Var nozīmēt būtisku konflikta eskalāciju: Irāna raidījusi ballistisko raķeti uz NATO valsti 0
Turcija trešdien paziņoja, ka NATO pretgaisa aizsardzības sistēmas iznīcinājušas Irānas ballistisko raķeti, kas virzījās Turcijas gaisa telpas virzienā. Tas ir pirmais gadījums, kad NATO dalībvalsts tiek tieši ierauta Tuvo Austrumu konfliktā, un tas palielina iespēju, ka konfliktā varētu plašāk iesaistīties arī alianses sabiedrotie, ziņo ārvalstu prese.
Turcija — Irānas kaimiņvalsts — pirms gaisa kara sākuma pagājušajā nedēļas nogalē bija mēģinājusi kļūt par staprnieku ASV un Irānas sarunās. Ankara aicināja “visas puses atturēties no darbībām, kas varētu novest pie turpmākas eskalācijas”, norādot, ka pagaidām negrasās lūgt NATO atbalstu.
Nebija skaidrs, uz kurieni raķete bija mērķēta. NATO pārstāvis paziņoja, ka alianse nosoda Irānas rīcību, kas apdraudējusi Turciju — valsti ar otru lielāko armiju NATO — un uzsvēra, ka alianse stingri stāv kopā ar visiem sabiedrotajiem.
ASV bāze kaimiņu provincē
ASV gaisa spēki atrodas Turcijas dienvidos esošajā Indžirlikas bāzē, kas atrodas netālu no Hatajas provinces, kur, pēc amatpersonu teiktā, nokritušas NATO pārtverošās raķetes atlūzas. Irāna incidentu nekavējoties nekomentēja.
Turcijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka raķete pirms notriekšanas pārlidojusi Irākas un Sīrijas teritoriju, bet to virs Austrumu Vidusjūras iznīcinājušas NATO gaisa un raķešu aizsardzības sistēmas. Incidentā neviens nav cietis.
“Visi nepieciešamie pasākumi mūsu teritorijas un gaisa telpas aizsardzībai tiks veikti bez vilcināšanās. Atgādinām visām pusēm, ka paturam tiesības atbildēt uz jebkādām naidīgām darbībām pret mūsu valsti,” paziņoja ministrija, piebilstot, ka Turcija turpinās konsultācijas ar NATO un citiem sabiedrotajiem.
Turcijas augstāko amatpersonu paziņojumos NATO 4. pants netika minēts.
Šis pants paredz, ka NATO sabiedrotie “konsultējas savā starpā, ja kāda dalībvalsts uzskata, ka tās teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība ir apdraudēta”. ASV aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets norādīja, ka nav pazīmju, ka incidents varētu izraisīt NATO 5. panta aktivizēšanu. Šis pants līdz šim izmantots tikai vienu reizi — pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem — un tā iedarbināšana nozīmētu būtisku konflikta eskalāciju.
Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans pēc incidenta telefonsarunā ar Irānas ārlietu ministru Abasu Aragči izteica protestu, pavēstīja Turcijas diplomātiskais avots.
Ankara bija centusies būt par starpnieku starp pusēm nedēļās pirms ASV un Izraēlas uzbrukumiem Irānai, kas izraisīja Teherānas raķešu un dronu triecienus. Konflikta sekas skārušas arī vairākas Persijas līča valstis un citas reģiona valstis.
