Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Vairums Latvijas iedzīvotāju neatbalsta sankcijas pret Krieviju. Cik objektīvs ir “FES” pētījums? 0

Frīdriha Eberta fonds (FES) savā pētījumā par drošību Eiropā izmantojis datus par Latviju, kas uzrāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neatbal­stot sankciju paplašināšanu pret Krieviju. FES ir ar Vācijas Sociāldemokrātisko partiju saistīta organizācija, bet šis politiskais spēks ierasti ieņem pozīciju, kas orientēta uz ciešāku sadarbību ar Krieviju.

Rajevs skaidro, vai NATO tiešā kontaktā karos ar Krieviju
FOTO. Norvēģija sēro par naktī notikušo traģēdiju un paaugstina terorisma draudu līmeni līdz augstākajam
“Krievi var ierasties jebkurā laikā, nogalināt mūs gultās” Polijas Suvalkos valda satraukums
Lasīt citas ziņas
FES veiktajā pētījumā “Security Radar 2019” par sankcijām pret Krieviju centies noskaidrot Serbijas, Krievijas, Vācijas, Francijas, Latvijas, Ukrainas un Polijas iedzīvotāju viedokli.

Piemēram, Ukrainā un Polijā vairākums aptaujāto ir par stingrākām sankcijām, bet par Latviju tiek vēstīts, ka te pret sankciju paplašināšanu iestājas 59 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet atbalsta tikai 36 procenti. No pētījuma kopsavilkuma var saprast, ka nav pievērsta uzmanība iedzīvotāju etniskajai piederībai. Bieži vien aptaujās par sensitīviem drošības un ārpolitikas jautājumiem diametrāli pretēji atbild latvieši un krievvalodīgie.

CITI ŠOBRĪD LASA

“LA” lūdza FES Baltijas pārstāvniecību komentēt pētījumu. Fonda pārstāvniecības projektu koordinators Latvijā Krists Šukevičs norāda, ka FES izvēlējusies tajā iekļaut Latviju, jo tā fonda ieskatā ir interesanta valsts, kas atrodas Baltijā un ir relatīvi jauna locekle ES un NATO. “Demogrāfiskais sastāvs nebija atlases kritērijs pētījumam. Mūs interesē Latvija kopumā – kādas ir iedzīvotāju atbildes uz jautājumiem par drošības politiku,” sacīja K. Šukevičs. Viņš neatklāj, kāda sabiedriskās domas pētījumu kompānija aptaujājusi Latvijas iedzīvotājus. Pētījuma laikā notikušas arī ekspertu diskusijas, taču arī šo cilvēku vārdi netiek atklāti.

Pēc “LA” rīcībā esošās informācijas, visticamāk, ekspertu komentāri pētījumam savākti lietišķās pusdienās ar atsevišķiem domnīcu pārstāvjiem un pēc tam tos, visticamāk, salicis kopā un interpretējis FES Reģionālā biroja Eiropas mieram vadītājs Reinhards Krumms un viņa komanda, kas atrodas Vīnē. Viņa nostāja esot vērsta uz mierīgu un līdzsvarotu dialogu ar Krieviju no FES puses, un iegūtie dati ir labs arguments, lai to uzsvērtu.

Taču cik objektīvs ir šis pētījums?

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns uzskata, ka nav iemesla apšaubīt, ka dati būtu viltoti – FES, finansējot savus projektus, neuzspiežot savu viedokli. Tomēr viņš kritizē to, ka pētījuma rezultātos nevar redzēt, kādas ir atšķirības starp latviski un krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem. “To, kādās valodās runā aptaujājamie, ir būtiska lieta, jo bieži vien aptaujās starp dažādām etniskām grupām ir atšķirtība. Protams, sankciju atcelšanu varētu atbalstīt arī latviski runājošie, kuri strādā tranzīta un dzelzceļa nozarēs, kurās lielu lomu darbā spēlē Krievijas tirgus,” uzskata M. Andžāns.

Latvijā sankciju politiku koordinē Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris sarunā ar “LA” uzsver, ka pašlaik ministrijas darba kārtībā nav pasūtīt šādu līdzīgu pētījumu, bet, ja tas tiktu darīts, tad tas nākotnē būtu noderīgs ministrijai un dotu plašāku skatu uz sankciju politiku, kuru īsteno Latvija. “Mēs jau šobrīd nodarbojamies ar skaidrošanas darbu un ar to varam vairāk izdarīt, skaidrojot ikdienā par to, kā sankcijas kā instruments darbojas. Būtiski uzsvērt, ka tās ir efektīvas, tomēr tām nav vērojami tūlītēji rezultāti,” norāda J. Beķeris.

Ministrijā izveidota speciāla grupa, kas nodarbojas ar sankciju skaidrošanu mērķgrupām, piemēram, uzņēmējiem un juristiem.

Tāpat ikvienam cilvēkam ir iespēja uzdot jautājumus par sankcijām, rakstot uz e-pasta adresi “[email protected]”. Ministrijas pārstāvji “LA” norāda, ka uzņēmēji, kas darbojas Krievijas tirgū, lielākoties ir informēti par tur valdošo biznesa vidi un apstākļiem, tomēr tiekot uzdoti jautājumi par potenciālo partneru atrašanos dažādos sankciju sarakstos.

Tāpat šāds skaidrojošais darbs ticis veikts ar juristiem, lai viņi varētu savus klientus informēt par situāciju Krievijā, piemēram, tas var būt noderīgi situācijās, kad juristiem uzticēts slēgt līgumus un viņi var pārbaudīt potenciālos klientus un to struktūras – vai tie nav sankciju sarakstos un vai uzņēmuma preces neliedz eksportēt uz Krieviju. Uzņēmumi ĀM interesējas arī par biznesa vidi citos reģionos, piemēram, Āfrikā, kur pret atsevišķām valstīm starptautiskās organizācijas ieviesušas sankcijas.

Alternatīva pētījuma par sankciju jautājumu Latvijā nav, jo arī valsts par to līdz šim nav interesējusies.
SAISTĪTIE RAKSTI

Socioloģisko pētījumu aģentūras SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš norādīja, ka uzņēmums būtu gatavs veikt visaptverošu pētījumu par šo jautājumu, ja kāds tam to pasūtītu. “Pamatā iedzīvotājus interesē izglītības un veselības aprūpes sistēmas un situācija tajās, jo tā tieši skar cilvēku dzīvi, bet ārlietas arī pēdējā laikā ir cilvēkus vairāk interesējošs jautājums,” vērtē A. Kaktiņš.

Par FES pētījumu viņš uzsver, ka tajā nav ņemti vērā dati par latviešu un krievvalodīgo nostāju – ja šāds dalījums būtu, tas niansētāk raksturotu, “kāda ir vidējā temperatūra” un kā tā veidojas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Rajevs skaidro, vai NATO tiešā kontaktā karos ar Krieviju
FOTO. Norvēģija sēro par naktī notikušo traģēdiju un paaugstina terorisma draudu līmeni līdz augstākajam
“Krievi var ierasties jebkurā laikā, nogalināt mūs gultās” Polijas Suvalkos valda satraukums
“Paldies, Latvija! Tev mani nevajadzēja. Kopš šodienas es Latvijā būšu ciemiņš” – Gobzems atvadās
VIDEO. Neapmierināta kaimiņiene “nopļauj” jaunā pāra kāzas
Lasīt citas ziņas
FOTO. Norvēģija sēro par naktī notikušo traģēdiju un paaugstina terorisma draudu līmeni līdz augstākajam
Izejvielu un energoresursu sadārdzināšanās veicina strauju cenu kāpumu arī lauksaimniecībā
Teterovskis: “Vai automašīnu plūsma uz Latvijas ceļiem ir samazinājusies, ja degviela ir dārgāka?”
“Krievi var ierasties jebkurā laikā, nogalināt mūs gultās” Polijas Suvalkos valda satraukums
Mērs: Krievijas karaspēks ir pilnībā okupējis Severodonecku
00:15
Planētas noslēpumi: Vakcinācijas revolūcija plašākā izpratnē
22:34
Varšavā poļi un ukraiņi apvienojas praida parādē
21:43
VIDEO. Klausītājus sajūsmina Mārča Auziņa leģendārā “Auga, auga rūžeņa”
Rajevs skaidro, vai NATO tiešā kontaktā karos ar Krieviju
Jānis Vanks: Pārgurums pie stūres ir pielīdzināms braukšanai reibumā
Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs apzināti “cepinās” saulē karstākajā dienas laikā
Vai pret Covid-19 vakcinētajiem rudenī būs jāvakcinējas atkārtoti? Atbild veselības ministrs
Tāds karstums Latvijā šovasar būs pirmo reizi…
Māris Sprindžuks: “Latvijas valsts ir pirmrindnieki naudas apēšanā. Gadu no gada nauda tiek vienkārši sadalīta”
Latvijas iedzīvotāji pērn ASV akciju tirgū visvairāk pirkuši “Apple” akcijas
7 neparastu un gardu ēdienu receptes, ko pagatavot no Jāņu siera: no zupas līdz pildītām aprikozēm
“Diemžēl cilvēki nav iemācīti, kā pareizi glabāt pārtiku ilgstošam periodam, cenu “augšana” to nemainīs,” atklāj Danusēvičs
Kuri pērn bija lielākie rapšu audzētāji Latvijā?
Vai iecere finansēt aģitāciju tikai latviešu valodā nāks par labu sabiedrības saliedētībai?
Kā noteikt, cik dzīva ir augsne dārzā?
Kristaps Grasis: Lielākās kļūdas rietumu uzskatos par Putinu
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs