“Necilvēki ar mentālām problēmām!” Ļaudis spriež par aktuālu vardarbības veidu, kur cietušie ir “neitrāli” garāmgājēji 0
Gribētos domāt, ka dzīvojam civilizētā sabiedrībā, kurā viens pret otru esam empātiski, saprotoši un iecietīgi. Ka nepaejam garām, ja kāds guļ uz ielas, jo domājam, ka “tas taču kārtējais bezpajumtnieks”, vai iejaucamies kaimiņu darīšanās, lai arī dažs pārmet: “Ko tu jaucies svešās lietās?”
Lai arī internetā un medijos redzam daudz un dažādus labus piemērus, kad līdzcilvēki nav stāvējuši malā un ir palīdzējuši grūtībās nonākušajiem, ir arī reizes, kad tiek runāts par tieši pretējo. Vietnē “Threads” Guna dalījusies ar negatīvu, pat fizisku līdzcilvēku rīcību.
“Vai kādam ir gadījies, pārejot ielu, ka pretī nākošais cilvēks aiziet garām un tad pēkšņi tevi no aizmugures pagrūž? Attopies četrāpus zemē, viss, kas bija rokās, aizlidojis pa gaisu. Aiz pārsteiguma nesaproti, kas noticis. Tad vainīgais tev no aizmugures pasaka: “Piedodiet” un aiziet. Šis jociņš man izmaksās diezgan dārgi sabojātā ceļgala dēļ,” notikušo atstāsta Guna. Šis cilvēks bijis tīnis, ap 15–17 gadu vecumu, atklāj cietusī.
Kā zināms, dalīta bēda reizēm ir mazāka bēda. Šādos gadījumos ir ierasts, ka arī komentāru sadaļā kāds dalās līdzīgās situācijās. Arī šoreiz tā ir noticis.
Līga raksta: “Cilvēki ir ar mentālām problēmām. Šodien no draudzenes dzīvokļa nācām pa Buļļu ielu ar māsas meitu, nesām somu ar izmazgātām drēbēm (man veļasmašīna remontā), un pretī nāk vīrietis. Jā, mēs aizņēmām daudz vietas uz ietves, jo bijām ar somu, un es negribēju kāpt sniegā, bet māsas meitas pusē vieta bija, kur paiet garām. Taču viņš ar spēku speciāli uztriecās manai meitenei tā, ka viņa iebļāvās no sāpēm. Cits iekāptu kaut sniegā, tak redz, ka somu nes divatā, bet viņš apzināti iesita ar plecu.”
Savukārt Lilita norāda uz vēl bīstamāku situāciju. Viņa pauž, ka reiz redzējusi, kā kādai meitenei šādi izdarīts metro. Viņa gandrīz esot gājusi bojā. Lilita aicina būt uzmanīgiem arī vilcienu stacijās.
Arī vēl cita sieviete dalās šausminošā situācijā. Daina komentāros raksta, ka 8. martā ir skrējusi uz trolejbusa pieturu. Tur stāvējis vīrietis ar riteni. Pēdējā brīdī pirms iekāpšanas viņš Dainai priekšā palicis kāju. Viņa nokrita uz ceļiem.
Kas vēl sakāms komentētājiem?
“Prasās iesniegums policijā, ja bija pat miesas bojājumi. Jūs, iespējams, neesat vienīgā cietusī.”
“Izlasīju un nespēju noticēt tam, ko lasu. Mani šokē tāda līdzcilvēku ļaunprātība un apzināta varmācība pret neitrālu svešinieku. Man žēl, ka Jums to nācās piedzīvot. Tā man nav gadījies, ir citādi. Brīvības un Dzirnavu krustojumā, šķērsojot Dzirnavu ielu luksofora zaļā signāla laikā sastrēgumu stundā, pretimnākošs vīrietis tā lauza sev ceļu gājēju burzmā, ka ar plecu pagrūda mani uz sānu tik stipri, ka tenteriski nonācu uz Brīvības ielas, priekšā autobusam.”
“Vasarā stacijas laukumā no muguras uzdrāzās virsū kurjers ar el. velosipēdu. Ja nebūtu ātri gājis, būtu uz mutes. Pagriezos, šis vēsā mierā kāpj atpakaļ uz sava braucamā un nomurmina: “Sorry…” Atbildēju, ka “tas nav sorry, šis te ir sorry!”, un ievilku ar elkoni pa žokli.”
“Vesels cilvēks tā nedarītu.”
“Man ir gadījies, ka man paliek pa dienu uz kāpnēm. Es kāpu lejā, idiots kāpa augšā. LMA karnevāla laikā. Apdauzījos kārtīgi, nu, kādi 6–10 pakāpieni. Apkārtējiem šoks, kāds apvaicājās, vai man viss ok, un teica, ka tas idiots reāli palika pa dienu. Lieki teikt, ka tā bija pirmā un pēdējā reize, kad to drausmīgo pasākumu apmeklēju.”
“Un tādi gan jau te internetā sēž un izgāž savu žulti. Necilvēki.”
“Man ir gadījies, ka cilvēks nāca pretī un pagrūda uz Brīvības ielas no ietves. Par laimi, nebrauca neviens auto tajā brīdī, bet apstulbu pamatīgi.”
“Ir, kas speciāli grūž cilvēkus. Patukšā sabiedriskajā kāds vecs onkulis, ejot garām, arī man uzgrūdās virsū. Es viņam aizrādīju par viņa uzvedību, jo sapratu, ka tas ir apzināti. Mani sāka lamāt. Pēc tam viņš kādu pieturu ātrāk par mani gāja ārā un tāpat, ejot garām, citai jaunai sievietei uzgrūdās virsū.”
“Mani izgrūda no tramvaja, un ne jau no zemās grīdas. Man bija abās rokās saņemta kaste ar mantām, kāpu uzmanīgi ārā pa augstajiem pakāpieniem, pa pēdējām tramvaja durvīm. Man ar kājām pa muguru ar spēku iespēra kaut kādi puišeļi, tikai veiksmes dēļ piezemējos stāvus. Jautrie jaunieši ņirgdami vēl pamāja pa tramvaja aizmugures logu. Varēja būt slikti, jo kritiens no tām kāpnēm ir diezgan, un tramvajs apstājās ielas vidū. Nezinu, laikam ir kaut kāda paaudze, kas grib asinis.”
