“Naudu pārskaitīja, īpašumtiesības noformēja, bet dzīvokļa var nebūt.” Strazdiņš brīdina par satraucošu krāpšanas gadījumu 0
Kiberdrošības entuziasts un sociālo tīklu satura autors Elviss Strazdiņš sociālajos tīklos dalījies ar stāstu, kas, viņaprāt, Latvijā varētu kļūt par bīstamu precedentu nekustamo īpašumu pircējiem.
Viņš raksta, ka tikko ierakstīts raidieraksts, kurā cilvēks izstāstījis, kā nopircis dzīvokli, taču vēlāk atklājies – pārdevēja visu naudu pārskaitījusi krāpniekiem. Pēc Strazdiņa teiktā, liecībās pārdevēja daudz melojusi, un to apstiprinājis arī notārs.
“Dzīvoklis arestēts. Drīz būs tiesa, un izskatās, ka pircējs dzīvokli nedabūs, lai arī naudu ir pārskaitījis, kuru arī neatgūs,” viņš raksta.
Strazdiņš situāciju dēvē par “Doļinas efektu” – ar to domājot shēmu, kurā krāpnieki var izmantot pārdevēju vai citu darījuma dalībnieku, bet sekas beigās skar cilvēku, kurš, pēc viņa paša izpratnes, darījumu veicis likumīgi un neko aizdomīgu nav zinājis.
“Galā pircējs, neko nezinādams, ir pilnībā apkrāpts,” norāda ieraksta autors, piebilstot, ka šāda situācija var kļūt par signālu krāpniekiem: ja redzams, ka sistēmā ir ievainojamība, to var mēģināt izmantot arī turpmāk.
Komentāros cilvēki uzreiz sākuši jautāt, kā šāda situācija vispār iespējama, ja darījums noformēts zemesgrāmatā. Kāds vaicā, kur palikuši darījuma konti, kuros naudu pārdevējam pārskaita tikai pēc ieraksta izdarīšanas zemesgrāmatā. Uz to Strazdiņš atbild, ka konkrētajā gadījumā “viss tika ierakstīts ZG”, taču tas neesot palīdzējis.
Citi komentētāji spriež, ka šajā stāstā kaut kas būtisks vēl nav zināms. Viens norāda, ka dzīvokļa pirkšana parasti notiek salīdzinoši skaidrā secībā: starp pircēju un pārdevēju tiek slēgts līgums, notārs sagatavo nostiprinājuma lūgumu, dokumenti tiek iesniegti zemesgrāmatā, samaksātas nodevas un pēc tam izdarīts jaunais ieraksts.
“Zemesgrāmatā jau vairs pat nepārbauda, vai maksājums ir veikts,” raksta kāds komentētājs.
Daļa diskusijas dalībnieku uzskata – pircējam it kā nevajadzētu būt atbildīgam par to, ko pārdevējs pēc tam dara ar saņemto naudu. “Kāda pircējam daļa, ko pārdevējs dara ar naudu?” jautā kāds komentētājs. Strazdiņš tam piekrīt, taču piebilst, ka prokuratūra un tiesa šajā gadījumā, viņaprāt, domājot citādi.
Vairāki komentētāji mēģina izskaidrot, kāpēc dzīvoklis varētu būt arestēts. Tiek pieļauts, ka īpašums varētu būt uzskatīts par krāpšanas rezultātā iesaistītu mantu vai darījuma objektu. Citi uzsver, ka šāds scenārijs izklausās absurds: ja pircējs samaksājis, īpašumtiesības noformētas un viņš nav zinājis par krāpšanu, tad kāpēc viņam būtu jāpaliek bez īpašuma?
“Īpašumtiesības tika noformētas. Šī situācija ir absolūti absurda,” komentāros raksta Strazdiņš.
Diskusijā izskan arī jautājums – vai vispār ir instrumenti, kā pircējam sevi šādā situācijā pasargāt. Kāds komentētājs norāda, ka, iespējams, dzīvoklis arestēts kā krāpšanas līdzeklis, un beigās jaunais īpašnieks var palikt tukšā. Citi ironizē, ka šāda situācija varētu nozīmēt “zaļo gaismu” fiktīviem darījumiem, ja krāpnieki saprot, kā apiet dažādu valstu likumus.
Vairāki cilvēki atzīst, ka šis gadījums liek citādi skatīties uz nekustamā īpašuma iegādi. Kāds raksta, ka pircēji parasti pārbauda zemesgrāmatu, iepriekšējos darījumus, pārdevēja tiesības un maksājuma kārtību, taču šis stāsts rāda – pat ar formāli sakārtotu darījumu risks var pilnībā nepazust.
Komentāros kāds iesaka šo gadījumu plašāk izskaidrot, jo daudzi, iespējams, nemaz nezina, kas ir “Doļinas efekts” un kāpēc tas ir bīstams. Citi savukārt aicina sagaidīt tiesas spriedumu, lai saprastu, kā lieta tiks vērtēta juridiski.
Kā sevi pasargāt, pērkot īpašumu?
Lai arī katrs nekustamā īpašuma darījums ir individuāls, eksperti un drošības iestādes regulāri atgādina – krāpšanas pazīmes bieži sākas ar steigu, spiedienu pieņemt lēmumu, neparastiem maksājumu nosacījumiem vai nevēlēšanos skaidri izskaidrot naudas plūsmu. Valsts policija aicina cilvēkus iepazīties ar izplatītākajiem krāpšanas veidiem un rīcības algoritmiem, jo krāpnieku guvums arvien biežāk nav tikai nauda kontā, bet arī īpašumi un citi vērtīgi aktīvi.
Praktiski pircējam būtu jāpārbauda, vai pārdevējs tiešām ir īpašnieks, vai īpašumam nav apgrūtinājumu, arestu, hipotēku vai tiesvedību, kā arī jānoskaidro, vai pārdevējs rīkojas pats vai ar pilnvarnieka starpniecību. Jāpievērš uzmanība arī tam, vai nauda tiek prasīta uz pārdevēja paša kontu, nevis trešās personas vai ārvalstu kontu.
Strazdiņš savos krāpšanas skaidrojumos bieži uzsver vienkāršu principu – nepaļauties uz steigu un vienmēr pārbaudīt, ko tieši apstiprināt. Tas īpaši attiecas uz banku maksājumiem, Smart-ID paziņojumiem un saitēm, kas tiek atsūtītas e-pastā, īsziņā vai sarakstē. CERT.LV arī iesaka uzmanīgi pārbaudīt interneta adreses, jo krāpnieki mēdz mainīt domēna galotnes vai izveidot lapas, kas vizuāli atgādina īstas vietnes.
Drošāk ir darījumā iesaistīt juristu vai notāru, kurš nav saistīts ar pārdevēju, izmantot darījuma kontu, kā arī nepieņemt nevienu “nestandarta” risinājumu tikai tāpēc, ka “tā būs ātrāk”. Ja pārdevējs steidzina, izvairās no jautājumiem, maina maksājuma kontu pēdējā brīdī vai prasa daļu summas pārskaitīt citur, tas ir nopietns brīdinājuma signāls.
Ja rodas aizdomas, labāk darījumu apturēt pirms naudas pārskaitīšanas. Ja nauda jau pārskaitīta un parādās aizdomas par krāpšanu, nekavējoties jāsazinās ar banku un jāiesniedz informācija Valsts policijā.
