Turpina pāreju uz mācībām valsts valodā 0
Vakar valdība grozīja noteikumus par vidējās izglītības standartu, svītrojot no tā normas, kas paredz vidējās izglītības ieguvi mazākumtautību valodā. Šīs izmaiņas saistītas ar pērn pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas paredzēja pakāpeniski pāriet uz mācībām vidusskolā tikai latviešu valodā.
Saskaņā ar izmaiņām likumā jau nākamajā mācību gadā mazākumtautību skolu 7. klašu skolēni pat 80 procentus mācību vielas sāks apgūt latviešu valodā, bet 9. klašu absolventi pamatskolas eksāmenus kārtos latviešu valodā. Savukārt nākamajā mācību gadā 10. un 11. klasē mācības būs tikai latviešu valodā, dzimtajā valodā varēs apgūt vienīgi ar mazākumtautību valodu un kultūru saistītos mācību priekšmetus.
Valdības atbalstītajos noteikumos skaidri noteikts, ka 10. un 11. klasē mazākumtautību programmas var īstenot līdz 2020. gada 31. augustam, bet 12. klasē – līdz 2021. gada 31. augustam.
Izmaiņas izglītības standartā paredz, ka turpmāk skolas varēs izvēlēties, vai obligātajā izglītības saturā ietvert otro svešvalodu vai trešo svešvalodu, vai arī mazākumtautību valodu un literatūru.
“Valsts pienākums ir nodrošināt mazākumtautību bērniem un jauniešiem labāko veidu un iespējas integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē, jo pretējā gadījumā valsts valodas neprasme var ierobežot viņu integrāciju sabiedrībā.
Tādēļ valsts pienākums ir izstrādāt un attīstīt tādu izglītības politiku, kas veicinātu valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos,” tā pārmaiņu nepieciešamību skaidro Izglītības un zinātnes ministrijā. Pērn 1. septembrī krievu valodā mācījās 56 437 skolēni, poļu valodā – 1233 skolēni, bet angļu valodā – 589 skolēni; vēl daži simti vai desmiti skolēnu mācās baltkrievu, franču, igauņu, vācu valodās vai bilingvāli.
Lai sagatavotos pārmaiņām mācību valodā, sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru jau no pagājušā gada rudens pedagogiem tiek piedāvāti profesionālās kompetences pilnveides kursi, kuros var uzlabot prasmes strādāt lingvistiski neviendabīgā vidē.
Plānots, ka kopumā latviešu valodas kompetenci uzlabos 4700 skolotāju. Pērn Valsts valodas centrs bija secinājis, ka aptuveni desmitajai daļai skolotāju ir nepietiekamas valsts valodas zināšanas, bet sodījis par valsts valodas neprasmi bija 143 skolotājus.
Par to, kādas pārmaiņas izglītības satura īstenošanā notiks nākamajā un tuvākajos mācību gados, skolu pārstāvji varēs uzzināt 21. augustā, kad notiks liela izglītības konference.
Jāpiebilst, ka Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāti pāreju uz mācībām latviešu valodā bija apstrīdējuši Satversmes tiesā, bet tiesa atzina, ka mācības valsts valodā atbilst Satversmei.
