Laila Siliņa, jaunā saimniece. Vīnogu audzētāji. Z/s “Gulbīši”, Kalsnavas pagasts, Madonas novads, mājas  “Gulbīši”.   05/09/2014 foto: Valdis Semjonovs/Praktiskais Latvietis
Laila Siliņa, jaunā saimniece. Vīnogu audzētāji. Z/s “Gulbīši”, Kalsnavas pagasts, Madonas novads, mājas “Gulbīši”. 05/09/2014 foto: Valdis Semjonovs/Praktiskais Latvietis
Foto – Valdis Semjonovs

Ciemos Kalsnavas ZS “Gulbiškas” vīnogu dārzā lidlaukā 0

To, ka Latvijā, Gaiziņa apkārtnē, iespējams izaudzēt un nogatavināt aromātiskas, gardas vīnogas, kam garšas buķete noteikti ir pārāka par ievestajām, pierādījis dārznieks Pēteris Siliņš. Kalsnavas pagasta zemnieku saimniecībā “Gulbiškas”, vietā, kur 80. gados kolektīvajai saimniecībai “Kalsnava” bijis lidlauks, viņš zem pārseguma iestādījis vairāk nekā simt deserta un vīna vīnogu šķirņu 0,12 hektāru platībā.

Reklāma
Reklāma

Zem plēves pārseguma


“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

“Mūspusē vīnogu audzēšanas apstākļi ir ļoti nelabvēlīgi, visvairāk raižu sagādā pavasara pēdējās un rudens pirmās salnas. Dažos gados stādījumi cieta jau septembra sākumā -6…-7 °C salā, tāpēc vīnkoki slikti pārziemoja,” atceras vīnogu audzētājs.

Ar vīnogu gripu, kā pats sauc šo aizraušanos, Pēteris Siliņš saslimis sen, bet šķirņu kolekciju sācis veidot pirms četriem gadiem. Kolekcija tapusi pamazām, katru gadu iestādot arvien jaunas šķirnes, šogad klāt nākušas septiņas šķirnes.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Deserta šķirnes audzēt klajā laukā nevar, jo ogas ir skābas, nespēj nogatavoties. Tāpēc izveidoju plēves konstrukcijas ar paceļamām sānu malām. Šāds iežogojums vīnogas pasargā no stipriem vējiem, bet jumts – no lietavām. Vīnkoku slimošanu veicina lieks mitrums. Tiem, tāpat kā tomātiem, nepatīk, ja lapas kļūst mitras, tāpēc sausuma periodos ūdeni vīnogu rindās lejam tieši uz augsnes.”

Saimniecībā “Gulbiškas” vīnogu stādījums izvietots pret rītiem, tomēr vislabāk, ja rindas ir dienvidu–ziemeļu virzienā, jo vīnogulājiem tiek vairāk saules un ogas ir saldākas. Plēves konstrukcijas veidotas, ik pēc 3 m rindā ierokot garus stabus, tādējādi iegūstot vertikālu, 2,5 m augstu sienu. Jumta spice ir apmēram 4 m augsta, jumta slīpums – 45 grādu. Segumam izmantotā plēve kalpo 4–5 gadus. Tai sānos izvilktas stieples, lai plēvi varētu pacelt vai nolaist. Segmateriāla apakšējā mala nedrīkst būt vaļēja, jo, ja dārzā ieskrienas ziemeļrietenis, vējš plīvojošu plēvi var pārvērst skrandās.

Tuvojoties pavasara un rudens salnām, audzētājs plēves sānu malas nolaiž. Tādējādi vīnogas var pasargāt -2 °C zemā temperatūrā. Lielākā salā gan augi apsalst.

Ražojošā stādījumā starp krūmiem ir metra attālums, bet kolekcijas augus, kas vēl jāpārbauda, vīnkopis izvietojis 50–60 cm citu no cita.

“Ja vīnogas audzētu slēgtā siltumnīcā kā tomātus, ogas nogatavotos pāris nedēļu ātrāk. Izmantojot vienkāršu plēves segumu, varu nodrošināt vēdināšanu un ražu iegūstu 2–3 nedēļas agrāk nekā zem klajas debess audzētām vīnogām.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.