“Tas, ka viņi izšķīrās, nenozīmē, ka viņš joprojām nav varmāka!” Sieviete neizpratnē par pagaidu aizsardzības atcelšanu
0
Sit, bļauj, kontrolē, iespaido… Vardarbība ģimenē nav retums. No tādas vides arī nav viegli tikt ārā, – dati rāda, ka vidēji sievietes tikai ar septīto reizi aiziet no vardarbīgām attiecībām. Arī kādai mūsu lasītājai šī tēma bijusi aktuāla. Viņa vēlas noskaidrot sīkāk par pagaidu aizsardzības neesamību pēc laulības šķiršanas.
LA.LV lasītāja dalās skaudrajā pieredzē. Viņa mums raksta: “Mana māsa nupat izšķīra laulību ar savu vīru (nu jau bijušo) – varmāku. Šķiršanās laikā viņš viņu ietekmēja gan fiziski, gan emocionāli, tāpēc sākumā policija, pēc tam tiesa viņai piešķīra pagaidu aizsardzību. Šķiršanās laikā tā labi strādāja, bet, tiklīdz laulība oficiāli bija šķirta, pagaidu aizsardzība beidzās, un viņas bijušais vīrs viņai mierīgi atkal var tuvoties. Man nav skaidrs, kāpēc pagaidu aizsardzība beidzas, kad laulība ir šķirta. Tas, ka viņi izšķīrās, nenozīmē, ka viņš joprojām nav varmāka.”
Statistikas portāla “Eurostat” dati lēš, ka katra piektā sieviete Eiropas Savienībā ir cietusi no vardarbības mājās, piemēram, no partnera vai radinieka. Savukārt 2021. gada dati vēsta, ka Latvijā no vardarbības ģimenē vismaz reizi mūžā ir cietusi katra trešā sieviete.
Lai noskaidrotu, kāpēc pagaidu aizsardzība beidzas līdz ar laulības šķiršanu, LA.LV sazinājās ar Tiesu administrāciju
Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja vietniece Kristīne Vanaga skaidro: “Aizliegums tuvoties parasti tiek piemērots kā pagaidu aizsardzības līdzeklis konkrētas situācijas risināšanai. Ja pamata apstākļi vairs nepastāv, piemēram, laulība ir izšķirta un pušu ikdienas saskare beidzas, tiesa pamatojoties uz personas iesniegumu var šo ierobežojumu atcelt.
Vienlaikus jānorāda, ka
izskatot pušu strīdu un taisot gala nolēmumu, tiesai ir jāizlemj vai ir pamats turpināt iepriekš noteikta pagaidu aizsardzības pret vardarbību (PAPV) līdzekļa piemērošanu, vai tas ir atceļams.
Tas netiek piemērots tikai šķiršanās procesā – aizliegumu tuvoties var noteikt jebkurā laikā, ja pastāv draudi personas drošībai, tajā skaitā arī pirms prasības iesniegšanas tiesā. Likums nosaka, ka PAPV līdzekļus var piemērot prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, prasībās par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai tā mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.
Turklāt likums paredz, ka atsevišķos gadījumos tiesa spriedumā var noteikt, ka PAPV līdzeklis – aizliegums tuvoties, ir spēkā arī pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, bet ne ilgāk kā gadu.”
Jautāta, vai aizliegums tuvoties var tikt piemērots uz visu mūžu, Vanaga pauž, ka Civilprocesa likumā nav atrodams jēdziens “aizliegums uz mūžu”. Taču praksē var rasties situācija, ka, ja pirms prasības celšanas piemēroti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi un prasība netiek iesniegta, kā arī neviena puse nelūdz atcelt noteikto ierobežojumu, tiesas noteiktais aizliegums var turpināt darboties ilgstoši.
Ja arī Tev ir kādi juridiski jautājumi vai neskaidrības, droši raksti man uz e-pastu [email protected], meklēšu uz tiem atbildi!
