Vairāk kameru – mazāk kukuļu. Vai policista trešā acs palīdzēs būt godīgākiem? 0
Cik nu vairs tālu, ka katru mūsu soli novēros kāda videokamera – uz ielas, veikalā, birojā. Nupat Valsts policija par lielu naudu iegādājusies modernākas ierīces ceļu inspektoriem arī ar mērķi mazināt korupcijas riskus. Vai policista trešā acs palīdzēs būt godīgākiem?
Individuālās jeb, kā paši policisti tās sauc, “body” (ķermeņa – tulkojumā no angļu valodas. – I.P.) kameras pasaulē vairs nav jaunums, taču Valsts policija ar pirmajām 206 savus darbiniekus apgādāja tikai pērn. Nav lēta manta. Šā gada beigās par gandrīz 100 tūkstošiem eiro saņemšot nedaudz mazākā skaitā dārgāku, taču jaunāku modeli ar ekrānu, kurš būs vērsts pret autovadītāju.
Pienāks pie auto policists ar mazu, melnu kastīti pie krūts, kas ne tikai ierakstīs katru vārdu un kustību, bet tajā spoguļosies arī jūsu ģīmis.
Kam gan varētu nākt prātā “starmešu” gaismā dot vai paprasīt kukuli!
Kameras disciplinēs
Būs mazāk gan kukuļdevēju, gan ņēmēju, ir pārliecināts Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Izskaust gadījumus, kad policijas darbinieks dod mājienus par kukuli vai autovadītājs cenšas uzpirkt ceļu inspektoru, ir tikai viens no “trešās acs” uzdevumiem.
“Kameras savā ziņā pasargā policijas darbinieku no iespējami nepamatotiem apvainojumiem strīda situācijās, kā arī disciplinē viņu pašu nepārkāpt likumu. Vēl to izmanto kā tehnisko līdzekli, lai nostiprinātu pierādījumus, jo ne vienmēr tas iespējams ar automašīnās izvietotajām kamerām,” skaidro policijas pārstāvis.
Konflikta gadījumā kamerā fiksētais videoieraksts novērstu šaubas,
kā, piemēram, notikumā ar 20 eiro naudas zīmi, kas atradās starp automobiļa tehnisko pasi un autovadītāja apliecību “Audi A6 Avant” vadītājam Tālivaldim, kad viņu Ģibuļu pagastā uz Rīgas–Ventspils šosejas par ātruma pārsniegšanu apturēja ceļu policisti.
Atļauto 90 km/h 54 gadus vecais vīrietis braucis ar 113 km/h, kukuļdošanā neatzīstas, jo banknote dokumentu uzrādīšanas brīdī gadījusies nejauši. Notiesājošais spriedums pārsūdzēts, tiesu darbi turpinās.
Nedaudz skeptisks par kameru efektivitāti korupcijas risku novēršanā ir žurnālists Pauls Timrots.
“Es nemaz tā nesistu plaukstas, ka kameras palīdzēs izskaust kukuļus. Tā vairāk ir ētikas lieta, un videonovērošana pasākumu sadārdzinās, jo nāksies runāt citur un savādāk – naudas summas palielināsies.”
Par kameru nepieciešamību gan viņam šaubu neesot – tās ir kā biksēm pogas un nepieciešamas visiem policistiem vispirms jau pašu aizsardzībai, jo ļoti bieži jādzird aizskaroši teksti vai pat lamas, plātīšanās par pazīšanos ar lieliem priekšniekiem. “Ļoti iespējams, apzinoties, ka saruna tiek ierakstīta, autovadītāji izturēsies pret ceļu policistiem pieklājīgāk, un tas jau būtu liels sasniegums,” spriež P. Timrots.
Gadījumus, kad darbiniekus no kukuļņemšanas neatturēs pat videonovērošana, neizslēdz arī N. Krapsis. “Ja cilvēks būs tendēts uz šādu likumpārkāpumu, tad, iespējams, viņš atradīs veidu, kā to izdarīt, taču Valsts policijas attiecīgās struktūras strādā šajā virzienā. Šeit mēs runājam par attieksmes un domāšanas maiņu.”
Naudu bāž kabatā
Kādu sodu tiesa nosprieda autovadītājam, kurš ar veiklu rokas kustību Speciālo uzdevumu vienības jaunākā inspektora Artūra Homas kabatā ieslidināja naudas zīmi, pašam policistam nav zināms.
Deviņos gados, kopš viņš strādā Valsts policijā, pieredzējis ne mazums uzpirkšanas mēģinājumu,
kukuļdevējiem nav traucējusi arī kamera pie amatpersonas vestes.
“Katru reizi, kad kaut kas tāds notiek, brīdinām personu, ka labāk to nedarīt, jo tiks sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols un par kukuļošanu paredzēta kriminālatbildība, taču gadās arī ļoti uzstājīgi kukuļdevēji, un mums nekas cits neatliek kā viņu aizturēt un izsaukt kolēģus, kas pārkāpumu fiksē un sauc vainīgo pie kriminālatbildības.”
Ko tikai cilvēki neizdomā, lai izlocītos no soda!
Ja neizdodas policistus ietekmēt ar krāšņiem vārdu plūdiem, mēģina samulsināt, ierakstot sarunu mobilajā tālrunī. “Tā viņi mēģina mūs izprovocēt un gaida lūzuma punktu, kad mēs kļūdīsimies,” nosaka A. Homa.
Kopā ar kolēģi Artūru Apini piedzīvojis arī kuriozus gadījumus. Reiz autovadītājs kategoriski atteicies parakstīt administratīvo pārkāpumu protokolu, apvainojis inspektorus, ka sazin ar ko nodarbojoties, un galu galā ķēries pie filmēšanas. Taču, kad attapies, ka viņa priekšnesumu policisti jau ierakstījuši, samulsis un padevies. “Dzīvē tas izskatījās visai komiski,” nosmaida inspektori.
Ikdienas darbā uz ceļiem, kā arī pavadot svarīgas personas, viņiem ir gan kamera pie vestes, gan ar vairākām videonovērošanas sistēmām aprīkots automobilis. Ieraksts tiek saglabāts serverī, to iespējams apskatīt arī “on-line” jeb tiešraides režīmā. Pērnvasar saņēmuši jaunus rokas video radarus, kas fiksē ātruma pārkāpumu video un audio ierakstā.
Par individuālo kameru jauno modeli vīri izsakās atzinīgi – displejs, kas vērsts uz autovadītāja pusi, būšot iedarbīgāks,
jo cilvēks, ieraugot sevi ekrānā un apzinoties, ka tiek ierakstīts, izturēsies ar lielāku cieņu pret policistu darbu, sekos līdzi uzvedībai un padomās, ko runā. Ar šādu aprīkojumu gadījumi, kad par uzlikto sodu pārkāpējs atriebjas, apsūdzot policistu neprofesionālā rīcībā, vairs nebūs iespējami.
Vai kameras izskaudīs kukuļņemšanu? “Grūti to izdarīt, un tas pat būtu stulbi, ja no visām pusēm tiec filmēts,” nosaka policisti.
Videoieraksti nonāk “Degpunktā”
Kas Valsts policijas inspektoriem vēl jaunums, Rīgas pilsētas pašvaldības policijas kārtības sargiem jau ierasta lieta. Pirmās individuālās kameras iegādātas 2012. gadā, tās gan nav bijušas ērtas, jo stiprināmas vienā pusē pie galvas un aprīkotas ar vadiņu, kas savieno ar barošanas bloku. Pēc pāris gadiem apgādājuši policistus ar pirmajām pie apģērba stiprināmām kamerām.
Ik dienu Rīgā strādā ap 30 patruļmašīnu, kas līdzīgi kā Valsts policijas autotransports aprīkotas ar videonovērošanas sistēmu, bet ar individuālajām kamerām ir nodrošināts vismaz viens patrulētājs.
“Šādai ierīcei jābūt katram policistam, turklāt tai jādarbojas tiešsaistē ar videonovērošanas centru, lai tā darbinieki var redzēt to pašu, ko policists,” skaidro Profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas galvenais speciālists Staņislavs Šeiko. Patlaban pašvaldības policijas rīcībā ir 95 kameras, kas ieraksta materiālu, un dežūras beigās darbinieks to noglabā serverī.
Septiņu gadu pieredze rāda, ka mūsdienīgā tehnika krietni uzlabo un atvieglo policistu ikdienas darbu, jo videoieraksts palīdz samazināt konfliktus un pretrunas, lietai nonākot tiesā, savukārt pašu birojā tas ļauj izvairīties no liekas birokrātijas. “Kādreiz darbin
iekam ziņojumā vajadzēja atspoguļot pilnīgi visas darbības, bet tagad ziņojums ir videoieraksts ar nepieciešamajiem personas datiem, un tiesā, kad pārkāpējs apgalvo pretējo policista teiktajam, atliek noskatīties ierakstu, kurā viss ir redzams,” spriež S. Šeiko.
Svarīgāka par sodīšanu ir noziegumu prevencija jeb novēršana, un arī šajā ziņā videonovērošana esot labs palīgs, atzīst policijas pārstāvis. “Agrāk par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem vairāk bija publikāciju presē vai portālos, taču tagad, pateicoties kameru ierakstiem, katru dienu ievietojam vairākus sižetus vietnēs “You Tube” un “Facebook”, televīzijas raidījums “Degpunktā” mūsu materiālus rāda regulāri, un cilvēki redz, kā policija strādā un kādas sekas sagaida likuma pārkāpēju.”
Līdzās patruļdienesta kamerām savu darbu paveic arī publiskajā telpā izvietotās, kuru informācija nonāk pašvaldības policijas videonovērošanas centrā. Pamanot aizdomīgu situāciju, centra darbinieki par to informē patruļdienestu, kas dodas uz izsaukumu.
Pērn ar 128 videonovērošanas kameru palīdzību tika fiksēti 2374 pārkāpumi: konflikta situācijas, kautiņi; ubagošana; alkoholisko dzērienu lietošana sabiedriskā vietā un dabisko vajadzību nokārtošana neatļautā vietā. Vecrīgā izvietotas ap 100 kamerām. Kopš pagājušā gada tās uzstādītas arī Bolderājā un Daugavgrīvā, šogad – Vecmīlgrāvī.
Ar savām planšetēm tām var pieslēgties patruļdienesta darbinieki un dežūras laikā sekot līdzi, kas notiek viņiem uzticētajā apkārtnē. Attēlu kvalitāte esot pietiekami laba, lai, pietuvinot kadru, būtu saskatāms iespējamais likuma pārkāpējs.
Kameru skaits Rīgā pieaugs – vērsīsies plašumā gan sabiedrisko vietu videonovērošanas tīkls, kā arī paredzēts, ka ar individuālo ierīci tiks nodrošināts katrs policists. S. Šeiko atzīst – kameras disciplinē darbiniekus, jo viņi zina, ka darbības tiek ierakstītas un ziņojumā nevarēs ietvert faktus, kas neatbilst patiesībai.
Uzziņa
Kukuļdošana uz ceļiem
Valsts policijas ceļu satiksmes uzraugošajām amatpersonām fiksēti:
* 73 kukuļdošanas gadījumi 2018. gadā;
* 32 kukuļdošanas gadījumi līdz 2019. gada 1. novembrim.
Valsts policija par gadījumiem, kad policijas darbinieks dod mājienus par kukuli vai to pieprasa, aicina informēt pa tālruni 110 vai Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroju pa tālruni 67209055.
Avots: Valsts policijas informācija
