Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Olafs Zvejnieks: Kādas būs sekas Krievijas atzīšanai par terorismu atbalstošu valsti? 33

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 dārzeņi, kas palīdz atbrīvoties no taukiem vidukļa zonā, ja tos patērē katru dienu
Klusā okeāna ūdeņos atklāta būtne, kuras dzīves ilgums ir cilvēka prātam neaptverams
Putina draudi iebrukt Baltijā un izraisīt Eiropā jaunu karu ir jāuztver nopietni, brīdina bijušais ASV armijas ģenerālis 164
Lasīt citas ziņas

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments ar pārliecinošu vairākumu pieņēma rezolūciju, pasludinot, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts un valsts, kas izmanto teroristiskus līdzekļus. Kādas būs šā lēmuma sekas?

Iemesls tik radikālai rezolūcijai ir fakts, ka Krievijas armija mērķtiecīgi iznīcina Ukrainas civilo infrastruktūru – slimnīcas, skolas, enerģētikas objektus – un masveidā slepkavo tās iedzīvotājus. Minētā rezolūcija tika pieņemta ar ļoti pārliecinošu balsu vairākumu – no 705 Eiropas Parlamenta locekļiem balsojumā piedalījās 596 un 494 no tiem nobalsoja par šo rezolūciju, atlikušie atturējās vai balsoja pret.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tik pārliecinošs balsojums liecina, ka Eiropas Savienība savā sašutumā par Krievijas agresiju ir vienota. Jāpiezīmē, ka arī ASV šovasar apsvēra līdzīgu soli, tomēr nolēma to nespert, tātad Eiropā vismaz parlamentāriešu līmenī ir daudz radikālāks noskaņojums. Nav arī nekāds brīnums – ar kara sekām Ukrainā Eiropa saskaras daudz tiešāk nekā ASV, un, ja Krievijas veikto civilo objektu apšaudes izraisīs humanitāro katastrofu Ukrainā un jaunus bēgļu plūdus, tad arī ar to būs jātiek galā Eiropai.

Kādas būs šīs rezolūcijas sekas? Tūlīt un nekavējoties – gandrīz nekādas, jo Eiropas Savienības kā valstu savienības likumdošanā šobrīd nav pat juridiskas definīcijas, kas tas ir – “terorismu atbalstoša valsts”. Kādu valsti par terorisma atbalstītāju var pasludināt tikai individuālās dalībvalstis, un attiecībā uz Krieviju to jau izdarījušas Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija. Tātad, šajā nozīmē vērtējot, EP rezolūcija ir simbolisks akts, un tā ir juridiski nesaistoša dalībvalstīm. Taču…

Pirmkārt, EP rezolūcija aicina arī pārējās dalībvalstis sekot Baltijas valstu un Polijas piemēram un individuālo valstu likumdošanas līmenī pasludināt Krieviju par teroristisku valsti un terorisma atbalstītāju. Otrkārt, ir skaidrs, ka, saskaroties ar jau minēto ES likumdošanas nepilnību, juridiskās mašinērijas zobrati sāks griezties un pēc kāda laika radīsies likumi, kas ļaus pieņemt šādas rezolūcijas ar juridiski sasitošām sekām visām dalībvalstīm.

Un, treškārt, paralēli sāksies darbs pie ekonomiskajām sekām, kuras spēs radīt šādas rezolūcijas. Ja skatāmies uz līdzīgu ASV pieredzi, tad par terorisma atbalstītājiem pasludinātās valstis (šobrīd – Kuba, Irāna, Ziemeļkoreja un Sīrija, bet agrāk bijušas arī Irāka, Lībija, Dienvidjemena un Sudāna) saskaras ar vīzu izsniegšanas problēmām, bieži vien – gandrīz pilnīgu aizliegumu iebraukt; šo valstu diplomātiem tiek liegta diplomātiskā imunitāte; valstis saskaras ar aizliegumu iepirkt ieročus un ar tiem saistītās preces; aizliegumu iepirkt duālas nozīmes, proti, civilas preces un pakalpojumus, kas vienlaikus var būtiski uzlabot valsts militārās spējas; dažādiem finanšu ierobežojumiem, piemēram, liegumu saņemt Pasaules bankas aizdevumus, citas ekonomiskās palīdzības formas un liegumu tirgoties beznodokļu režīmā, kas krasi samazina preču konkurētspēju, turklāt uzņēmumiem, kas sadarbojas ar terorisma atbalstīšanā vainotajām valstīm, tiek liegtas nodokļu atlaides. Īsi sakot – ES ir kur “nošpikot”.

Reklāma
Reklāma

Un šāds praktiskais darbs jau ir sācies. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena jau paziņojusi, ka ES gatavo devīto sankciju paketi, kas būs saistīta ar cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai. Tā kā ar tankkuģiem pārvadātu Krievijas naftu no 5. decembra ES valstīm būs aizliegts pirkt, tad lielākais efekts gaidāms no tā, ka ES valstu apdrošinātājiem būs aizliegts apdrošināt kuģus, kas pārvadā naftu, kas tiek pārdota par cenu, kas aug­stāka par ES noteiktajiem cenu griestiem, par kuriem šobrīd vēl notiek diskusijas.

Savukārt Turcijas prezidents Redžeps Tajips jau paziņojis, ka neapdrošināti tankkuģi caur Bosforu un Dardaneļiem izlaisti netiks. Ja līdzīgu soli spers arī Dānija un Zviedrija attiecībā uz Kategatu, tad Krievijai atliks eksports tikai caur Vladivostoku, Arhangeļsku un Murmansku.

Kustība manāma arī citur – ES paredzējusi budžetā pusmiljonu, lai līdz galam izstrādātu pilotprojektu, kas atvieglotu Krievijas līdzekļu konfiskāciju Ukrainas atbalstam. Pie projekta, starp citu, strādā Latvijas parlamentāriete Inese Vaidere. Problēma slēpjas tajā, ka patlaban Eiropā Krievijas terorisma atbalstītāju īpašumu atsavināšana norit ļoti gausi, jo procesu kavē juridiskā neskaidrība un grūtības pierādīt sankcionēto indivīdu vai organizāciju saikni ar Krievijas noziegumiem. Šā projekta mērķis ir palīdzēt ES dalībvalstīm pamatot saikni starp īpašumiem, kas pieder ar Kremli saistītajām personām vai organizācijām, un Krievijas noziegumiem.

Un šādi īpašumi šobrīd ES ir identificēti jau 68 miljardu eiro vērtībā. Īpašumi vai naudas līdzekļi 50 miljardu eiro vērtībā atrasti Beļģijā, vēl 5,5 miljardu vērtībā – Luksemburgā, lielākā daļa no pārējā – Īrijā, Vācijā, Austrijā un Francijā. Šis skaitlis noteikti vēl nav pilnīgs, jo ES vēl nemaz nezina, cik lieli Krievijas valsts rezervju līdzekļi atrodas ES – tas vēl tiek pētīts. Ir tikai aplēse, ka tie varētu būt apmēram 33,8 miljardi eiro. Ja viss noritēs veiksmīgi – bieži vien par bezzobainu dēvētā ES politika var piepeši atcerēties, kā lietot zobus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.