums ir vajadzīgi valstu vadītāji, kas rīkojas apņēmīgi,” otrdien publicētajā intervijā sacīja bijušais alianses vadītājs.

“Mums ir vajadzīga krietni noteiktāka Vācijas valdība. Kanclers Šolcs ir pārāk lēns, pārāk neizlēmīgs. Viņš neatstāj līdera iespaidu,” norādīja Rasmusens. Šolcam būtu jārīkojas proaktīvāk. “Es nesaprotu, kāpēc Vācija nepiegādā [raķetes] “Taurus”,” atzina Rasmusens.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eiropai ir jāpārslēdzas uz kara ekonomiku un jāpiegādā Ukrainai visi ieroči, kas tai ir vajadzīgi, viņš uzsvēra.

“Mums beidzot ir jāatzīst situācijas nopietnība. [Krievijas diktators Vladimirs] Putins [karu] nepārtrauks, ne jau līdz ASV vēlēšanām,” brīdināja Rasmusens.

Viņš arī mudināja aicināt Ukrainu pievienoties NATO iespējami drīz. “Es nezinu, vai tas notiks NATO samitā jūlijā, tomēr es gribētu iebilst argumentam, ka ir neiespējami uzsākt iestāšanās procesu, kamēr Ukraina turpina karot,” sacīja bijušais NATO vadītājs.

Olafs Šolcs.
Foto. STEPHANIE LECOCQ/EPA/SCANPIX

Belgorodas apgabalā aizdegusies naftas bāze

Krievijā Belgorodas apgabalā noticis sprādziens naftas bāzē, pēc kā izcēlies ugunsgrēks, vēsta vietējie mediji un platformas “Telegram” kanāli.

Krievijas laikraksts “Kommersant”, atsaucoties uz avotiem, vēsta, ka uzbrukts naftas bāzei Dolgojas ciemā 15 kilometru attālumā no Gubkinas pilsētas.Tur atrodas koncerna “Rosņetj” meitas uzņēmuma naftas bāze.

Propagandas medijs “RIA-Novosti” vēsta, ka uzņēmumā aizdegušies trīs rezervuāri. Savukārt Krievijas kanāli platformā “Telegram” ziņo, ka aizdedzies viens rezervuārs.

Belgorodas gubernators Vjačeslavs Gladkovs paziņoja par sprādzienu un tam sekojušo ugunsgrēku Gubkinas rajonā.

Ukrainas tīmekļa izdevuma “Ukrainska pravda” avoti vēsta, ka ar uzbrukumu ir saistīta Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

Belgorodas apgabala Gubkinas un Starijoskolas rajonos izsludināti raķešu trieciena draudi.

Odesas rajonā notriekti 18 no 22 krievu droniem “Shahed”

Daļa no notriekta “Shahed” bezpilota lidaparāta.
Foto: REUTERS/ SCANPIX/ LETA

Odesas apvidū naktī uz otrdienu notriekti 18 no Krievija raidītajiem 22 trieciendroniem “Shahed”, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Reklāma
Reklāma

Attiecībā uz droniem, ko Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem nav izdevies notriekt, Ukrainas dienvidu aizsardzības spēki ziņo, ka postījumi nodarīti rekreācijas objektam, kas kopš pilna mēroga kara sākuma nav darbojies, kā arī privātmājai un piestātnei.

Pēc trieciena gaitas, kas noticis divos viļņos, var secināt, ka droni manevrējuši, arī virs pašas Odesas, bet to mērķi bijuši uz ziemeļiem no pilsētas, cita starpā arī Dačnes ciema rajonā, platformā “Telegram” vēsta vietējie kanāli.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 419 020

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 419 020 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1170 iebrucēju.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 6657 tankus, 12 688 bruņutransportierus, 10 258 lielgabalus un mīnmetējus, 1007 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 700 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 7863 bezpilota lidaparātus, 1917 spārnotās raķetes, 25 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 13 423 automobiļus un autocisternas, kā arī 1630 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis

Foto: REUTERS/SCANPIX
Melnā jūra, Krimā.

Krievijas okupētajā Krimā naktī uz otrdienu Ukrainas jūras dronu triecienā nogremdēts Krievijas patruļkuģis “Sergej Kotov”, apstiprinājusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR).

Krimā naktī bija dzirdami sprādzieni. Vairāki krievu militārie blogeri platformā “Telegram” vēsta, ka jūras dronu uzbrukumu mērķis bijis patruļkuģis “Sergej Kotov”, daži ziņo, ka kuģis nogremdēts.

“Tā arī notika: ar BEKiem (bezekipāžas kuteriem) veica triecienu projekta 22160 patruļkuģim “Sergej Kotov”. Šobrīd precizēju apkalpes likteni bet ar kuģi – viss cauri,” vēsta kanāls “Dva majora” (“Divi majori”).

Krievijas propagandisti arī publicējuši video ar trieciena brīdi.

Ukrainas jūras droni trāpīja kuģim “Sergej Kotov” netālu no Feodosijas. Internetā publicētajos kadros ir dzirdamas apšaudes skaņas. Acīmredzot krievi mēģināja iznīcināt kuterus, taču tiem izdevās sasniegt mērķi.

Video beigās ir dzirdams, kā drons ietriecas patruļkuģī. Atskan skaļš sprādziens, kuģi pārņem liesmas.

Ukrainas uzbrukumā patruļkuģim “Sergej Kotov” ir nogalinātie un ievainotie, paziņoja HUR pārstāvis Andrijs Jusovs.

Saskaņā ar HUR sniegto informāciju jūras bezpilota aparātu “Magura V5” triecienā tika nodarīti bojājumi kuģa pakaļgaldam, kā arī tā labajam un kreisajam bortam.

Savukārt Krimas tilts uz astoņām stundām tika slēgts transporta kustībai. Okupanti paziņojuši, ka tika slēgta vilcienu satiksme un aizkavēti vismaz deviņi vilcieni.

Naktī uz otrdienu okupētajā Kerčā dārdējuši skaļi sprādzieni. Tie bijuši dzirdami dažādos pilsētas rajonos, vēsta vietējie iedzīvotāji. Krievijas kanāli platformā “Telegram” ziņo, ka pirmdien ap plkst.23.30 dažādos Kerčas rajonos bijuši dzirdami trīs līdz pieci spēcīgi sprādzieni.

Pēc piecām minūtēm apturēta satiksme pār Krimas tiltu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.