“Uzcep magoņmaizi!” Par narkotiku pārvadāšanu notiesātais Priverts puskails kacina sabiedrību ar jociņiem 0
Rolands Priverts ir viens no publiski zināmākajiem Latvijas bijušajiem narkokurjeriem, kurš plašākai sabiedrībai pazīstams gan ar savu kriminālo pagātni, gan vēlāk publicēto grāmatu “Nebaidies ne no kā”, kurā aprakstījis dzīvi ārpus likuma un pieredzi cietumos. Viņa vārds medijos regulāri parādījies saistībā ar narkotiku kontrabandas lietām.
Priverts savulaik tiesāts par mēģinājumu Latvijā ievest gandrīz divus kilogramus kokaīna — par šo lietu Augstākā tiesa 2000. gadā viņam piesprieda sešu gadu cietumsodu. Vēlāk, 2009. gadā, Somijā viņam tika piespriesti astoņi gadi cietumā par kokaīna kontrabandu no Dienvidamerikas uz Somiju, Igauniju un Latviju. Pēdējos gados viņa vārds atkal nonācis ziņās saistībā ar lietu par kokas lapu tējas paciņu, par kuru viņam piespriests viena gada cietumsods un probācijas uzraudzība.
Nupat viņš soctīklos publicējis video, kurā pasmaida par magonēm savā dārzā. Priverts video rāda magoni un saka: “Esmu nonācis dilemmas priekšā – ko man darīt? Par tējas paciņu es saņēmu gada cietumsodu, un tagad – magones manā dārzā. Ja es viņas atstāšu dārzā, man piespriedīs atkal cietumu. Ja es viņas noplūkšu, ielikšu vāzē, arī ierosinās krimināllietu. Ko man darīt?”
Video komentāros reakcijas ilgi nebija jāgaida. Daļa sekotāju Priverta ironiju uztvēra tieši tā — kā joku par viņa paša pagātni un neseno “tējas paciņas” lietu. Kāds komentētājs smējās, ka narkotikas Privertu tagad “pašas atrodot” — pagriežoties uz vienu pusi, kokaīns, uz otru — opiāti. Citi jokojot ieteica magones neaiztikt, pārstādīt, uzdāvināt, aiznest uz Saeimu vai vienkārši “uzcept magoņmaizi”.
Vairāki gan steidza norādīt, ka video redzamās magones, visticamāk, nav tās, no kurām Privertam būtu pamats baidīties. “Šīs nav tās,” raksta kāda komentētāja, bet cita piebilst: “Tevi ir apčakarējuši — šī nav miega magone, bet parasta lauka magone.” Līdzīgi ironizē arī citi: no šādām magonēm, viņuprāt, nekas nopietns nesanākšot, un ar pāris puķēm dārzā neviens cietumā nelikšot.
Tomēr ne visi komentētāji bija noskaņoti labvēlīgi. Daļa izmantoja izdevību atgādināt Privertam viņa pagātni un pārmeta, ka cilvēkam ar šādu biogrāfiju nevajadzētu tēlot nevainīgu situācijas upuri. “Likums ir likums,” raksta kāds komentētājs, norādot, ka, ja cilvēks zinājis par aizliegumiem, tad vēlāk nevajadzētu brīnīties par sekām. Citi izteicās vēl asāk, atgādinot, ka narkotiku kontrabanda nav nekaitīgs piedzīvojums, bet nodarījums, kas var sabojāt citu cilvēku dzīves.
Komentāros parādījās arī plašāka neapmierinātība ar Latvijas tiesību sistēmu un valsts attieksmi pret cilvēkiem. Daži rakstīja, ka “šajā valstī, ja gribēs, ieliks cietumā par jebko”, citi salīdzināja situāciju ar absurdo loģiku: ja tavā zemē atrod marihuānu — tā esot tava, bet, ja atrod naftu — tad tā pēkšņi pieder valstij. Bija arī komentāri, kuros piesaukta senāka diskusija par kaņepēm privātos dārzos un policijas rīcību šādos gadījumos.
Kopumā diskusija zem Prīverta video izvērtās tieši tāda, kādu, iespējams, varēja gaidīt — starp jokiem, dzēlībām, moralizēšanu un pārdomām par to, cik tālu var stiept ironiju, ja runa ir par cilvēku ar ļoti konkrētu kriminālo pagātni. Vieniem tas bija tikai melns humors par magonēm dārzā, citiem — kārtējais iemesls atgādināt, ka narkotiku lietas nav joku tēma.
