3.Mantinieka atbildība par saistībām 0
Lai gan mantojums parasti saistās ar, piemēram, nekustamo īpašumu, automašīnu vai uzkrājumiem, tas var ietvert arī aizgājēja saistības (parādus). Piemēram, tādi aizgājušā nenokārtotie maksājumi kā komunālie maksājumi un telefonsakaru rēķini, kā arī lielākas saistības, piemēram, hipotekārais kredīts. Tādēļ mantiniekiem pirms mantojuma pieņemšanas ir būtiski noskaidrot visas saistības un to apmērus.
Līdz šim pastāvēja risks, ka mantiniekiem būs jāmaksā vairāk, nekā viņi reāli saņem mantojumā, taču jaunais regulējums paredz, ka mantinieku atbildība par aizgājušā cilvēka parādiem vienmēr būs ierobežota mantojuma apmērā.
Tātad, ja aizgājējs atstāj parādus, naudu varēs piedzīt tikai no tā, kas ir iekļauts mantojumā (piemēram, īpašumi, uzkrājumi vai vērtīgi priekšmeti), nevis no mantinieku pašu personīgajiem īpašumiem un līdzekļiem. Šīs izmaiņas ir būtiskas, jo tās nodrošina lielāku mantinieku aizsardzību no neparedzētu izdevumu rašanās. Jānorāda, ka jaunais regulējums attiecināms uz gadījumiem, kad mantojuma atstājējs miris pēc 2025. gada 1. janvāra.
Iedzīvotāji visbiežāk pie notāra vēršas, lai kārtotu mantojuma lietas saistībā ar nekustamo īpašumu, taču svarīgi ir arī jautājumi par aizgājušā radinieka bankas kontā esošajiem līdzekļiem.
Ja kontā paliek nelielas summas, mantinieki nereti nemaz neuzsāk mantojuma procesu, kas noved pie situācijas, kurā bankas kontos ilgstoši saglabājas neizmantoti līdzekļi. Latvijas bankām šie līdzekļi jāuzglabā 60 gadus.
Pat ja summas ir nelielas, tās ir būtiski iekļaut mantojumā, lai attiecīgais mantinieks tās varētu likumīgi saņemt un, tostarp, izmantot aizgājēja saistību, ja tādas ir, segšanai.
