Vālē pa mežu slēpdamies! Kā motosportu atbalstīt, ne troses pāri ceļam vilkt? 6
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Motociklus pērk, braucēju daudz, bet vietas, kur ikdienā legāli attīstīt iemaņas, īsti nav. Enduro krosa cienītājiem iespējas trenēties Latvijā ir ļoti ierobežotas un daudzi to dara aizliegtās vietās, nodarot kaitējumu dabai un sastopoties ar sabiedrības pretestību.
Lec priekšā
Latvijā ir daudz motokrosa trašu, taču tirgū krietni pieprasītāki ir enduro moči. “Pateicoties kvalitātei un izvēlei, piecas vai pat vairāk reizes par krosiniekiem pērk enduro krosa močus. Tos var reģistrēt braukšanai ceļu satiksmē, pārvietoties no mājas līdz trasei, tādējādi nav vajadzīga piekabe.
Ātrums lielāks, bet nav jābūt tik labai fiziskajai sagatavotībai un prasmēm kā braukšanai krosa trasē,
kas tikai mazu laiciņu ir līdzenas un tad rodas rises,” “Latvijas Avīzei” teic uzņēmuma “Motofavorīts” valdes priekšsēdētājs Gatis Panavs.
Tajā pašā laikā Latvijā īsti nav kur ikdienā braukt un trenēties ar enduro spēkratu. Privāto mežu īpašnieki šādas aktivitātes ne tuvu negrib pieļaut, arī “Latvijas valsts mežos” (“LVM”) tas nav atļauts, jo jaudīgie motocikli atstāj ietekmi uz dabu.
“Netrūkst mums tādu cilvēku – ja tev ir mocis, tad kaimiņam skauž un viņš negrib, lai tu brauc. Ja vēl vakarā piedarbini, tad, protams, viss slikti,” līdzcilvēku nepatiku novērojis Latvijas spēcīgākais enduro krosa braucējs Edgars Siliņš.
“Arī sacensībās bijis, ka cilvēki lec priekšā un bļauj – ko jūs darāt, es te gribu staigāt.
Notiek vārdu apmaiņa, sūtu viņus pie organizatora, bet, protams, nekur neiet.” Viņš atzinīgi vērtē Madonas centienus – tur nupat atklāta pirmā šķēršļu trase un notiek sarunas ar “LVM” par pirmās iezīmētas trases ierīkošanu. “Enduro saistīts ar dabiskiem reljefiem, saknēm, kokiem. Tā pietrūkst, tāpēc mums nav daudz spēcīgu braucēju. Jācīnās ar problēmām, un cilvēki domā, ka tu esi ļaunais,” atzīst Siliņš.
Traģiskas sekas
Nevēlēšanās redzēt ātruma cienītājus mežā mēdz novest arī pie traģiskām sekām – iepriekšējā ziemā Madonas novadā, vadot kvadriciklu, 1974. gadā dzimis vīrietis iebrauca pār ceļu novilktā trosē un gāja bojā. Tā gan tur atradusies jau gadiem, iepriekš arī ar plāksni, kas laika gaitā nokritusi. Pārāk liels ātrums nezināmā vietā un sliktas beigas. “Privātā teritorijā cilvēkam nemaz nevajadzēja braukt.
Dzirdēts, ka vēl Ādažos bijusi trose pāri ceļam, Talsu pusē baļķis ierakts zemē ar dzelkšņiem,” situāciju raksturo Gatis Panavs.
“Nav tā, ka tas ir ļoti bieži, taču, jā, mežu īpašnieki streso un tas ir loģiski. Ja pa manu mežu krustu šķērsu būtu uztaisītas enduro trases, tad es arī domātu, kā to apturēt.”
Viņš atzīst, ka šobrīd Pierīgā meži ir pamatīgi izārdīti un būtu ļoti nepieciešams izdalīt zonas, kurās cilvēki kaut vai par maksu varētu braukt un visi zinātu, ka tas ir legāli: “Šobrīd visi slēpdamies vālē, un, kā nu ir, tā ir. Mežsargi un pārējie mēģina ierobežot, bet mežsargiem nav nekādu tiesību tevi ne aizturēt, ne pārbaudīt, ne sodīt, tikai radīt iespaidu, ka kaut ko dara.
Var aicināt Valsts policiju, bet noķert mežā bezceļa moci ir praktiski nereāli.”
Edgars Siliņš piebilst, ka tālāk no galvaspilsētas attieksme pret enduro braucējiem esot labvēlīgāka, tur arī braucēju nav tik daudz un plašumi lielāki.
“LVM” mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde stāsta, ka problēma ir pieaugoša un uzņēmums regulāri saņem kājāmgājēju sūdzības par motobraucējiem. “Ārpus ceļiem dzīvā zemsedze tiek sabojāta uz ilgu laiku. Populārākajās mums zināmajās vietās, kas izveidojušās nelegāli, tā faktiski ir neatgriezeniski sabojāta,” viņš uzsver kaitējumu dabai, piebilstot, ka uguns bīstamajā periodā motobraucēju dēļ var izcelties arī postoši ugunsgrēki.
Normatīvie akti, kas aizliedz braukt ārpus ceļiem, problēmu īsti nerisinot. “Jāveido izpratne visām pusēm – gan tiem, kas brauc, gan tiem, kas cīnās pret to. Šajā ziņā esam tikai ceļa sākumā. Pozitīvi raugāmies uz iniciatīvu noteikt teritorijas, ko atvēlēt šādām aktivitātēm,” atzīst “LVM” pārstāvis.
Kā sadzīvot harmoniski
Agris Lungevičs, Madonas novada domes priekšsēdētājs, Latvijas Motosporta federācijas viceprezidents: “Ņemot vērā lielo enduro motociklu skaitu, jādomā valstiskā līmenī, kā nodrošināt vajadzīgo infrastruktūru, kur ar to var nodarboties legāli, pretējā gadījumā to darīs neatļautās vietās.
Sacensības aktīvi notiek, un tā ir iespēja pierādīt savus spēkus, bet infrastruktūra nepieciešama treniņiem un arī iesācējiem, kas sacīkstēs vēl nepiedalās. Madonā “Smeceres sila” bāzē esam izveidojuši enduro šķēršļu trasi, kurā var braukt arī ekstrēmāka enduro piekritēji.
Tā ir pirmā šāda veida trase Latvijā ar akmeņiem, baļķiem, riepām.
Enduro cienītāji grib braukt arī reālā apvidū mežā, tāpēc esam uzsākuši sarunas ar “LVM” par iezīmēta apļa izveidošanu. Ja valstī būtu kaut piecas šim mērķim iekārtotas trases, tad mazāk izmantotu braukšanai neparedzētas un absolūti nepiemērotas vietas. Šī motosporta veida cienītāju Latvijā netrūkst, līdz ar to jādomā, kā visiem harmoniski sadzīvot.”
