Valdībai līdz nākamajam gadam būs jāizstrādā likumprojekts par administratīvo reģionu izveidi 0
Klātesošo Saeimas deputātu vairākums šodien lēma administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumā paredzēt uzdevumu Ministru kabinetam līdz nākamā gada sākumam izstrādāt jaunu likumu par administratīvo reģionu izveidi Latgalē, Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgā.
ATR likuma skatīšanas pirmajās dienās Saeimas vairākums bija noraidījis priekšlikumus jau šajā likumā par valsts pārvaldes administratīvajām teritorijām noteikt Latgali, Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Rīgu, uzsverot, ka šis jautājums būtu jārisina jaunā likumā.
Deputāti šodien ar otro piegājienu gan atbalstīja priekšlikumu, kas paredz uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.janvārim izstrādāt likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai.
Neatbalstīts palika koalīcijas deputāta Andra Kazinovska (JKP) priekšlikums, kas ne tikai noteica minēto administratīvo reģionu izveidošanu līdz ar jauna likuma tapšanu, bet arī vienlaikus paredzēja, ka jaunajā likumā būtu ietverams arī tas, ka tajā tiktu noteiktas arī šo administratīvo reģionu funkcijas, struktūra, pārvalde un finansējums.
Lai arī Kazinovska priekšlikums iepriekš atbildīgajā ATR komisijā atbalstīts daļēji, to iekļaujot komisijas veidotajā priekšlikumā, tas vairs neparedz jaunajā likumā noteikt administratīvo reģionu funkcijas, struktūru, pārvaldi un finansējumu.
Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) uzsvēra, ka, lai saprastu, ka “koalīcija uz uzmetusi Kazinovski, jāsalīdzina viņa un komisijā atbalstītais priekšlikums. Viņa brīdināja, ka partija “Saskaņa” tāpat neatbalstīs tādus priekšlikumus, kas neparedzēs vēlētus administratīvos reģionus.
Parlamentāriete Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda, ka deputāti tiekot mānīti ar solījumu, ka vēlāk, līdz ar jauna likuma izstrādi valdībā, sāksies darbs pie otrā līmeņa pašvaldību izveidošanas.
