Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SHUTTERSTOCK

Vai pašreizējā ģeopolitiskā situācija ir likusi veikt pasākumus ražošanas izmaksu mazināšanai? 0

Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
Boriss Džonsons: “Tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs Putina kara mašīnas centrā”. G7 valstis aizliegs Krievijai zelta eksportu
Baisā miega slimība, kas “ieslodzīja paša ķermenī: kā epidēmija uzliesmoja 1915.gadā un tad pēkšņi izzuda. Vai tiešām vairs neapdraud?
Lasīt citas ziņas

 

Degvielas un citu energoresursu cenas būtisks kāpums, kā arī minerālmēslu un dažādu pakalpojumu sadārdzinājums liek daudzām saimniecībām neierasti daudz naudas tērēt ikdienas darbības nodrošināšanai. Vairāku nozaru saimniecības, tostarp graudaudzētāji un dārzeņu audzētāji, ražu pārdos un naudas ienākumus saņems vien rudenī. Vai pietiks apgrozāmo līdzekļu? Lauku saimniekiem jautājām, vai un kādas darbības viņi veic ražošanas izmaksu mazināšanai?

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Jānis Bērziņš, biedrības Latvijas dārznieks valdes priekšsēdētājs: – Dārzeņu audzēšanā minerālmēslu un siltuma taupīšana ir ļoti rūpīgi jāvērtē un jāatrod visizdevīgākais modelis. Ja dārzeņi nesaņem sabalansētu mēslojumu, tie zaudē kvalitāti, tostarp sliktākas ir arī garšas īpašības. Ja siltumnīcā agrāk vāc dārzeņus, tos var pārdot par augstāku cenu. Taupot siltumu, ražas vākšana notiek nedēļu vai divas vēlāk, kad zemāka ir arī cena. Ikvienam ir jārēķina, kas izdevīgāk. Un, iespējams, jāeksperimentē. Vēl, visticamāk, ņemot palīgā intuīciju, mūsu nozarē ļoti svarīgi būs paredzēt situāciju rudenī. Iespējams, dārzeņu glabāšana ziemas periodam būs tik neizdevīga, ka pareizāk būs audzēt tikai uzreiz pārdodamo daudzumu.

Aizvien uzskatām, ka Latvijā ir jāsamazina PVN pārtikas produktiem, kas rosinās arī vietējo produktu patēriņu.

 

Aiga Kraukle, SIA Aloja Starkelsen galvenā agronome: – Kartupeļu audzēšanā mazināt izmaksas var nedaudz. Viena iespēja ir dot mazāk mēslojumu, tomēr mazināšana ir jāveic ļoti piesardzīgi. Augs tomēr jābaro, citādi tas slimos. Agrāk varēja izvēlēties lētāku vai dārgāku minerālmēslu pirkumu, patlaban ir jāpērk tas, ko var nopirkt. Vēl viena iespēja ir dažādu bioloģisko preparātu izmantošana pret slimībām un kaitēkļiem, tomēr arī tie maksā, turklāt ticamas ziņas par iedarbību ir vien par dažiem preparātiem.

Var arī izvēlēties pirkt, šajā sezonā gan ir nokavēts, pret lakstu puvi noturīgākas šķirnes. Tomēr mūsu nozarē nav tā kā graudu audzēšanā, kur vairākām kultūrām vajag mazāk darba nekā citām.

Degvielas lietojuma mazināšanu apšaubu, turklāt redzam, ka kartupeļu un dārzeņu audzēšanā mazakcīzes dīzeļdegvielas nepietiek. Ja saimniecība līdztekus kartupeļiem audzē arī graudus, tad risinājums parasti ir graudu nozarē neizmantotās degvielas izmantošana kartupeļu audzēšanā. Ja kartupeļu audzēšana saimniecībai ir vienīgais bizness, tad parasti pērk arī dīzeļdegvielu par pilnu cenu.

 

Kalvis Gerasimovs, Mazsalacas ZS Kalves saimnieks: – Esam sarūpējuši minerālmēslu krājumus un katram gadījumam tos pērkam arī rudens sezonai, kad tie varētu maksāt vēl dārgāk nekā patlaban. Nekādā gadījumā nemazināsim mēslojuma devas, jo vēlamies kult labu ražu. Ja augs nebūs pabarots, tas nedos atdevi. Patlaban pirmo reizi izmantojam augsnes ecēšas, kas, pēc lietpratēju teiktā, mazinās augu aizsardzības līdzekļu lietošanas vajadzību. Citas mērķtiecīgas taupības darbības neveicam. Visvairāk esam norūpējušies par dārgajiem minerālmēsliem. Ceram, piena iepirkuma cena tiks līdzi apgrozāmo līdzekļu sadārdzinājumam. Kā būs, tā dzīvosim.

 

Dace Andersone, putnkope Ventspils novadā: – Putnkopībā nevar vajadzīgās vienas barības sastāvdaļas aizvietot ar citām lētākām, jo šāda taupība var radīt būtiskus papildu izdevumus vēlāk. Piemēram, barojot lētākus graudus, putni nesaņems pietiekamo barības vielu daudzumu, lēnāk pieņemsies svarā. Rezultāts ir papildu darbaspēka, energoresursu un citas izmaksas. Darbojoties ar dzīvām būtnēm, putniem, nedrīkst taupīt arī uz labturības rēķina – tas var radīt apdraudējumu. Redzam, ka iespēja taupīt ir, audzējot pašiem graudus visos brīvajos zemes pleķīšos, nevis graudus pērkot.

Patlaban reālā situācija putnkopības nozarē ir vairāk nekā skumja, mēs dzīvojam uz agrāk veidotu uzkrājumu rēķina, kas izsīkst. Nevaram celt cenu atbilstoši resursu sadārdzinājumam, jo tā ir sasniegusi iespējami augstāko robežu. Jāņem arī vērā, ka Latvijas cilvēkiem inflācija audzē ikdienas izdevumus un viņus pirktspējas krituma laikā vairāk sāk interesēt iespējami lēta, nevis dārgāka lēni audzētu putnu gaļa. Neredzam patlaban gaismu tuneļa galā. Valdības piedāvātie atbalsta pasākumi ir kā piliens jūrā. Ja arī turpmāk nebūs izpratnes par mūsu nozarē notiekošo, būs saimniecību bankroti un cilvēki paliks bez darba.

 

Kaspars Melnis, Griškānu pagasta SIA Sprūževa M valdes priekšsēdētāja vietnieks: – Ļoti rūpīgi sekojam līdzi ražošanas izmaksām un, kur iespējams, cenšamies tās mazināt. Piemēram, taupām degvielu, liekot GPS ierīces traktoriem. Piena lopkopībā ir daudz pļaušanas un pat 30 cm liels pārklājums rada nevajadzīgus tēriņus. Lopkopjiem jūtami pa kabatu sit lopbarības cena. Mēs paši gatavojam lopbarību, tomēr nevaram nodrošināt vajadzīgās piedevas, tostarp rapšu raušus un soju. Šā gada janvārī rapšu rauši maksāja aptuveni 332 eiro/t, maijā cena ir jau 510 eiro/t. Turklāt šis produkts nav nopērkams. Neviens ražotājs un pārdevējs nesola nosaukto produktu cenas kritumu. Tātad būs jāpielāgojas. Mēs rēķināmies, ka šie produkti būs jāaizvieto ar kādu citu. Maijā būs divas reizes vairāk jāmaksā par elektroenerģiju, tāpēc patlaban cenšamies veikt energoietilpīgos darbus. Visvairāk mūs uztrauc iespējamās piena iepirkuma cenas svārstības. Ja cena krītas, ražošanas izmaksas būs nepanesams slogs. Aprēķini rāda, ka ražošanai vajadzīgo izejvielu cenas ir kāpušās par 40%. Piena ražotāju lielā peļņa, kā dažkārt dzirdam, ir mīts.

 

Ivars Frīdemanis, Kandavas pagasta SIA Ralle saimnieks: – Aitkopjiem patlaban tirgus ir ļoti labs – aprīļa priekšpēdējā nedēļā cena par kautķermeni sasniedza rekordu – 7,50 eiro/kg. Tas saistīts ar ramadanu un eksportu uz Somiju un Zviedriju. Pēc nedēļas sekoja cenas kritums līdz 7 eiro/kg, tomēr arī tā ir ļoti laba cena. Arī mūsu nozari ietekmē būtisks energoresursu, plēves, lopbarības un citu resursu sadārdzinājums, tāpēc ir jākalkulē visizdevīgākais darbības modelis. Saredzu, ka gandrīz vienīgā izmaksu mazināšanas iespēja ir plānot jēru atnešanos maijā un uzreiz laist ganāmpulku ganībās. Šajā gadījumā ir jābūt ļoti labām ganībām. Ja to nav, ir jāsteidz ierīkot, kas sēklas un degvielas sadārdzinājuma dēļ gan maksās vairāk nekā parasti. Ir jāņem vērā, ka ganībās dzīvniekiem parasti nav klāt cilvēku un ir liela parazītu ietekme, tāpēc jāveic attārpošana. Ja aitai nedos spēkbarību, jārēķinās ar aptuveni pusotru mēnesi ilgāku nobarošanas laiku. Ir arī rūpīgi jākalkulē, vai tomēr izdevīgāk ir mātes piebarot ar augstas kvalitātes skābsienu un atnešanās laiku decembrī nemainīt. Gaļai, kā redzam, rudenī cena ir zemāka nekā pavasarī.

 

Armands Krūmiņš, Limbažu pagasta ZS Jaunmusleti saimnieks: – Lauksaimnieciskajā ražošanā nevar nedarīt to, kas jādara. Ja graudu audzēšanā neievērosi audzēšanas tehnoloģiju, rezultāta nebūs vai tas būs ļoti slikts. Mēs šajā sezonā sēsim griķus un auzas, nevis vasaras miežus, kuru audzēšanai vajag vairāk minerālmēslu. To cenas patlaban ir sadārdzinājušās trīskārt. Mūsu saimniecībai gan pēc iepriekšējās sezonas izdevās nopirkt lētāk.

Centīsimies iespējami precīzi ievērot audzēšanas tehnoloģiju. Esam kooperatīva VAKS biedri un šajā gadā par ražošanai vajadzīgajiem apgrozāmajiem līdzekļiem maksājam 2,5 reizes vairāk nekā normālā gadā. Salīdzinot šābrīža graudu cenas kāpumu (divas reizes) ar trīskāršo minerālmēslu, divkāršo degvielas sadārdzinājumu, trīskāršo glifosāta sadārdzinājumu, redzam, ka graudi tomēr atpaliek. Degvielas pirkumam prasa priekšapmaksu. Neviens nevarēja paredzēt ģeopolitisko notikumu attīstības gaitu, tāpēc nerezervēja divas reizes vairāk brīvo līdzekļu.

Ļoti skumji, ka daudzi lauksaimnieku sadarbības partneri izmanto kara situāciju papildu peļņas gūšanai. Piemēram, augu aizsardzības līdzekļu sadārdzinājums ir 10% liels, bet glifosāta cenas kāpums ir par 300%. Glabātavās esošos agregātus, lai gan tie gatavoti no lētā metāla, pārdod par jauno cenu. Piemēram, Kverneland arklus. Pieredze rāda, ka lauksaimniecības produktu sadārdzinājums parasti notiek līdztekus graudu cenas kāpumam, tomēr mēs vēl jauno ražu neesam kūluši. Neesmu arī drošs, ka varēsim iztikt bez Krievijā ražotajiem minerālmēsliem, kurus pārdod Rietumeiropā un Austrumeiropā reģistrētas firmas.

Mēs patlaban ļoti rūpīgi vērtējam naudas tēriņus. Ceram, ka graudu cena rudenī būs tāda pati kā patlaban un tad tā segs ražošanas izmaksas.

 

Māra Skrīvele, Dr. agr., pētniece, augļkopības konsultante:  – Augļkopībā var būtiski mazināt ražošanas izmaksas. Jādarbojas ir trijos virzienos. Pirmkārt, dārzos, kur ir zālājs, ābeles nav jāmēslo ar slāpekli. Tie vajadzīgo daudzumu paņems no zemes. Augļos ir ogļhidrāti, ko iegūst no saules, gaisa un ūdens. Minerālmēslus vajag jaunajiem upeņu stādiem. Otrkārt, ir jāveic koku vainaga retināšana, kas ļaus piekļūt saules gaismai, notiks fotosintēze un mazinās dažādu sēņu vairošanos. Tām patīk ēna un mitrums. Nebūs arī kraupja. Treškārt, jāizvēlas lietošanai tādus ķīmiskos preparātus, no kuriem neveidojas rezistence. Runa ir par vara un cinka preparātiem. Vēl viens ieteikums – augļu kokiem nevajag pārāk biežu irdināšanu, kas posta augsnē izveidojušos mikroorganismus.

SAISTĪTIE RAKSTI

 

Lauris Ikaunieks, Dekšāres pagasta ZS Druvas saimnieks: – Piena lopkopībā ražošanas izmaksas palielinās vienlaikus ar piena iepirkuma cenas kāpumu. Un tādējādi viena otru kompensē. Mēs gotiņām pērkam lopbarību un piedevas, ko paši neražojam, un barības devas nemazinām. Izslaukumu nedrīkst mazināt tāpēc, lai saimniecībai nebūtu mazāki naudas ienākumi, kas cita starpā ir vajadzīgi arī aizdevuma maksājumiem. Vērtējam, vai mazāk kaisīt minerālmēslus. Tos pirkām pērn rudenī par tābrīža cenu, un ar minerālmēsliem pavasara sezonai esam nodrošināti. Uz gotiņu rēķina naudu noteikti netaupīsim.

Rika ir ražīgākā piena devēja Latvijā – 144,4 tonnas visa mūža laikā! Iveta no Viesītes lepojas
Vai labību rind­starpu rušināšana būtu ieteicamāka nekā līdz šim jau labi zināmā sējumu ecēšana?
Kuri pērn bija lielākie rapšu audzētāji Latvijā?
Paši sev gan kungi, gan kalpi. Ciemos Zeiliņu ģimenes saimniecībā, kur no ķiplokiem gatavo arī alu!
VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
Boriss Džonsons: “Tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs Putina kara mašīnas centrā”. G7 valstis aizliegs Krievijai zelta eksportu
Baisā miega slimība, kas “ieslodzīja paša ķermenī: kā epidēmija uzliesmoja 1915.gadā un tad pēkšņi izzuda. Vai tiešām vairs neapdraud?
FOTO. “Ko par to visu teiktu karaliene Elizabete II…”: Keita Midltone pēc kāda pasākuma izpelnās nežēlīgu britu kritiku
VIDEO. Neapmierināta kaimiņiene “nopļauj” jaunā pāra kāzas
Lasīt citas ziņas
Neaizmirsti buldurjāni! Augus saulgriežiem iesaka Artūrs Tereško, Gunta Saule un Ziedonis Kārkliņš
Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu
Gerhards paziņo, ka valdība neļaus nogrimt lauksaimniekiem
Bijušo Jezuītu klosteri veidos par Ilūkstes vizītkarti
Remonts pļavai
Vēsturiskās takas Latvijā – vietas, kur izšķīrās latviešu liktenis
Profesors Ojārs Skudra: “Es nedomāju, ka Krievijas iebrukums Ukrainā aprobežosies ar pamieru. Domāju, ka Krievija gribēs rakstiskas saistības”
Sinoptiķi prognozē, ka pirmdien laika apstākļi sasniegs nepieredzētus rekordus
Boriss Džonsons: “Tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs Putina kara mašīnas centrā”. G7 valstis aizliegs Krievijai zelta eksportu
Dana Bjorka: “Manu 70 gadus veco mammu pierunāja nedoties pensijā, jo trūkst skolotāju!”
VIDEO. TV personība Baiba Sipeniece-Gavare: “Andrejs Ēķis ir mans liktenīgais vīrietis!”
VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
FOTO. “Ko par to visu teiktu karaliene Elizabete II…”: Keita Midltone pēc kāda pasākuma izpelnās nežēlīgu britu kritiku
Siguldā, Gaujas pludmalē pazudusi piecus gadus veca meitenīte. Policija lūdz palīdzību!
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Viņa būtība bija cīņa par brīvu Latviju! Vilnis Zaļkalns Zviedrijā
21:42
Garšīgas svētku receptes cukura diabēta pacientiem
21:39
Arheologu sensacionālais atklājums – romiešu templis Nīderlandē
20:54