Vai cilvēce drīz satiks citplanētiešus? Lērums zinātnieku sniedz savu verdiktu 0
Var šķist, ka cilvēce ir pavisam tuvu citplanētiešu dzīvības atklāšanai. 2025. gadā zinātnieki paziņoja, ka uz eksoplanētas K2-18b iegūtas līdz šim spēcīgākās pazīmes, kas varētu liecināt par ārpuszemes dzīvību.
Savukārt, pētot Marsa iezi “Čejava Fallsa” (Cheyava Falls), NASA paziņoja, ka tas ir viens no pārliecinošākajiem iespējamo dzīvības pēdu atklājumiem uz šīs Sarkanās planētas.
Šādi paziņojumi piesaista lielu uzmanību, taču rodas jautājums – ko par to domā paši zinātnieki?
Lai to noskaidrotu, pētnieki aptaujāja simtiem astrobiologu – zinātnieku, kuri pēta dzīvības iespējamību Visumā.
Ko zinātnieki domā par planētu K2-18b?
2025. gada aprīlī pētnieki ziņoja, ka uz planētas K2-18b atmosfērā varētu būt atrastas vielas dimetilsulfīds un dimetildisulfīds. Uz Zemes šīs vielas bieži ir saistītas ar dzīviem organismiem.
Tomēr lielākā daļa aptaujāto zinātnieku nebija pārliecināti, ka tas nozīmē dzīvības atklāšanu.
Tikai 6,6% uzskatīja, ka ārpuszemes dzīvība, iespējams, ir atrasta. Gandrīz divas trešdaļas tam nepiekrita. 28% nebija konkrēta viedokļa.
Bet kā ir ar Marsu?
Septembrī NASA paziņoja, ka Marsa iežos atrastas tā sauktās “leoparda plankumu” struktūras – minerālu veidojumi, kurus uz Zemes nereti rada mikroorganismi.
Šoreiz zinātnieki bija nedaudz optimistiskāki:
15,1% uzskatīja, ka dzīvības pēdas, iespējams, ir atrastas.
44,6% nepiekrita.
40,3% palika neitrāli.
Lai gan pārliecība bija lielāka nekā K2-18b gadījumā, vairākums joprojām nebija gatavi apgalvot, ka dzīvība tiešām atrasta.
Kāpēc zinātnieki ir tik piesardzīgi?
Viens no iemesliem ir tas, ka abi atklājumi balstās uz atšķirīgiem pierādījumiem. K2-18b gadījumā runa ir par signāliem, kas saņemti no planētas, kura atrodas ļoti tālu no Zemes. Savukārt Marsa iezi iespējams pētīt daudz detalizētāk.
Tomēr zinātnieki labi zina, ka dabā dažkārt arī nedzīvi procesi var radīt pēdas, kas izskatās pēc dzīvības pazīmēm. Tāpēc ar vienu interesantu atklājumu nepietiek – nepieciešami daudz pārliecinošāki pierādījumi.
Zinātne nav tikai “jā” vai “nē”
Pētnieki uzsver, ka zinātnieku viedokļi reti ir pilnīgi melnbalti. Daļa zinātnieku var būt pārliecināti, daļa skeptiski, bet daudzi vienkārši uzskata, ka pagaidām trūkst datu.
Tieši tāpēc neitrāla atbilde nenozīmē vienaldzību. Bieži tā nozīmē, ka pierādījumi vēl nav pietiekami spēcīgi, lai izdarītu galīgus secinājumus.
Tas attiecas ne tikai uz citplanētiešiem
Pētnieki norāda, ka līdzīga situācija ir arī citās jomās – klimata pārmaiņās, pandēmijās, mākslīgā intelekta attīstībā un medicīnā.
Sabiedrībā bieži dzirdam frāzes “zinātnieki uzskata” vai “zinātne saka”, taču patiesībā dažādos jautājumos zinātnieku viedokļi var atšķirties.Tāpēc ir svarīgi ne tikai klausīties skaļākos ekspertus, bet arī saprast, ko domā visa zinātniskā kopiena.
Kā uzsver pētījuma autori, zinātne attīstās pakāpeniski – ar šaubām, diskusijām un jauniem atklājumiem. Un tieši tāpēc ir svarīgi regulāri noskaidrot, ko patiesībā domā paši zinātnieki.
Sagatavots pēc “Science Alert” materiāliem.
