SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 5

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 162 560 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām 137
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3504 tankus, 6810 bruņutransportierus, 2539 lielgabalus, 503 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 265 zenītartilērijas iekārtas, 305 lidmašīnas, 289 helikopterus, 2145 bezpilota lidaparātus, 907 spārnotās raķetes, 5394 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 257 specializētās tehnikas vienības.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Čikovs: 35 Krievijas reģionos kara komisariāti aktīvi izsūta pavēstes

Mobilizācijas Krievijā.
Foto. EPA/YURI KOCHETKOV

Starptautiskās cilvēktiesību aizstāvju organizācijas “Agora” vadītājs Pāvels Čikovs pavēstījis, ka kara komisariāti 35 Krievijas reģionos sākuši aktīvi izsūtīt pavēstes.

Starp reģioniem, kur pilsoņi saņem kara komisariātu pavēstes, ir Maskava Sanktpēterburga, Ļeņingradas, Maskavas, Belgorodas un Murmanskas apgabali, Altaja, Permas, Krasnojarskas un Krasnodaras novadi.

No kurienes viņš saņēmis šo informāciju, Čikovs nav paskaidrojis, tomēr piebildis, ka, viņaprāt, runa neesot par mobilizācijas otro vilni.

“Visvairāk jautājumu rada pavēstes par [iesaukšanu] uz apmācībām, kas tiek veiktas tikai pēc prezidenta dekrēta. Tāda dekrēta nav, vismaz ne publicēta,” norādījis Čikovs.

Faktu, ka pavēstes tiek izsūtītas Maskavā, apstiprinājis laikraksts “Novaja Gazeta Europe”. Pavēsti ar prasību “ierasties kara uzskaites dokumentu precizēšanai” mēģinājuši izsniegt arī laikraksta korespondentam.

Iepriekš Krievijas reģionu varasiestādes paziņojušas, ka pavēstes tiekot izsūtītas, lai “aktualizētu kara uzskaites datus” vai iesaukšanai uz apmācībām.

Reklāma
Reklāma

Kremlis norādījis, ka tā esot “ierasta prakse” un ka neesot nekādu diskusiju par jaunu mobilizācijas vilni.

Kā ziņots, pagājušā gada 21.septembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins izsludināja “daļējo mobilizāciju”, lai nodrošinātu lielgabalgaļu karam pret Ukrainu, jo profesionālās armijas vienības, ar kurām tika uzsākts atkārtotais iebrukums kaimiņvalstī, ukraiņu sīvās pretestības rezultātā bija jau noasiņojušas.

Lai gan pēc aptuveni 300 000 vīru iesaukšanas varasiestādes paziņojušas, ka mobilizācija tikusi pabeigta, Putina dekrēts par mobilizāciju tā arī nav atcelts.

Liela daļa no pagājušā gada rudenī mobilizētajiem jau nosūtīti uz Ukrainas fronti, kur daudzi no viņiem jau krituši.

Tāpēc nerimst bažas, ka iespējama jaunas mobilizācijas izsludināšana.

Kariņš šodien Kijivā tiksies ar Ukrainas augstākajām amatpersonām

Krišjānis Kariņš
Foto: Zane Bitere/LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien oficiālā vizītē Kijivā, Ukrainā, tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku un Ukrainas premjerministru Denisu Šmihalu, lai pārrunātu turpmāko nepieciešamo atbalstu Ukrainas cīņā pret Krievijas agresiju un Ukrainas integrācijas centienus Eiropas Savienībā un NATO, aģentūrai LETA pavēstīja premjera birojā.

Latvija līdz šim Ukrainai un tās valstspiederīgajiem Latvijā ir sniegusi atbalstu 498 miljonu eiro apjomā, kas veido 1,14% no IKP. Valdība pirms nedēļas pieņēma lēmumu par kārtējo militārā atbalsta sūtīšanu uz Ukrainu un ir apņēmības pilna turpināt visa veida palīdzības sniegšanu tās cīņā pret Krievijas agresiju. Iesaistoties Ukrainas rekonstrukcijā, Latvija 2023.gada budžetā ir paredzējusi finanšu līdzekļus Čerņihivas apgabalam – kritiskās infrastruktūras un mājokļu atjaunošanai.

Tāpat Kariņš, tiekoties ar Ukrainas valsts augstākajām amatpersonām, paudīs Latvijas stingro politisko atbalstu Ukrainai tās eiroatlantiskās integrācijas centienos. Ministru prezidents ar Ukrainas amatpersonām pārrunās tās virzību uz Eiropas Savienību un pievienošanās procesu.

Ministru prezidents vizītes laikā apmeklēs Irpiņu un Buču.

Kā norāda premjera birojā, Ministru prezidenta vizīte ir apliecinājums Latvijas valdības un sabiedrības neatslābstošajam atbalstam Ukrainas cīņā pret Krievijas agresiju un karadarbību.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.