Uzbrukums dižskābaržiem 0
“Dižskābaržiem šogad uzmetušies kaitēkļi, kādus agrāk nav gadījies redzēt. Tie ir balti, lipīgi, nekustīgi, droši vien kūniņas. Zaru galiņi noēsti pavisam pliki. Ko darīt?” Herta Kuldīgas novadā
Visticamāk, kokus bojā dižskābaržu laputis. Tās ir citrondzeltenas, klātas ar baltām, garām, vaskainām pūkām, spēj ļoti ātri savairoties. Mūsu klimata apstākļos maija vidū vai beigās no pārziemojušām oliņām izšķiļas mātītes, kas vēlāk bez apaugļošanās dzemdē jaunas mātītes (klonus). Tikai oktobra sākumā parādās tēviņi un īpašas spārnotas mātītes, kas dēj jau apaugļotas oliņas.
Dižskābaržu laputīm nav kūniņu, toties tās ir parastajai vīksnpūcītei, mazajam salnsprīžmetim, parastai otiņastei, dižskābaržu teltsveida alotājkodei un bērzu tinējsmecerniekam, kas pieķerti darbojamies uz dižskābaržiem. Šos lapu kokus iecienījušas arī dižskābaržu maurērces un lapmalu ērce.
VAAD Augu aizsardzības departamenta Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente Inta Jakobija dižskābaržu laputu ierobežošanai ieteic izmantot preparātu nīmazals. Parādoties pirmajām bojājumu pazīmēm, apstrādei gatavo darba šķidrumu 0,3 – 0,5 % koncentrācijā (30 – 50 ml preparāta uz 10 litriem ūdens; ar šādu daudzumu pietiek 100 m2 apsmidzināšanai). Laputu apkarošanai var izmantot arī deci 2,5 (8 ml līdzekļa uz 10 l ūdens; var apstrādāt 150 m2 lielu laukumu).
