Vislabāk teipa likšanu uzticēt fizioterapeitam vai citam speciālistam.
Vislabāk teipa likšanu uzticēt fizioterapeitam vai citam speciālistam.
Foto: Yakobchuk Viacheslav/SHUTTERSTOCK

Efekts parādās dienas laikā! Uz sāpošām vietām – teipi 0

Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Ar kinezioloģisko teipošanu iespējams mazināt akūtas un hroniskas sāpes, it īpaši, ja to iemesls pārpūlēti, saspringti muskuļi, sastieptas saites vai cīpslas, bet pēc gūtas traumas – ātrāk atbrīvoties no tūskas un asinsizplūdumiem. Taču, lai elastīgais plāksteris – teips – patiešām efektīvi iedarbotos, tas jāuzliek pareizi.

Efekts parādās dienas laikā

Informācija no ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzes liecina, ka šīs metodes pamatā ir teipu aplikācija uz ādas. Galvenās ķermeņa struktūras, uz kurām iedarbojas teipi, ir āda, fascijas, muskuļi, saites. Kinezioloģiskā teipošana ir efektīva kā sāpju mazināšanai, tā muskuļu funkciju stimulēšanai un relaksācijai, limfas atteces veicināšanai un rētaudu mobilitātes uzlabošanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atkarībā no tā, kādu efektu vēlas panākt, speciālisti izmanto dažādu teipa līmēšanas tehniku. Kinezioloģiskais teips sastāv no kokvilnas un elastīgām šķiedrām, tā viena puse ir lipīga, ķermeņa siltuma ietekmē tas pielīmējas un cieši turas pie ādas. Teipi stiepjas tikai garumā – pat par 40–60% no sava sākotnējā garuma. Pacientam un viņa veselības problēmai vispiemērotāko teipu veidu, garumu un biezumu pareizi var izvēlēties tikai speciālists.

Veselības centru apvienības poliklīnikas Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas dienesta vadītāja Guna Vītoliņa norāda, ka parasti teipošana ir tikai viena no terapijas vai rehabilitācijas sastāvdaļām paralēli medikamentu lietošanai, fizioterapijai, masāžai, fizikālās medicīnas procedūrām un citām metodēm. Vai teipi var palīdzēt arī akūtās situācijās, piemēram, ja gadījies nokrist un sasisties, sastiept muskuli, saites?

“Uz traumētās vietas vispirms jāliek aukstuma aplikācijas, kas mazina zemādas asins izplūdumu, hematomu. Aukstums iedarbojas arī uz nervu receptoriem, mazinot sāpes, tūsku. Pirmajā diennaktī pēc akūtas traumas, sastiepuma teipus neizmanto. Taču uz pārpūlētiem muskuļiem, sastiepumiem, piemēram, pēc strādāšanas dārzā, sportošanas, tos var likt uzreiz,” norāda ārste.

Ja pēc traumas veiktie izmeklējumi neliecina par kaulu lūzumu vai citām nopietnām problēmām, bet cietusī vieta ir pietūkusi, kinezioloģiskajā teipošanā izmanto īpašu tehniku, kas vērsta uz tūskas mazināšanu. “Vēdekļveidīgs teips tiek likts tā, lai veicinātu limfas atteci, taču, ja to dara cilvēks bez iepriekšējām zināšanām, viņš var nodarīt nopietnu kaitējumu savai veselībai,” uzsver ārste. Ir arī pretsāpju tehnika, ko lieto akūtu un hronisku sāpju gadījumā, arī tad, kad muskulī ir trigerpunkti jeb sāpīgi punkti. Tad tiek izmantoti tā sauktie krosteipi (crosstape), kas atgādina mazu režģīti.

Viena no teipošanas kontrindikācijām ir nieze, alerģiska reakcija, kura norāda, ka ādai “nepatīk” šī metode. Teipus neliek arī uz ievainotas, nesadzijušas ādas, piemēram, asiņojošas brūces, akūta ādas iekaisuma, dermatoloģisku saslimšanu gadījumā, ja plānota masāža, ultraskaņas, lāzerterapijas vai citu fizikālās terapijas metožu izmantošana, kuru laikā ādai jābūt brīvai.

Reklāma
Reklāma

“Ja jūt, ka no teipa paliek labāk, to var turēt uz ādas līdz pat septiņām dienām. Minimālais laiks – diennakts. Nevajag gaidīt, ka pozitīvais efekts parādīsies pēc nedēļas – ja to nejūt pēc pirmajām 12–24 stundām, teips jāņem nost,” teic Guna Vītoliņa.

Teipot vajag prast

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste norāda, ka teipošanai mājas apstākļos kā minimums nepieciešamas anatomijas zināšanas, jo, lai, piemēram, atslābinātu muskuli, teips jālīmē pa muskuļa gaitu. Ja grib iedarboties uz saitēm, fascijām, jāzina, kur tās atrodas. Viņa uzskata, ka vispirms vajadzētu doties pie fizioterapeita, funkcionālā speciālista vai ārsta kineziologa, lai tas parādītu, kā tas pareizi darāms, bet pēc tam mājās atkārtot šīs kustības.

“Ja teipu liek uz muskuļa, iestiepj pašu muskuli, nevis teipu, bet, liekot to uz cīpslām, stiepj teipu,” atklāj ārste, piebilstot, ka ne jau velti mediķi mācās strādāt ar šo metodi. “Nevar nevienam liegt aptiekā vai interneta veikalā iegādāties teipošanas lenti, taču jāņem vērā, ka neprasmīgi uzlikts teips var kaitēt, nevis palīdzēt. Ja agrāk uzskatīja, ka nozīme ir arī teipa krāsai, mūsdienās tai vairs nepievērš uzmanību, pats svarīgākais ir pareiza teipa uzlikšanas tehnika.”

Ja muguras, roku vai kāju muskuļi mēdz sāpēt pēc fiziskas piepūles, teipi ir lielisks līdzeklis, kā no tām atbrīvoties, nelietojot tik daudz pretsāpju līdzekļu. Guna Vitoliņa teic, ka vieglākos gadījumos teipi, iespējams, pat var tos aizstāt, bet visbiežāk tie mazina medikamentu lietošanas intensitāti un devu. Viņa uzskata, ka sāpju mazināšanai teipošanu vajag apvienot ar citām, bezkontaktu fizikālās medicīnas metodēm, piemēram, magnētterapiju.

Tie, kuriem speciālists ierādījis teipu likšanas tehniku, tos var likt diezgan bieži, piemēram, lauku darbos pārpūlētiem, sāpošiem muskuļiem uz dažām dienām uzliek teipu, pēc 7–10 dienām var uzlikt atkal. Der atcerēties, ka nākamo teipu nelīmē tieši tajā pašā vietā, bet ļauj ādai atjaunoties.

Pirmā palīdzība pēc traumas

“Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone teic, ka ikdienā aptiekā bieži nākas saskarties ar situāciju, kad apmeklētāji jautā, kādu ziedi vai zāles varētu lietot, kādu elastīgo saiti iegādāties, lai traumētā vieta nesāpētu un ātrāk sadzītu, “Diemžēl vērojam, ka cilvēki mēdz nenovērtēt reālo situāciju, cerot, ka sāpes ātri pāries, bet realitātē ir gūta trauma, kuras ārstēšanā noteikti jāiesaistās ārstam,” norāda farmaceite.

Pēc kritiena, sitiena, neveiklas kustības gūta sastiepuma vai mežģījuma var parādīties sāpes, pietūkums, zemādas asinsizplūdumi. Lai šīs izpausmes mazinātu, traumētā ķermeņa daļa jānovieto pēc iespējas augstāk un jāatvēsina. Šim mērķim var izmantot aptiekā nopērkamos aukstuma aerosolus, gelus, aukstuma pakas vai kompreses. Piemēram, vispirms lieto aukstuma kompresi, uzliekot to ik pēc 20 minūtēm, bet pēc tam trīs dienas ik pa sešām stundām var lietot aukstuma gelu vai ziedes, kas satur atvēsinošas vielas, piemēram, mentolu. Ja sāpes ir stipras, iekšķīgi lieto zāles, kuru sastāvā ir ibuprofēns, paracetamols vai deksketoprofēns.

Pēc tam kad apmeklēts ārsts, lai pārliecinātos, ka trauma nav smaga, ārstēšanu var turpināt ar geliem vai ziedēm, kas satur dimetilsulfoksīdu, heparīnu, ibuprofēnu, levomentolu, dietilamīna salicilātu, diklofenaku. Lokālie līdzekļi sāpju mazināšanai var saturēt arī dabiskas vielas, piemēram, dažādas eļļas un ēteriskās eļļas maisījumā ar mentolu. Noder preparāti no baltegles, eikalipta, arnikas, ginkgo bilobas, Baikāla ķiverenes, kliņģerītes.

“Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” šī gada aprīlī veica iedzīvotāju aptauju, kurā piedalījās 1001 iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 43% aptaujāto atzina, ka nācies meklēt ārsta palīdzību pēc sadzīves traumas, otrs biežākais traumu iemesls – sportošana, bet trešais – darba vietā gūtās traumas. 33% aptaujāto norādījuši, ka viņi nav guvuši traumas, kuru dēļ vajadzētu apmeklēt ārstu.

Teipus var izmantot

* muskuļu spazmu, saspringuma novēršanai,

* muskuļu funkciju uzlabošanai, piemēram, pēc slimības,

* lai mazinātu muguras, locītavu sāpes,

* pēc traumām, ja ir sasitumi, sastiepumi,

* locītavu stabilitātes uzlabošanai,

* stājas korekcijai,

* limfostāzes, tūskas, hematomu mazināšanai pēc traumām; ķirurģiskajām operācijām,

* rētaudu mīkstināšanai pēc brūces sadzīšanas.