Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Vairums Latvijas iedzīvotāju neatbalsta sankcijas pret Krieviju. Cik objektīvs ir “FES” pētījums? 0

Frīdriha Eberta fonds (FES) savā pētījumā par drošību Eiropā izmantojis datus par Latviju, kas uzrāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neatbal­stot sankciju paplašināšanu pret Krieviju. FES ir ar Vācijas Sociāldemokrātisko partiju saistīta organizācija, bet šis politiskais spēks ierasti ieņem pozīciju, kas orientēta uz ciešāku sadarbību ar Krieviju.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 31
Mārtiņš Staķis Eiropas Parlamentā pamanījis nepatīkamu pārsteigumu: “Apsolu pacīnīties, lai šai kundzei caurlaide tiktu anulēta”
Lasīt citas ziņas
FES veiktajā pētījumā “Security Radar 2019” par sankcijām pret Krieviju centies noskaidrot Serbijas, Krievijas, Vācijas, Francijas, Latvijas, Ukrainas un Polijas iedzīvotāju viedokli.

Piemēram, Ukrainā un Polijā vairākums aptaujāto ir par stingrākām sankcijām, bet par Latviju tiek vēstīts, ka te pret sankciju paplašināšanu iestājas 59 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet atbalsta tikai 36 procenti. No pētījuma kopsavilkuma var saprast, ka nav pievērsta uzmanība iedzīvotāju etniskajai piederībai. Bieži vien aptaujās par sensitīviem drošības un ārpolitikas jautājumiem diametrāli pretēji atbild latvieši un krievvalodīgie.

CITI ŠOBRĪD LASA

“LA” lūdza FES Baltijas pārstāvniecību komentēt pētījumu. Fonda pārstāvniecības projektu koordinators Latvijā Krists Šukevičs norāda, ka FES izvēlējusies tajā iekļaut Latviju, jo tā fonda ieskatā ir interesanta valsts, kas atrodas Baltijā un ir relatīvi jauna locekle ES un NATO. “Demogrāfiskais sastāvs nebija atlases kritērijs pētījumam. Mūs interesē Latvija kopumā – kādas ir iedzīvotāju atbildes uz jautājumiem par drošības politiku,” sacīja K. Šukevičs. Viņš neatklāj, kāda sabiedriskās domas pētījumu kompānija aptaujājusi Latvijas iedzīvotājus. Pētījuma laikā notikušas arī ekspertu diskusijas, taču arī šo cilvēku vārdi netiek atklāti.

Pēc “LA” rīcībā esošās informācijas, visticamāk, ekspertu komentāri pētījumam savākti lietišķās pusdienās ar atsevišķiem domnīcu pārstāvjiem un pēc tam tos, visticamāk, salicis kopā un interpretējis FES Reģionālā biroja Eiropas mieram vadītājs Reinhards Krumms un viņa komanda, kas atrodas Vīnē. Viņa nostāja esot vērsta uz mierīgu un līdzsvarotu dialogu ar Krieviju no FES puses, un iegūtie dati ir labs arguments, lai to uzsvērtu.

Taču cik objektīvs ir šis pētījums?

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns uzskata, ka nav iemesla apšaubīt, ka dati būtu viltoti – FES, finansējot savus projektus, neuzspiežot savu viedokli. Tomēr viņš kritizē to, ka pētījuma rezultātos nevar redzēt, kādas ir atšķirības starp latviski un krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem. “To, kādās valodās runā aptaujājamie, ir būtiska lieta, jo bieži vien aptaujās starp dažādām etniskām grupām ir atšķirtība. Protams, sankciju atcelšanu varētu atbalstīt arī latviski runājošie, kuri strādā tranzīta un dzelzceļa nozarēs, kurās lielu lomu darbā spēlē Krievijas tirgus,” uzskata M. Andžāns.

Latvijā sankciju politiku koordinē Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris sarunā ar “LA” uzsver, ka pašlaik ministrijas darba kārtībā nav pasūtīt šādu līdzīgu pētījumu, bet, ja tas tiktu darīts, tad tas nākotnē būtu noderīgs ministrijai un dotu plašāku skatu uz sankciju politiku, kuru īsteno Latvija. “Mēs jau šobrīd nodarbojamies ar skaidrošanas darbu un ar to varam vairāk izdarīt, skaidrojot ikdienā par to, kā sankcijas kā instruments darbojas. Būtiski uzsvērt, ka tās ir efektīvas, tomēr tām nav vērojami tūlītēji rezultāti,” norāda J. Beķeris.

Ministrijā izveidota speciāla grupa, kas nodarbojas ar sankciju skaidrošanu mērķgrupām, piemēram, uzņēmējiem un juristiem.

Tāpat ikvienam cilvēkam ir iespēja uzdot jautājumus par sankcijām, rakstot uz e-pasta adresi “[email protected]”. Ministrijas pārstāvji “LA” norāda, ka uzņēmēji, kas darbojas Krievijas tirgū, lielākoties ir informēti par tur valdošo biznesa vidi un apstākļiem, tomēr tiekot uzdoti jautājumi par potenciālo partneru atrašanos dažādos sankciju sarakstos.

Tāpat šāds skaidrojošais darbs ticis veikts ar juristiem, lai viņi varētu savus klientus informēt par situāciju Krievijā, piemēram, tas var būt noderīgi situācijās, kad juristiem uzticēts slēgt līgumus un viņi var pārbaudīt potenciālos klientus un to struktūras – vai tie nav sankciju sarakstos un vai uzņēmuma preces neliedz eksportēt uz Krieviju. Uzņēmumi ĀM interesējas arī par biznesa vidi citos reģionos, piemēram, Āfrikā, kur pret atsevišķām valstīm starptautiskās organizācijas ieviesušas sankcijas.

Alternatīva pētījuma par sankciju jautājumu Latvijā nav, jo arī valsts par to līdz šim nav interesējusies.

Socioloģisko pētījumu aģentūras SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš norādīja, ka uzņēmums būtu gatavs veikt visaptverošu pētījumu par šo jautājumu, ja kāds tam to pasūtītu. “Pamatā iedzīvotājus interesē izglītības un veselības aprūpes sistēmas un situācija tajās, jo tā tieši skar cilvēku dzīvi, bet ārlietas arī pēdējā laikā ir cilvēkus vairāk interesējošs jautājums,” vērtē A. Kaktiņš.

Reklāma
Reklāma

Par FES pētījumu viņš uzsver, ka tajā nav ņemti vērā dati par latviešu un krievvalodīgo nostāju – ja šāds dalījums būtu, tas niansētāk raksturotu, “kāda ir vidējā temperatūra” un kā tā veidojas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.