Biznesa augstskolas “Turība” rektors sašutis par skolotāju darba kvalitāti: “Cilvēks iziet 72 stundu kursu un ir gatavs pasniegt skolā fiziku” 52
“Lai piedod arodbiedrība, bet, lai sagatavotu spēcīgu skolotāju, palīgmateriāli, tā bāze, uz kuras skolotājam strādāt, tā ir jāiedod. Par Valsts 1. ģimnāzijas skolotājiem var neuztraukties, viņi paši tiks galā – viņi ir pietiekami gudri un viņiem pretī tādi paši gudri skolēni.”
Tik skarbi par pedagogu sagatavotību un par valsts prasībām TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” izteicās Aldis Baumanis, Biznesa augstskolas “Turība” rektors.
“Bet, ja skolotājs ir relatīvi viduvējs, ja viņam, strādājot pamatskolā, paralēli ir divi, trīs un četri priekšmeti jāpasniedz, lai salasītu slodzi parastā pamatskolā, tad viņam obligāti ir nepieciešama paraugprogramma ar atbilstošu mācību grāmatu un atbilstošiem uzdevumiem.”
“Papildus jau visām nosauktajām lietām skolotājiem vēl ir nepieciešama metodiskā grāmata. Lūk, ar tādu komplektu viņš var strādāt. Nevis, piedodiet, cilvēks iziet 72 stundu kursu un ir gatavs pasniegt skolā fiziku,” sašutis ir Baumanis.
Viņš sarkastiski piebilst, ka tāpēc jau skolēniem būs bail no fizikas, ka tas 72h skolotājs viņus ir aizbaidījis. “Vecos laikos darīja tā – piecu gadu studijas augstskolā plus kopējā prakse vairāk nekā pusgadu, turklāt pie tās ne visi tika pielaisti. Izejot cauri šādai izglītības sistēmai, cilvēks bija gatavs mācīt priekšmetu.”
“Dažādu priekšmetu skolotājus burtiski ar spēku pārējais darba tirgus rauj ārā no izglītības sistēmas. Fiziķi ir zelta gabals darba tirgū, viņu var viegli pārkvalificēt, par ko grib,
sākot no grāmatveža, par inženieri, par tehnologu, par visu, ko vajag. Tur visur alga ir vismaz divreiz lielāka nekā skolā.” Tā reālo situāciju apraksta rektors.
“Bet, ja jūs gribat fiziķus noturēt izglītības sistēmā, tad neatliek nekas cits, kā darīt to pašu, ko savā laikā darīja ar informātiķiem, – atrast veidu, kā viņiem pacelt algu tā, lai viņi pieturētos arī skolā. Piemēram, nosauca viņus par “direktora vietnieks informātikas jautājumos”, uzreiz bija cits algu rāmis,” stāsta Baumanis.
Ar fiziķiem to izdarīt esot grūtāk – vien redzams, kā fiziķi izbirst no sistēmas ārā, tāpēc Baumanim ir kāds priekšlikums arodbiedrībām –
vai nu celt algu, vai nu jau startā vienoties, ka, “ja tu, draugs, mācies par fizikas skolotāju, mēs parakstām līgumu, ka tu pēc studijām piecus gadus turēsies sistēmā.”
