Vajadzētu atgriezties pie “nulles kursiem” – šobrīd jaunieši biež vien nav spējīgi studēt, tā atzīst augstkolas “Turība” rektors 63

Ir augstskolas, kur ir budžeta vietas un ir tādas, kur nav vai ir tikai pāris. Agrāk valstī bija kārtība, ka skatījās, cik kvalitatīva ir programma, mums tad bija desmitiem vietu Starptautiskā tūrisma jomā, kur tiešām esam stiprākie, TV24 raidījumam “Nacionālo interešu klubs” atzina Aldis Baumanis, biznesa augstskolas “Turība” rektors, piebilstot, ka “tagad ierēdņi skatās, lai valsts augstskolām tiek tas, ko tās vēlas, konkurenci noliekot malā.”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas
Šeit gan esot jāšķir divas lietas. Viens ir sagatavotības līmenis. Bet otrs – ne vienmēr sagatavotības līmenis ir saistīts ar atbirumu valsts budžeta vietās,

par ko Baumanis nav atradis kādu apkopotu statistiku valsts līmenī.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Nianse ir tāda: laikā, kad vidusskolas gadā beidza vairāk nekā 20 000 absolventu, augstskolas budžeta vietās uzņēma aptuveni 10 000 studentu. Budžeta vietās iestājās spēcīgākie,” tā agrāko laiku situāciju apraksta Baumanis, norādot, ka nu viss ir mainījies – tagad vidusskolas beidz ap 10 000 skolēnu, bet budžeta vietu skaits ir saglabājies tāds pats kā tad, kad studējošo bija divreiz vairāk, līdz ar to šie 10 000 arī tiek budžeta vietās.

Tad notiek tas, kas sen jau tiek apspriests – “ne tur iestājies, ne tā sagatavots. Atbiruma procents iet uz augšu, valsts budžeta finansējumums paliek pusratā.”

“Mēs ar bažām skatāmies uz nākotni. Tas ir saistīts ar diezgan

neveiksmīgi realizēto projektu “Skola 2030”, – visai viduvēju skolotāju sastāvu atstāt bez grāmatām un metodiskajiem materiāliem, programmām, nu tad cerēt, ka viņi sasniegs augstu līmeni, tas ir mazākais naivi, skeptisks ir rektors.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Baumanis pieļauj, ka vajadzētu atgriezties pie jau pie nulto kursu sistēmas, proti, kad jaunais cilvēks, kurš vēlas studēt, vispirms tiek kursos sagatavots un tiek stiprinātas vidusskolas bāzes zināšanas jomās, kurās viņš plāno studēt tālāk. Attiecīgi rezultātā – redzams, vai šis cilvēks spēs studēt vai nē un ka piemērotāka būtu vieglāka programma, piemēram, profesionālajā izglītībā, pastrādāt, nostabilizēties un tad mēģināt vēlreiz sākt studijas.