Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: LETA/SCANPIX/EPA

Olafs Zvejnieks: Vēl viena klimata neveiksme 9

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
VIDEO. Putina ministri krīt ārkārtējā kaunā – vienkāršs Ziemeļkorejas ierēdnis viņus padzen no sēdvietām 65
TV24
Kāpēc mums ir tik mazas pensijas? Es neesmu vainīga, ka strādāju krievu laikā! Atbild VSAA 92
Lasīt citas ziņas

Ēģiptes kūrortā Šarm eš Šeihā visu pagājušo un arī šonedēļ norisinās globālā klimata konference COP-27 (27 iesaistīto pušu konference). Kad tā nedēļas izskaņā beigsies, mūs neizbēgami gaida kārtējās vides un klimata aktīvistu vaimanas par tuvojošos klimata katastrofu.

Vaimanas ir neizbēgamas, jo, saprotot, ka nekāda globālā vienošanās Šarm eš Šeihā panākta netiks, konferences rīkotāja ANO to piesardzīgi dēvē par tehnisko konferenci. Nevar arī apgalvot, ka vaimanām nebūtu nekāda pamata, jo pašreizējais izmešu (ne)samazināšanas scenārijs vedina domāt, ka XXI gadsimta beigās klimats sasils par 2,3–2,5 grādiem, krietni pārsniedzot gan politizēto 1,5 grādu sasilšanas mērķi, gan arī ANO ieteikto oficiālo bīstamo robežu – divu grādu sasilšanu salīdzinājumā ar 1900. gada līmeni.

CITI ŠOBRĪD LASA

Redzamākais nevienošanās iemesls kā jau vienmēr ir nauda. Konflikta būtība īsumā ir šāda – ir skaidrs, ka klimata pārmaiņas gan ar sausumu, gan ar karstumu un applūšanu, kā nu kurā vietā, visvairāk un eksistenciāli apdraud nabadzīgās dienvidu valstis, dēvētas arī par globālajiem dienvidiem.

Savukārt bagātākās zemeslodes valstis, kas atrodas galvenokārt mērenajā joslā un ziemeļos, ir galvenās vainīgās pie pašreizējā oglekļa dioksīda līmeņa atmosfērā, jo tas radīts industriālās revolūcijas laikā, kas galvenokārt notika tieši globālajos ziemeļos. Šajā sakarā globālie dienvidi, kuru piedalīšanās oglekļa dioksīda izmešu radīšanā ir bijusi minimāla, vēlas saņemt no globālajiem ziemeļiem naudu, kas, iespējams, palīdzētu dienvidiem tikt galā ar klimata radītajām izmaiņām. Kopumā jau pret shēmu iebildumu nav, ziemeļi piekrīt, ka šāds fonds ir vajadzīgs, taču velns kā vienmēr slēpjas detaļās.

Laba ilustrācija šīm detaļām ir tas, kas notiek ap šī gada Pakistānas plūdu zaudējumu kompensēšanu. Pavisam nesen, šī gada augustā, Pakistānā, kas ir viena no klimata pārmaiņu visvairāk skartajām valstīm, notika plūdi, kas tiek dēvēti par lielākajiem pēdējos simt gados. Applūda apmēram 9% Pakistānas teritorijas, zaudēja dzīvību nedaudz vairāk kā 1700 cilvēku, gandrīz 13 000 tika ievainoti, 2,1 miljons bija spiesti pamest mājokļus, tiešie zaudējumi tiek lēsti 30 miljardu ASV dolāru apmērā.

Plūdu iemesls – neparasti lielas lietusgāzes, kuras papildinājusi arī globālās sasilšanas izraisītā ledāju kušana Himalajos. Pakistāna uzskata, ka lielo plūdu iemesls ir globālā sasilšana un visu plūdu radīto seku novēršanai tai no globālajiem sasilšanā vainojamajiem ziemeļiem pienāktos 140 miljardi dolāru.

Proti – plūdi Pakistānā ir ziemeļu vaina un viņiem tagad jāmaksā. Ziemeļi par šādu loģiku gan nav lielā sajūsmā, kas arī rezultējies tajā, ka pagaidām palīdzībai plūdos cietušajai Pakistānai “samesti” vien nieka 50 miljoni dolāru. Tas savukārt izraisījis pārmetumus cietsirdībā un neiejūtībā. Lai nebūtu nekādu ilūziju – retais Latvijas iedzīvotājs piekritīs apgalvojumam, ka Latvija ir bagāta valsts, tomēr globālā kontekstā mēs neapšaubāmi labklājības ziņā piederam pie “zelta miljarda” un industriāli attīstītajām ziemeļu valstīm, tādēļ maksāšana Pakistānai un citiem gribētājiem neapšaubāmi attiektos arī uz mums.

Reklāma
Reklāma

Ja gadījumā kāds ir aizmirsis, tad gan cariskās Krievijas, gan PSRS laikā, gan arī tagad rūpniecība, lauksaimniecība un transporta pakalpojumi veidojuši ļoti būtisku Latvijas iekšzemes kopprodukta daļu. Par šo privilēģiju tagad pieprasa maksu no šodienas iedzīvotājiem.

Ja ziemeļi piekristu tam, ka tiek iedibināts mehānisms, ka par visām dabas katastrofām dienvidos būtu jāmaksā ziemeļvalstīm, tas radītu globāla mēroga naudas pumpīti, kurā visi cen­stos iegrābties. Ja labi pameklētu, atrastos simtiem un tūkstošiem gadījumu, kad klimats kaut ko ietekmējis kopš 1900. gada.

Tādēļ ziemeļi teorētiski piekrīt, ka šāds fonds jāveido, taču vispirms mēģina panākt vienošanos, kam tieši to varēs izmantot un kas kontrolēs izmantošanu, jo nav arī nekāds noslēpums, ka korupcijas līmenis ir augstāks un valsts pārvaldes kvalitāte dienvidos ir zemāka nekā globālajos ziemeļos.

Ziemeļniecisko atturību varētu skaidrot arī ar dažiem citiem iemesliem – piemēram, to, ka arī dienvidi ir labprāt izmantojuši ziemeļos radītās preces un aktīvi tirgojušies, tātad arī netieši piedalījušies klimata pārmaiņas veicinošo gāzu radīšanā, kā arī to, ka dienvidu tagadējās un nākotnes labklājības avots lielā mērā ir ziemeļu investīcijas, kurām līdzekļi uzkrāti tieši ar ražošanas un tirdzniecības palīdzību.

Vai, piemēram, to, ka neviens vēl nav spējis noteikt, cik tieši liels ir klimata pārmaiņu ieguldījums plūdu apmēros, jo nav jau gluži tā, ka plūdi Pakistānā agrāk nav notikuši. Vai arī, piemēram, jautājums, vai kompensācijas fonda radīšanā nebūtu jāpiedalās arī bagātajām Persijas līča naftas lielvalstīm un vismaz Ķīnai, kas pēdējos gadu desmitos radījusi lielāko oglekļa dioksīda pieaugumu atmosfērā. Kā redzat – jautājumu vairāk nekā atbilžu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.