Tu par manu dziesmu brīnies 1
Uz albuma vāka – jauni mākslinieki pļavā kā zaļoksnā brīvībā. Tolaik jauni. Tādi viņi arī paliks, iemūžināti amerikāņu izdevniecībā “Albany Records” tapušajā albumā “You Wonder At My Song” ar latviešu komponista Pētera Plakida vokālo kamermūziku brīnišķīgā, fascinējošā Maijas Krīgenas (mecosoprāns) sniegumā. Tie ir vēsturiski ieraksti, kas izdoti starptautiskai publikai (nebaidoties no dzejas latviešu valodā), lai iepazīstinātu ar pagājušā gadsimta 60. gadu beigu, 70. un 80. gadu vokālās mākslas šedevriem – mūziku, kurai savulaik bijis jābūt iesprostotai šaipus sociālistiskās nometnes robežstabiem. Albums ietver gan Rīgas skaņu ierakstu studijā, gan Latvijas Radio un atsevišķos koncertos ieskaņotās dziesmas ar Ojāra Vācieša, Imanta Ziedoņa, Raiņa, Māra Čaklā, Laimoņa Kamaras, Knuta Skujenieka dzeju, kā arī vienu latviešu tautasdziesmas laikmetīgu interpretāciju. Intelektuālā dzeja, kas 20. gadsimta pēdējā trešdaļā jundīja, lika domāt un uzrunāja ļoti plašu auditoriju, te ieguvusi oriģinālu un mākslinieciski spožu komponista un atskaņotājmākslinieces versiju – komplicētu, jo laikmetīgā skaņurakstā tvertu, bet tiklab arī sirdsskaidri vienkāršu, jo Pēteris Plakidis muzikālo domu pauž lakoniski un izceļ katras atsevišķas skaņas vērtību. Nekā lieka – katrs tēls un vārds te ieguvis emocionāli piesātinātu, bet reizē atturīgu muzikālo veidolu – tik latvisku, ja ar to domājam mazrunīgumu, siltu atturīgumu, skaudru, bet nepārsātinātu dramatismu un intīmu, mecosoprāna samtainā tembra iznestu cilvēcību, kuru personificē 20. gadsimta nogales spožākā latviešu kamerdziedātāja Maija Krīgena. Komponists pats ir pie klavierēm kā pavadītājs, taču liela daļa Plakida vokālo darbu nebūt neaprobežojas ar klavieru partiju vien. Tie ir pavadījumi, kuri drīzāk veido pilnestīgu dialogu ar dziedātāju, bet ieskaņojumā kļūst par tālaika instrumentālmūzikas zvaigžņu parādi ar Artūra Grīnupa kontrabasu, Imanta Sneibja flautu, Andreja Krašauska- Krauzes un Jura Lāča klarnetēm, Viļņa Pelnēna oboju, Ulda Urbāna angļu ragu, Brigitas Miezes ērģelēm, ar čellistu ansambli un Rīgas stīgu kvartetu. Tas ir liels baudījums – atgriezties laikā pirms gadu desmitiem, to izbaudot distancēti, jau ar citu pieredzi, ļaujoties aizraujošam ceļojumam pa komponista uzburtajām stilistiski izsmalcinātajām ainām, spēlēm un alūzijām. Tā ir mūzika izcilas dzejas mīļotājiem, turklāt to muzikālā ziņā nav grūti klausīties, jo skaniskā puse dabiski un nepiespiesti atver vārda iespējas un dziļumus, bet leģendārais mākslinieku un dzīvesbiedru tandēms muzicē nesamāksloti un izcili inteliģenti. Albumam īpašu vērtību piešķir muzikologa Arnolda Klotiņa komentāri gan angļu, gan latviešu valodā, tāpat kā dzejas publicējums.
Savukārt Latvijas Radio koris ar diriģentiem Sigvardu Kļavu un Kasparu Putniņu ierakstā, kura izdošanu sarūpējusi Norvēģijas Komponistu savienība, iedziļinās zvaigžņu mītos. 20. un 21. gadsimta mūzika ir Radio kora īpaša mīlestība, un nezinu, vai kur ārpus “Mythes Étoilés” atradīšu vēl skaistāku nu jau 20. gadsimta klasiķa Ģerģa Ligeti “Lux aeterna” ieskaņojumu. Norvēģa Lases Tūresena darbs devis nosaukumu visam albumam, kurā ietverti arī latvieša Mārtiņa Viļuma, amerikāņa Džona Keidža, zviedra Andersa Hilborga un igauņa Toivo Tuleva opusi – “zvaigžņoti”, uz novatorismu, tembrāliem un tehniskiem meklējumiem vērsti, kora meistarīgi īstenoti. Žēl tikai, ka albuma informācija slēpj, kura diriģenta rokai kura interpretācija pieder – atliek meklēt zvaigznēs…
