Unikāls gadījums – uztverts spēcīgs radiosignāls, kas ceļojis caur Visumu 10 miljardus gadu 0
Pirms kāda laika, 2024. gada 4. martā, Zemi sasniedza neparasts radiosignāls, kas ceļojis kosmosā aptuveni 10 miljardus gadu. Astronomi to nosaukuši par FRB 20240304B, un tas ilga tikai dažas tūkstošdaļas sekundes. Lai gan tas bija īss, šis signāls ir kā kosmisks ziņojums, kas sniedz informāciju par Visuma noslēpumiem, piemēram, gāzi un magnētiskajiem laukiem, caur kuriem tas ceļojis, raksta earth.com.
Šis signāls nāk no laika, kad Visums bija daudz jaunāks – aptuveni 3 miljardus gadu vecs. Tas ir gandrīz kā momentuzņēmums no senas pagātnes, kad zvaigznes veidojās īpaši ātri, periodā, ko zinātnieki sauc par “kosmisko pusdienu”. Signāls ceļā uz Zemi izgājis caur dažādām gāzēm, un tas palīdz zinātniekiem saprast, kāda matērija atrodas starp zvaigznēm un galaktikām.
Signāls tika uztverts ar MeerKAT radioteleskopu Dienvidāfrikā. Ppētnieku komanda izmantoja arī Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, lai atrastu galaktiku, no kuras signāls nāca. Šī galaktika ir maza, bet aktīvi veido jaunas zvaigznes, un tā ir aptuveni 10 miljardu gaismas gadu attālumā.
Signāls tika pamanīts, izmantojot īpašu programmu MeerTRAP, kas meklē īslaicīgus kosmiskus signālus reāllaikā. Tas bija spilgts, ar aptuveni 0,49 džanskiju stiprumu, un ilga tikai 5,6 milisekundes pie 1 gigaherca frekvences. Teleskops precīzi noteica signāla atrašanās vietu debesīs, kas ir svarīgi, jo šādi izstarojumi ir tik īsi, ka neatstāj nekādas pēdas.
Signāls bija arī īpašs ar savu polarizāciju – 49% lineārā un tikai 3% cirkulārā. Tas zinātniekiem dod informāciju par magnētiskajiem laukiem, caur kuriem signāls ceļojis, gan pie tā avota, gan pa ceļam uz Zemi.
Galaktika, no kuras nāca signāls, ir neliela – tajā ir aptuveni 10 miljoni Saules masu zvaigžņu, un tā katru gadu veido jaunas zvaigznes aptuveni 0,2 Saules masu apjomā. Tās metāliskums jeb smago elementu daudzums ir daudz mazāks nekā Saulei, kas liecina, ka tā ir jauna un aktīva. Šādas galaktikas ir ideālas vietas, kur var rasties spēcīgi fenomeni, piemēram, magnētari – neitronu zvaigznes ar milzīgiem magnētiskajiem laukiem, kas, iespējams, rada šādus signālus.
Signāls sniedz informāciju ne tikai par savu avotu, bet arī par kosmosa struktūru. Tas ceļojis caur tādām struktūrām kā Jaunavas klasteris un citām galaktiku grupām, kas pievieno papildu “troksni” signālam. Zinātnieki, analizējot signāla aizkavi un polarizāciju, var aprēķināt, cik daudz matērijas un kādi magnētiskie lauki ir pa ceļam. Šajā gadījumā signāls liecina par sarežģītu vidi, kur magnētiskie lauki dažviet atceļ viens otru.
Šis signāls ir kā logs uz agrīno Visumu. Tas palīdz zinātniekiem kartēt matēriju starp galaktikām, ko ir grūti saskaitīt citos veidos
