Uhaņas tirgus
Uhaņas tirgus
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Vairāki neatkarīgi pētnieki nāk klajā ar jaunu un ļoti ticamu teoriju par Covid-19 izcelšanos. Visas pēdas ved uz Uhaņas tirgu 77

Pasaules Veselības organizācija jūnijā ieteica zinātniekiem turpināt pētīt visus iespējamos Covid-19 pandēmijas cēloņus, tostarp laboratorijas noplūdi. Divos nesen publicētajos pētījumos izmantotas pilnīgi atšķirīgas pieejas, taču tiek izdarīts viens un tas pats secinājums: jūras velšu tirgus Uhaņā, Ķīnā, visticamāk, bija vīrusa epicentrs, vēsta CNN.

Reklāma
Reklāma
Mājas
Kādas ir tavas kulinārijas prasmes – vai māki pagatavot šos 10 ēdienus, kuri jāprot katram latvietim?
“Diemžēl bažas ir apstiprinājušās” – deputāts norāda uz paredzamu rezultātu 97 miljonu vērtā iepirkumā par Vanšu tilta projekta izstrādi 1
Kokteilis
Vampīrs, donors vai mags – kāds ir tavs enerģētiskais tips?
Lasīt citas ziņas

Pētījumu rezultāti sākotnēji tikuši publicēti internetā, taču pēc tam arī žurnālā “Science”, kas uzskatāms par uzticamu zinātnisko avotu.

Vienā no minētajiem pētījumiem zinātnieki no visas pasaules izmantoja kartēšanas rīkus un sociālo mediju ziņojumus, lai veiktu telpisko un vides analīzi. Viņi liek domāt, ka, lai gan precīzie apstākļi joprojām ir neskaidri, vīruss, iespējams, bija dzīvos dzīvniekos, kas tirgū tika pārdoti 2019. gada beigās. Dzīvnieki tika turēti cieši kopā un varēja viegli apmainīties ar mikrobiem. Tomēr pētījums neatklāj, kuri dzīvnieki varētu būt slimi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pētnieki konstatēja, ka paši pirmie Covid-19 gadījumi tika novēroti tieši tirgū starp pārdevējiem, kuri pārdeva šos dzīvos dzīvniekus, vai cilvēkiem, kuri tur iepirkās. Pētnieki uzskata, ka dzīvniekos cirkulēja divi atsevišķi vīrusi, kas nonāca pie cilvēkiem.

“Visi astoņi Covid-19 gadījumi, kas konstatēti līdz 20. decembrim, bija no tirgus rietumu puses, kur tika pārdoti arī zīdītāji,” teikts pētījumā.

“Klasteru veidošana ir ļoti, ļoti specifiska,” sacījis pētījuma līdzautors Kristians Andersens, Scripps Research Imunoloģijas un mikrobioloģijas katedras profesors.

“Neparastais” modelis, kas parādījās, kartējot šos gadījumus, bija ļoti pārliecinošs, sacīja cits līdzautors – Maikls Vorobejs, Arizonas Universitātes Ekoloģijas un evolūcijas bioloģijas nodaļas vadītājs.

Pētnieki kartēja agrākos datus, kuriem sākotnēji nebija nekādas saistības ar tirgu, atzīmēja Vorobejs, taču visi saslimušie cilvēki dzīvoja vai strādāja tiešā tirgus tuvumā.

“Tā ir norāde, ka vīruss sāka izplatīties cilvēkiem, kuri strādāja tirgū, bet pēc tam sāka izplatīties apkārtējā vietējā sabiedrībā, pārdevējiem ieejot vietējos veikalos, inficējot cilvēkus, kas strādāja šajos veikalos,” sacīja Vorobejs.

Otrā pētījumā izmantota molekulāra pieeja, un tā atklāja, kad pirmās Covid-19 infekcijas pārgāja no dzīvniekiem uz cilvēkiem.

Šis pētījums apliecina, ka sākotnējā Covid-19 versija, iespējams, bija dažādās formās, kuras zinātnieki sauc par A un B. Izcelsmes radīja vismaz divi starpsugu pārnešanas gadījumi uz cilvēkiem.

Reklāma
Reklāma

Pētnieki norāda, ka pirmā pārnešana no dzīvnieka uz cilvēku, iespējams, notika aptuveni 2019. gada 18. novembrī, un tā nāca no B cilmes. Viņi konstatēja, ka B cilmes cilts ir tikai cilvēkiem, kuriem bija tieša saikne ar Huananas tirgu.

Autori uzskata, ka forma A tika pārnesta cilvēkiem no dzīvnieka nedēļu vai pat vien dažu dienu laikā pēc inficēšanās ar B līniju. A līnija tika atrasta paraugos no cilvēkiem, kuri dzīvoja vai uzturējās tirgus tuvumā.

Šie atklājumi liecina, ka ir maz ticams, ka Covid-19 plaši izplatījās starp cilvēkiem pirms 2019. gada novembra, un esot bijis īss periods, kurā vīruss no dzīvniekiem nonāca pie cilvēkiem, teikts pētījumā.

Varbūtība, ka šāds vīruss varētu rasties no diviem dažādiem notikumiem, ir zema, atzina līdzautors Džoels Vertheims, Kalifornijas Universitātes Sandjego medicīnas asociētais profesors.

Pētnieks norādījis, ka jaunākie pētījumi pagaidām vēl pilnībā nenoraida iepriekšējo laboratorijas noplūdes teoriju, bet ir ārkārtīgi pārliecinoši, tik ļoti, ka paši pētnieki jau tiem ir noticējuši.

“Es pats biju diezgan pārliecināts par laboratorijas noplūdi, līdz mēs to ļoti uzmanīgi iedziļinājāmies un aplūkojām to daudz tuvāk,” sacīja pētnieks Andersens. “Pamatojoties uz datiem un analīzi, ko pēdējo desmit gadu laikā esmu veicis attiecībā uz daudziem citiem vīrusiem, esmu pārliecinājies, ka faktiski dati norāda uz šo konkrēto tirgu.”

Vorobijs sacīja, ka arī viņam šķiet, ka laboratorijas noplūde ir maz iespējama: “Tas vienkārši nav ticams, ka šis vīruss tika ieviests citā veidā, nevis ar savvaļas dzīvnieku tirdzniecību.”

Lai samazinātu turpmāko pandēmiju izplatību, pētnieki cer, ka varēs precīzi noteikt, kurš dzīvnieks vispirms varēja inficēties un kā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.