Vitenberga paziņojums skumdina: “Izskatās, ka gada griezumā eksportēsim preces uz Krieviju miljarda vērtībā” 0
Lai segtu strauji pieaugošos aizsardzības izdevumus, Latvijas valdība gatavojas izmaiņām nodokļu politikā. Paralēli aizņēmuma palielināšanai valsts budžeta deficīta ietvaros tiek meklēti papildu ieņēmumu avoti. Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs (NA) Jānis Vitenbergs TV24 raidījumā “Ziņu TOP”, norādīja, ka viens no risinājumiem varētu būt īpaša nodeva jeb “kara nodoklis” uzņēmumiem, kas turpina ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju.
Viņš atzina, ka šāds risinājums dotu iespēju valstij iegūt papildu līdzekļus un vienlaikus ieviestu lielāku taisnīgumu konkurencē starp uzņēmējiem Latvijā.
“Kā ierasts, mēs būsim aktīvi, un arī atšķirībā no citiem spēkiem mēs meklēsim avotus, no kurienes mūsu iniciatīvai naudu pretī paņemt,” sacīja Vitenbergs.
Viņš norāda, ka ekonomiskā sadarbība ar Krieviju nevis samazinās, bet pieaug, kaut gan Krievija turpina karu Ukrainā: “Jau iepriekš esam iezīmējuši šo nepieciešamību samazināt ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Redzam, ka šī sadarbība pieaug, un tas bija arī iemesls, kāpēc prasījām premjerministres Evikas Siliņas demisiju Saeimā. Par mata tiesu premjerei izdevās savu amata krēslu saglabāt.”
Pēc viņa sacītā Latvijas uzņēmumi Krievijas tirgū joprojām strādā aktīvi: “Izskatās, ka gada griezumā uz Krieviju eksportēsim preces miljarda vērtībā. Kādēļ no šiem komersantiem nevarētu iekasēt “kara nodokli”?”
Vitenbergs uzsver, ka tas būtu taisnīgi attiecībā pret Latvijas uzņēmējiem, kas apzināti pārtraukuši sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju.
“Noteikti ir jāiet šajā virzienā, jo vai tas ir godīgi pret pārējiem komersantiem Latvijā, kuri ir pateikuši, ka nestrādās ar agresorvalstīm, bet ir citi, kuri turpina strādāt un vietējā tirgū ar viņiem konkurē,” tā Vitenbergs
