Vai Latvijas medicīnas sistēma būs gatava pārejai uz jauno insulīnu? 0
Dažādās Eiropas valstīs 2. tipa cukura diabēta pacientiem jau patlaban ir pieejami vai drīzumā tiks izmantoti jaunākās paaudzes ilgstošas darbības bazālā insulīna preparāti. Tie atšķiras no līdz šim lietotā insulīna ar to, ka jāievada organismā tikai reizi nedēļā, un šiem preparātiem ir zemāks hipoglikēmijas risks. Retāka medikamenta lietošanas nepieciešamība ļauj uzlabot pacientu līdzestību un līdz ar to arī ārstēšanas rezultātus.
Ilgstošas darbības insulīns – efektīvāks ierocis cīņā pret diabētu
Ziņas par jaunu bazālā insulīna preparātu, kuru pietiek injicēt reizi nedēļā, vēl pērngad parādījās Kanādā. Par veiksmīgi veiktu vienreiz nedēļā lietojama insulīna injekcijas pārbaudījumu ziņoja vietējais televīzijas kanāls CTVNews. Izmēģinājums tika veikts Albertas universitātē, un to vadīja endokrinologs dr. Pīters Seniors.
Ja parastā insulīna injekcijas tiek veiktas zem ādas un lēnām nonāk asinsritē, tad jaunais preparāts biomedicīniski izstrādāts tā, lai cirkulētu asins plūsmā un laika gaitā pakāpeniski mijiedarbotos ar insulīna receptoriem. Kanādas Veselības ministrija apstiprinājusi reizi nedēļā ievadāmo insulīnu gan 1., gan 2. tipa diabēta ārstēšanai, tomēr speciālisti lēš, ka galvenokārt tas būs noderīgs cilvēkiem ar 2. tipa diabētu. Dr. Pīters Seniors ir pārliecināts, ka jaunā veida insulīna izmantošana atvieglos pacientu dzīvi un uzlabos viņu veselību.
“Vecais” insulīns pamazām tiks izņemts no apgrozības
Nav šaubu, ka modernā ilgstošas darbības insulīna izmantošana 2. tipa cukura diabēta pacientu ārstēšanā tuvāko gadu laikā tiks uzsākta arī Latvijā. Taču, pirms mūsu valstī notikusi gaidāmā pāreja uz jauno preparātu lietošanu, nepieciešams pārliecināties, vai esošā Latvijas medicīnas sistēma ir gatava šādām pārmaiņām, un vajadzības gadījumā jāveic atbilstošas korekcijas.
Potenciālais risks slēpjas apstāklī, ka līdz ar jaunākās paaudzes ilgstošās darbības insulīna preparātu ieviešanu ražotāji līdz šim izmantotos medikamentus pārtrauks izgatavot, un 2. tipa diabēta pacientiem kādā brīdī var sākt pietrūkt piemērotu zāļu. Tāpēc Latvijas Diabēta federācija aicina Veselības ministriju būt gatavai savlaicīgi novērst šādus riskus, ko var radīt pāreja uz modernāku insulīna terapiju. Piemēram, pacienti pieraduši ikdienā lietot kādas konkrētas zāles, un potenciāli iespējama situācija, kad tās vairs nav pieejamas, bet pie jaunajiem medikamentiem dažādu apstākļu dēļ cilvēks vēl netiek. Šāda notikumu attīstība var kaitēt pacientu veselībai un tādēļ ir laicīgi jānovērš.
Lai sagatavotos pārejai uz modernāku terapiju un novērstu iespējamos riskus, Latvijas Diabēta federācija plāno veikt izpēti par esošajiem šķēršļiem insulīna terapijas algoritmā 2. tipa cukura diabēta pacientiem. Pamatojoties uz izpētes rezultātiem, organizācija izstrādās rekomendācijas insulīna terapijas uzlabošanai, kuras tiks iesniegtas Veselības ministrijai turpmākai izvērtēšanai.
Diabēta ārstēšanā joprojām problēmu netrūkst
Latvijā, tāpat kā vairumā Eiropas valstu, saslimstība ar diabētu turpina pieaugt. 2024. gadā Latvijā diabēts diagnosticēts 7712 personām, līdz ar to kopējais ar diabētu slimojošo iedzīvotāju skaits mūsu valstī sasniedz jau gandrīz 102 tūkstošus. Tādēļ ir ļoti būtiski nodrošināt gan diabēta profilaksi, gan savlaicīgu un efektīvu ārstēšanu.
Kā uzskata Latvijas Diabēta federācija, pēdējos gados mūsu valstī sperti nozīmīgi soļi diabēta pacientu ārstēšanas uzlabošanā. Piemēram, atzinīgi vērtējama diabēta aprūpes uzlabošanas pasākumu iekļaušana topošajā Sirds un asinsvadu veselības rīcības plānā 2025.–2027. gadam. Tomēr, ņemot vērā cilvēku augsto saslimstības līmeni, vēl aizvien nepietiekamo slimības uzraudzību un pieaugošās izmaksas, kas saistītas ar diabēta radītajām komplikācijām, šī joma joprojām prasa aktīvu atbalstu.
Bažas rada arī Latvijas Diabēta federācijas pērn veiktās pacientu aptaujas rezultāti, kas atklāj, ka tikai nedaudz vairāk kā ceturtā daļa jeb 27% 2. tipa cukura diabēta pacientu ir pilnībā apmierināti ar slimības ārstēšanas procesu. Tajā pašā laikā 40% respondentu uzskata, ka būtu nepieciešama iedarbīgāka diabēta terapija, savukārt piektā daļa aptaujas dalībnieku izteicās, ka nesaņem efektīvas zāles diabēta ārstēšanai. Ņemot vērā visu minēto, Latvijas Diabēta federācija aicina Veselības ministriju turpināt veltīt pastiprinātu uzmanību diabēta pacientu aprūpes uzlabošanai, īpaši turpinot darbu pie sistēmiskiem un uz pacientu vērstiem risinājumiem.
Risinājumi tiek meklēti arī visas Eiropas līmenī
Ņemot vērā, ka diabēta izplatība pieaug visā Eiropā, turklāt ar šo slimību saslimst gados arvien jaunāki cilvēki, jau pērngad pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām Eiropas Diabēta forums iniciēja Diabēta kopienas solījumu 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tā mērķis ir atbalstīt 32 miljonus ES pilsoņu, kuri ikdienā sadzīvo ar diabētu. Solījumu izstrādāja plaša organizāciju koalīcija, kas atbalsta šīs slimības skartos cilvēkus.
Palīdzība viņiem nepieciešama arī tādēļ, ka palielinās arī ar diabētu saistīto komplikāciju apjoms, radot arvien lielāku apdraudējumu sabiedrības veselībai kopumā. Solījumu parakstīja arī virkne Latvijas sabiedrisko un politisko organizāciju.
Minētajā dokumentā uzsvērts – ja nebūs aktīvas rīcības, tuvākajos gados priekšlaicīgi mirs simtiem tūkstošu cilvēku. Diabētu savlaicīgi neatklājot un neārstējot, sekas var būt ļoti nopietnas – pieaug dažādu blakusslimību skaits, pazeminās pacienta dzīves kvalitāte un ekonomiskā aktivitāte. Ņemot vērā, ka 75% no diabēta aprūpes izmaksām ir saistītas ar potenciāli novēršamām komplikācijām, rīcību kopums, kas veicina agrīnu diagnostiku un labu slimības pārvaldību, var nodrošināt ievērojamu izmaksu ietaupījumu.
Galvenais uzdevums – uzlabot pacientu ikdienu
Eiropas Diabēta kopienas solījums ietver 15 konkrētus politikas ieteikumus Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ar mērķi uzlabot diabēta pacientu un slimības riskam pakļauto cilvēku dzīvi. Starp šiem ieteikumiem izskan arī vairāki būtiski aicinājumi, kas skar pacientu ikdienu.
Agrīna diagnostika un vienlīdzīga piekļuve augstas kvalitātes aprūpei ļauj cilvēkiem ar cukura diabētu turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un dot savu ieguldījumu sabiedrībai. Efektīva profilakse un diabēta pārvaldība palīdz jūtami samazināt kardiovaskulāro slimību un citu nopietnu komplikāciju risku. Savukārt inovatīvu tehnoloģiju ieviešana var palīdzēt mainīt pašreizējo tendenci, kas liecina par diabēta pacientu veselības pasliktināšanos.
Tāpēc solījuma autori aicina dalībvalstis ieviest veselības pārbaudes programmas visās vecuma grupās attiecībā uz visiem diabēta veidiem un ar tiem visbiežāk saistītajām blakusslimībām (piemēram, kardiovaskulārajām un nieru slimībām). Ne mazāk svarīgi ir uzlabot primāro un sociālo aprūpi, lai visās vecuma grupās savlaicīgi identificētu riska grupas un cilvēkus ar diabētu, kā arī ārstētu šo slimību.
Nereti lielas problēmas diabēta skarto iedzīvotāju veselībai sagādā ievērojama kavēšanās terapijas uzsākšanā un efektivitātes uzlabošanā, kas rada smagas komplikācijas un pat nāvi. Tādēļ Eiropas Diabēta kopienas solījums uzsver, ka visās dalībvalstīs nepieciešams nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi vajadzīgajiem medikamentiem, ierīcēm un digitālajām tehnoloģijām, piemēram, glikozes līmeņa noteikšanai un insulīna ievadīšanai. Tāpat cilvēkiem ar diabētu svarīgi izveidot integrētus aprūpes ceļus, nodrošinot savlaicīgu piekļuvi piemērotākajām terapijas iespējām, ņemot vērā katra indivīda vajadzības, vēlmes un apstākļus, kā arī jaunākās ārstēšanas vadlīnijas.
Svarīgi arī stiprināt veselības aprūpes speciālistu spējas atbalstīt diabēta pacientus gan primārajā, gan sekundārajā aprūpē, izvēloties vispiemērotāko ārstēšanu un tehnoloģijas. Nav šaubu, ka arī jaunā ilgstošās darbības insulīna plašāka izmantošana pacientu ārstēšanā varētu sniegt būtiskus ieguldījumus kopējā cīņā ar diabētu. Mums tikai jābūt gataviem izmantot šīs jaunākās paaudzes zāles, tiklīdz tas būs iespējams.
