Uz 100 metriem trīs bebru dambji. Kā bebri ieņem Vilces upi 13
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms deviņiem gadiem upju attīrīšanas ideja iedvesmojusi Jelgavas novada pašvaldības ļaudis. Sākuši ar darbiem Vircavā un Svētē, nu stafeti pārņēmis Vilces pagasts.
Reizi gadā rīkojot talku, lai upītes var uzelpot un pašiem prieks par rezultātu, taču ar bebru dambjiem arvien grūtāk cīnīties.
Labs sākums, trūkst turpinājuma
Upju tīrīšana Latvijā lielākoties notiek uz uzņēmīgu ļaužu entuziasma pamata ar pašvaldību, biedrību vai Eiropas Savienības projektu finansiālu atbalstu. Jelgavniekus aizrāvusi Andra Urtāna dedzība, ar kādu viņš kādā konferencē stāstījis par upju sakopšanu.
Nosprieduši patīrīt savu Vircavas upi pie Lielvircavas muižas – vieta skaista, bet aizaugusi ar ūdenszālēm, daudzviet sakrituši koki. Par padomdevēju uzaicinājuši to pašu Urtānu, lai, pašiem darbojoties, nesanāk aplamības.
“Nebija īsti mums ne inventāra, ne piemērota apģērba, bridām tik upē un ķērāmies pie ravēšanas. Todien attīrījām lielu posmu, ka prieks skatīties, īpaši saviļņojošs ir brīdis, kad redzi, kā upe paveras un straume aiznes projām visu lieko,” atceras viena no aktīvām talkas rīkotājām – novada tūrisma attīstības projektu vadītāja Tabita Šķerberga.
Nākamajā vasarā atkal rīkojuši talku, atsaucoties arī Urtāna akcijai “Liec upē akmeni”, lai palīdzētu upju pašattīrīšanās procesam. Pēc pāris gadiem upju iniciatīva apsīkusi, jo nebija iedzīvojusies pagasta vietējo iedzīvotāju vidū.
“Kad redzu Vircavas upīti, sasāpas sirds. Saimnieciskie darbinieki varēja vismaz pāris reizes izpļaut krastus, uzturēšana ir vajadzīga pastāvīgi,” nosaka T. Šķerberga.
Talkas Jelgavas novadā notikušas arī platākajā un dziļākajā Svētē. Varbūt tām būšot turpinājums ar Svētes pils jauno īpašnieku gādību, kas jau iztīrījuši savu upes posmu no atkritumiem un uzcēluši tur laipu.
Uz 100 metriem trīs bebru dambji
No kaimiņu pagastiem ierosmi pārņēmusi Vilce ar piecām upītēm, no kurām Vilce ir tā lielākā un pamanāmākā, jo plūst gar iecienītām pastaigu vietām. Vecākie iedzīvotāji atceras, kā vasaras karstajās dienās gājuši uz upi peldēties, bet pamazām tā aizaugusi ar ūdenszālēm, krastmalā sakrituši koki un savus dambjus sabūvējuši bebri.
Pagasta pārvaldes vadītāja Anda Duge pirmo talku sarīkojusi bez jebkāda projekta ar mērķi iztīrīt Vilci no riepām un citiem atkritumiem, kas kavē straumi. Tīrīšanas darbi notiek jau četras vasaras, un vilcēnieši nav atslābuši.
Bez īpašas pierunāšanas ik reizi sanākot ap 20–30 pieaugušo un bērnu, tostarp pamatskolas skolēni un aprūpes centra “Ziedkalni” iemītnieki. Pasākums iepriekš saskaņots Dabas aizsardzības pārvaldē un notiek ar pagasta vides speciālistes piedalīšanos.
Atjaunojot Vilces parka dabas aizsardzības plānu, ierakstīšot upju tīrīšanu ar precīzu darbu aprakstu un mērķiem, lai turpmāk mazāk birokrātijas un pasākumu nostiprinātu ilgtermiņā, stāsta A. Duge.
Lielākās rūpes sagādājot bebri, šopavasar Vilcē pie Zaķu pļavas 100 metru posmā bija uzbūvēti trīs dambji. Būvnieki kļuvuši tik prasmīgi, ka ar rokām viņu apmetnes vairs nenojaukt, vajadzīgs ekskavators.
Tomēr jaukšanai ir īstermiņa efekts, atzīst pārvaldniece, tāpēc plāno vērsties pēc palīdzības pie apkārtnes mednieku kolektīviem.
T. Šķerberga gan uzskata, ka tikai ar dažu cilvēku, biedrību vai pašvaldību uzņēmību upēm un ezeriem nepalīdzēt.
“Redzot, kas notiek pie Mežotnes pils ar Lielupi, kur upe kļuvusi gandrīz vai par pļavu, skaidrs, ka pienākums tīrīt upes un ezerus jānosaka ar likumu, kā tas kādreiz bija ar meliorācijas sistēmām.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
