Uldis Šmits
Uldis Šmits
Foto: Timurs Subhankulovs

Uldis Šmits: Valsts ir valoda 1

Arvien der atcerēties pirms trīsdesmit gadiem atsākušās cīņas par latviešu valodas lomu. Tā toreiz bija arī galvenais neostaļinistu politisko uzbrukumu mērķis. Interfronte, kura savu pirmo lielāko gājienu sarīkoja 1989. gada 23. februārī jeb “armijas dienā”, jau pavisam drīz 25. februārī pulcēja mītiņu Rīgā pie Uzvaras pieminekļa, kur protestēja pret LPSR Augstākās Padomes gatavoto lēmumu piešķirt latviešu valodai valsts valodas statusu. Pēc mēneša – 22. martā – izdevums “Jedinstvo” publicēja interfrontiešu “likumprojektu”, kurā arī krievu valodai bija paredzēta kā valsts (ar to domājot LPSR) valoda.

“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
Lasīt citas ziņas

Cīņa turpinājās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tatjanas Ždanokas vadītie veidojumi (sākumā bija “Kustība Līdztiesība”), kuri gan nejaudāja īpaši iespaidot valsts ārpolitisko virzību, laika gaitā piemērojās jaunajai realitātei un izvērsa dažāda veida rosību (jau zem “PCTVL”, tagadējās LKS priekšteces, izkārtnes) Eiropas organizācijās. Šīs aktivitātes parasti mats matā saskanēja ar Maskavas nostādnēm, un viena no tām bija ap 2011. gadu nu jau atklāti Krievijas Ārlietu ministrijas līmenī formulētā iecere oficializēt krievu valdu Eiropas Savienībā.

Eirodeputāte no Latvijas, ja atceramies, iesaistījās minētā plāna realizācijā ļoti enerģiski, lai bīdītu Krievijas ieceri kā ES pilsoņu iniciatīvu. Shēma tomēr nebija īstenojama kaut vai tāpēc, ka neatbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem – valodai nepienākas oficiāls statuss ES bez attiecīgā statusa kādā no dalībvalstīm. Teorētiski Latvija varēja kļūt par tādu kā Trojas zirgu, ja vien 2012. gadā t. s. valodu referendumā trīs ceturtdaļas balsotāju neievilktu krustiņus līdzās vārdam “pret”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tagad ar atpakaļejošu datumu spējam iedomāties, cik vērīgi šim pasākumam sekoja mūsu plašajā kaimiņzemē, jo tas, iespējams, iezīmēja Latvijas kartē teritorijas, kur zaļie cilvēciņi tiktu sirsnīgi uzņemti. Piemērotu vietu izrādījās pamaz, bet pietiekami dažādu scenāriju sacerēšanai. Ar to nodarbojās arī Rietumos, un visnotaļ vētrainu polemiku izraisīja BBC filma “Trešais pasaules karš: komandpunktā”, kur citstarp bija iztēlots Daugavpils separātisms.

Tikmēr reālajā dzīvē skaļākās diskusijas vienmēr bijušas izvērstas izglītības nozarē. Ne tik emocionāli ir apspriests pētījumos apstiprināts fakts, ka Latvijā diezgan daudzās nozarēs grūtāk bijis iegūt darbu tiem, kas nepārvalda krievu valodu, nevis valsts valodu. Tādējādi noteikta valsti atstājušo jauno speciālistu procentuāla daļa ir uz šo darba devēju vai konkrētajā gadījumā darba nedevēju sirdsapziņas, un šodien viņi varbūt sūrojas par kvalificētu cilvēku trūkumu.

Latviešu valodas konstitucionālo statusu joprojām nākas aizstāvēt. Citur pašsaprotamais, ka valstī izglītība ir iegūstama valsts valodā, kā to paredz pērn pieņemtie un no šā gada pakāpeniski ieviestie Izglītības likuma grozījumi, Latvijā kļūst par karstu politisku tēmu.
Uzkarsētu no ārienes.

Paskatīsimies propagandas resursa “Sputņik” šomēnes publiskoto tekstu virsrakstus – “Krievu valodai Latvijā vairs nav vietas: skolās iztiks bez tās” un “Eksperte: krievu skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā ir valsts noziegums” (kā raksta “sputniknewslv.com”, tā esot pavēstījusi Latvijas Valsts prezidenta Nacionālo minoritāšu lietu konsultatīvās padomes locekle, Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja Jeļena Matjakubova). Nav piemirsts arī atgādinājums, ka “Maskava apsolīja darīt visu iespējamo, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības Latvijā iegūt izglītību krievu valodā. Krievijas ĀM regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošai politikai valodas jomā.” Te lieki ko piebilst…

Ja nu tikai to, ka Latvijas valsts valoda ir un paliek valsts pilsoņu atbildība. Un būsim godīgi – līdz šim neesam veltījuši pārāk daudz pūļu, lai tā kļūtu par visu sabiedrību vienojošo stipro pamatu. Kaut šoreiz nevajadzētu pat neko īpaši smagu darīt. Iesākumam pietiktu ar runāšanu.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
Latviju šķērsos jaunas nokrišņu zonas. Kurās dienās snigs visvairāk? Prognoze nākamajai nedēļai
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
Lasīt citas ziņas
Cietusī spriedumu nesagaida… Paziņoti tiesas spriedumi rekordsenās – pirms 30 gadiem ierosinātās – krimināllietās
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
Saldus novadā grāvī ieslīdējis autobuss 25
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
Latvijas futbola izlases treneru korpusā jaunākā pozīcija ir mentālais treneris
23:03
Patversmē neapmierina higiēniskās prasības, jo nespējnieki sabāzti vienā istabā. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
22:33
Cik tālu pavirzījusies lieta par ar dienesta telefona iespējamu izblēdīšanu Ģirģena vajadzībām?
21:57
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien svin 85. dzimšanas dienu 3
Latviju šķērsos jaunas nokrišņu zonas. Kurās dienās snigs visvairāk? Prognoze nākamajai nedēļai
Mūžībā devies latviešu dziesminieks un jumiķis Haralds Sīmanis
“Nešaubījos, ka došos karot!” Jurko stāsts par kaujām līdz spēku izsīkumam un ko karam nodarīja korupcija 130
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Ar 52 balsīm “par” – nolemts! Tiks no jauna veidots klimata un enerģētikas ministra amats 109
Krievi atvelk karaspēku no pilsētām iepretim Hersonai. Vai Ukrainas karavīri jau šķērsojuši Dņepru?
VIDEO. Rumānijā aizdedzies slavenais “Coca-Cola” Ziemassvētku auto
“No Kariņa neesmu dzirdējis nevienu vārdu par darbiem, kas valdībai būtu svarīgi,” norāda Jaunups 50
Valstij nodarīti zaudējumi teju miljona eiro apmērā: uzņēmuma vadītāju tiesās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
Novembrī Ukrainas armija iznīcinājusi rekordlielu iebrucēju skaitu
“Mums jānodrošina, lai viņi uzvarētu!” Sabiedrotie palīdz Ukrainai
VIDEO. “Man likās – ja es to somiņu nenopirkšu, es nomiršu”: Elita Patmalniece ceļojumā tiek pie kārotā zīmola somas 3
Tomēr pieņem Juridiskās komisijas neatbalstītos grozījumus – veidos arī ministru biedru amatus
Līcīša feļetons: Šalom aleihem, Izraēla! Vai prezidenta Levita vizīte tur nebija untums?
Kur patiesībā tiek ražots jaunais Moskvičs, vai to vairs var saukt par krievu auto? 10
Sen nav zvanījis: Makrons cer tuvākajās dienās runāt ar Putinu 4
Beness Aijo kļuvis par Krievijas pilsoni. PMLP vērtēs Latvijas pilsonības atņemšanu viņam 62
VIDEO. “Liela daļa gan palika aiz svītras…” – grupas “Dzelzs vilks” solists Juris Kaukulis nāk klajā ar jaunumiem
Dabasgāzes lielvalsts Krievija paaugstina iedzīvotājiem gāzes un elektrības cenas jau otro reizi šogad 4
Vēstuļbumbu saņēmis arī Spānijas uzņēmums, kas ražo ieročus piegādēm Ukrainai 3
VIDEO. “Iespēra pa kājām, pa vēderu, pa galvu!”: kāds tētis pie Juglas vidusskolas, gribot pārmācīt sava bērna pāridarītājus, iekuļas lielās nepatikšanās 3
“To šuvu pati”: politiķe Sandra Kalniete pastāsta par savu tērpu, kas tika “karstasinīgi” apspriests soctīklos 9