SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 54

Tas, ka Ukrainai nav pietiekami stipras pretgaisa aizsardzības, ir pasaules vājums, izsakoties per Krievijas kārtējiem raķešu triecieniem Harkivai, sociālajā tīklā “Facebook” pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Gribēšu redzēt, kas no viņa paliks pāri!” jeb ko putinisti cenšas “iebarot” Jānim Slaidiņam? 73
Kokteilis
Ukrainu no kara izglābs sieviete! Slavens astrologs paziņo viņas vārdu 2
Kokteilis
Optiskās ilūzijas tests. Pasaki, ko attēlā ieraudzīji pirmo, un uzzini savas stiprās un vājās puses 10
Lasīt citas ziņas

“Ārkārtīgi cietsirdīgs Krievijas uzbrukums Harkivai un Ļubotina. Atbilstoši provizoriskajai informācijai – 15 raķetes vienlaikus. Diemžēl ir nogalinātie un cietušie. Ārkārtas dienesti jau ir trāpījuma vietās, un katram cietušajam tiks sniegta nepieciešamā palīdzība,” solīja prezidents.

“Krievijas teroristi izmanto to, ka Ukrainai joprojām nav pietiekamas pretgaisa aizsardzības un drošas iespējas iznīcināt teroristu palaišanas iekārtas tieši tur, kur tās ir izvietotas, – mūsu robežu tuvumā,” skaidroja Zelenskis.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tas ir vājums. Nevis mūsu vājums, bet pasaules, kas jau trešo gadu nevar izšķirties par to, lai pret teroristiem apietos tieši tā, kā viņi to ir pelnījuši,” viņš piebilda.

Teroram ir jācieš zaudējums it visur pasaulē, visos apstākļos, visos kontinentos. Tas ir kopīgs pienākums pasaulē ikvienam, kam ir iespēja aizstāvēt dzīvību pret teroru, mudināja Zelenskis.

Ukraina dara visu, ko var, bet tieši no pasaules līderu puses ir nepieciešama lielāka apņēmība, uzsvēra Ukrainas prezidents.

Krievijas raķešu triecienā Ukrainas otrai lielākajai pilsētai Harkivai ceturtdien nogalināti septiņi cilvēki un vēl 17 ievainoti, paziņojis Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.

Pēc Ukrainas varasiestāžu sniegtās informācijas, Krievijas karaspēks no kompleksa S-300 uz Harkivu un tās priekšpilsētām izšāvis vismaz 15 raķetes.

Harkivas mērs Ihors Terehovs paziņoja, ka ir apstiprināta informācija par triecieniem transporta infrastruktūrai un komunālajam uzņēmumam. Trieciens skāris arī tipogrāfiju.

Braže: Tuvākā NATO samita centrālie jautājumi būs aizsardzības spēju stiprināšana un atbalsts Ukrainai

Baiba Braže.
Foto: Edijs Pālens/LETA

NATO Vašingtonas samita centrālie jautājumi būs organizācijas aizsardzības spēju stiprināšana un atbalsts Ukrainai, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, kura ceturtdien tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenberu.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, tikšanās fokusā bija no 9.jūlija līdz 11.jūlijam gaidāmā NATO samita Vašingtonā prioritātes, NATO atturēšanas un aizsardzības spēju attīstība, visaptverošs atbalsts Ukrainai, kā arī nepieciešamība izstrādāt Krievijas iegrožošanas stratēģiju.

Reklāma
Reklāma

Braže atzīmēja, ka sarunā ar NATO ģenerālsekretāru viens no galvenajiem jautājumiem bija alianses Austrumu flanga nostiprināšana. Tāpat ārlietu ministre norādīja, ka Krievijas pilna mēroga agresija pret Ukrainu ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, un tas atstāj būtisku ietekmi uz globālo drošību un labklājību, tādēļ tiek sagaidīti praktiski rezultāti NATO atturēšanas un aizsardzības jomā, kā arī alianses aizsardzības industrijas spēju stiprināšanā.

Tikšanās laikā ministre uzsvēra, ka nepieciešams panākt visu NATO dalībvalstu iemaksu apjomu vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai nodrošinātu līdzvērtīgu un taisnīgu sabiedroto ieguldījumu aizsardzībā. Latvija un pārējās Baltijas valstis šo mērķi jau ir pārsniegušas – patlaban Latvijas iemaksas aizsardzībā veido virs 3% no IKP

“Ņemot vērā, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu skar Latvijas vitālās drošības intereses, mēs sniedzam visu iespējamo atbalstu Ukrainai. Pietiekama atbalsta sniegšana Ukrainai ir kritiski svarīga,” atzīmēja Braže.

Tāpat tikšanās laikā ministre pauda nostāju par to, ka Ukrainai ir tiesības izmantot Rietumu piešķirtos ieročus triecieniem arī pa militāriem objektiem Krievijas teritorijā, no kuras Krievija uzbrūk Ukrainai, jo to nosaka starptautiskās tiesības. Viņa uzsvēra, ka Ukraina drīkst veikt triecienus mērķiem ne tikai Ukrainas suverēnajā teritorijā, bet arī tām vietām, no kurām Krievija tai uzbrūk.

Amatpersonas pārrunāja NATO aizsardzības plānu īstenošanu un sabiedroto klātbūtnes stiprināšanu Baltijā, secinot, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā visām NATO dalībvalstīm ir tālredzīgi un koordinēti jāstiprina drošība.

Ministre uzsvēra, ka militārā jomā Latvija attīsta savus Nacionālos bruņotos spēkus un sadarbojas ar NATO sabiedrotajiem kopīgās militārās mācībās un vingrinājumos. Tāpat Latvija piedalās starptautiskajās operācijās un misijās, kā arī NATO Reaģēšanas spēkos, kas ir alianses galvenais militārais mehānisms krīžu risināšanai.

Braže norādīja, ka Latvija mērķtiecīgi attīsta vispusīgas militārās un civilās spējas, tai skaitā jomās, kas ir svarīgas visai aliansei, piemēram, stratēģiskā komunikācija, nesprāgušās munīcijas neitralizēšana un gaisa atbalsta speciālistu sagatavošana. Tāpat tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja situāciju Tuvajos Austrumos. Braže informēja par neseno vizīti Gruzijā.

NATO galvenajā mītnē Briselē ārlietu ministre tikās arī ar ģenerālsekretāra vietnieku inovāciju, hibrīdajos un kiberjautājumos Deividu van Vīlu, kā arī ģenerālsekretāra vietnieku aizsardzības politikas un plānošanas jautājumos Angusu Lepsliju. Ministre piedalījās arī NATO Austrumu flanga dalībvalstu vēstnieku NATO sanāksmē un tikās ar NATO publiskās diplomātijas direkcijas pārstāvjiem.

Vizītes noslēgumā Braže tiksies ar ĀM organizētās viktorīnas “Latvija 20 gadi NATO” uzvarētājiem, kuri balvā ieguva iespēju apmeklēt NATO galveno mītni Briselē.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.