“Suvenīrs” no tālām zemēm – slimība. Uzzini, kuras ir izplatītākās kaites ceļojumā 0
Pasaules Veselības organizācija (PVO) regulāri ziņo par infekcijas slimībām, kas apdraud ceļotājus dažādās pasaules valstīs, piemēram, A hepatīts kļuvis aktuāls arī daudzās Eiropas valstīs, Brazīlijā uzliesmojis dzeltenais drudzis, bet Ķīnā pašlaik slimo ar sezonālo gripu. Plānojot ceļojumu, ar šo informāciju der iepazīties, lai jau laikus vakcinētos, bet no tām slimībām, pret kurām vakcīna vēl nav izgudrota, izvairīties palīdzēs bieža roku mazgāšana, tīrs dzeramais ūdens un citi profilaktiskie pasākumi.
Ja vien iespējams – potēties
Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” Ambulatorās nodaļas vadītāja infektoloģe Agita Jēruma norāda, ka izplatītākās tropiskās infekcijas slimības ir ceļotāju caureja, vīrushepatīti A un B, vēdertīfs, malārija, Denges drudzis, poliomielīts, holera, dzeltenais drudzis, trakumsērga. No tām vakcinējoties novēršama nav tikai malārija, Denges drudzis un ceļotāju caureja.
Obligātā kārtā pašlaik tiek veikta vakcinācija pret dzelteno drudzi. Pēc tam ceļotājam tiek izsniegts starptautisks sertifikāts, kuru ārzemju viesiem pieprasa uzrādīt daudzās valstīs, piemēram, Argentīnā, Brazīlijā, Peru, Kongo, Sudānā, Kenijā. Šo valstu sarakstu PVO atjauno katru gadu, un tas atrodams organizācijas mājaslapā. Infektoloģe stāsta, ka dzelteno drudzi – smagu vīrusinfekciju – gluži tāpat kā Denges drudzi izplata moskīti. Pēc vakcinācijas, kas izmaksā 35 – 40 eiro, imunitāte izveidojas 10 dienu laikā. Kopš pagājušā gada dzeltenā drudža vakcinācijas sertifikāts ir derīgs uz mūžu. Tas nozīmē, ka revakcinācija pret šo slimību vairs nav jāveic.
Par pārējo ceļotāju vakcīnu izvēli vispareizāko ieteikumu sniegs ģimenes ārsts vai infektologs – atkarībā no ceļojuma galamērķa un plānotajām aktivitātēm, piemēram, dzīvot pieczvaigžņu viesnīcā un apmeklēt pludmali vai ar mugursomu plecos apceļot Āfriku vai Āziju.
“Suvenīrs”, ko ceļotājs var pārvest ne tikai no tālām zemēm, bet arī no Eiropas valstu apciemojuma, ir A hepatīts. Tā ir infekcijas slimība, kas viegli izplatās no cilvēka uz cilvēku. Var inficēties ar netīrām rokām, inficētu ēdienu un ūdeni. Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs ziņo par vairākiem šīs slimības uzliesmojumiem 15 Eiropas valstīs, tostarp Austrijā, Beļģijā, Vācijā, Lielbritānijā, Francijā. Piemēram, Spānijā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti jau 1539 saslimšanas gadījumi, Latvijā līdz 21. jūnijam – deviņi, no tiem seši cilvēki inficējušies ceļojuma laikā Eiropā. Lai izveidotos ilgstoša imunitāte pret A hepatītu, jāsaņem divas vakcīnas devas ar 6 – 12 mēnešu intervālu. Jāņem vērā, ka imunitāte izveidosies 2 – 4 nedēļu laikā pēc pirmās potes. Ar kombinēto vakcīnu pret A un B hepatītu vakcinācijas kurss sastāv no trim potēm. Izmaksas svārstās no 30 – 45 eiro.
Visiem ceļotājiem vajadzētu būt vakcinētiem pret difteriju un stingumkrampjiem, bērniem – atbilstoši vakcinācijas kalendāram, bet pieaugušajiem – reizi 10 gados. Tas maksās ap 20 – 25 eiro. Āzijas valstīs, piemēram, Indijā un Taizemē, var inficēties arī ar trakumsērgu, ko izplata slimi dzīvnieki, piemēram, pērtiķi. Inficēšanās notiek, ja dzīvnieks iekož, ieskrāpē vai nolaiza iepriekš savainotu ādu. Ja cilvēks nav bijis vakcinēts iepriekš, svarīgi potēties uzreiz pēc koduma vai skrāpējuma, lai novērstu slimības attīstību. Par laimi, ceļotāji ar trakumsērgu slimo reti, Latvijā tādu gadījumu nav bijis, tomēr drošāk ir sapotēties, it īpaši, ja plānots šajās valstīs pavadīt ilgāku laiku un apskatīt arī lauku rajonus. Vakcinācija pasargā arī no holeras un vēdertīfa, šīs slimības sastopamas valstīs, kur sanitārās normas nav pārāk stingras. Tā kā holera nav izplatīta ceļotāju slimība, visvienkāršāk no tās izvairīties, lietojot tikai vārītu ūdeni. Vakcīna pret holeru izmaksā 33 – 40 eiro, pret vēdertīfu – ap 20.
Agita Jēruma atgādina, ka pret malāriju vakcīnas nav, tādēļ, lai izsargātos no šīs bīstamās infekcijas slimības, jādzer ārsta izrakstītie medikamenti. Turklāt to lietošana jāuzsāk jau pirms ceļojuma un jāturpina vēl pēc atgriešanās no tā.
Dodoties uz Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, jārēķinās ar to, ka pastāv risks inficēties ar Vidējo Austrumu respiratorā sindroma koronavīrusu (MERS), kas izraisa elpceļu slimības, sākot ar drudzi, klepu un elpas trūkumu līdz pat smagai pneimonijai. Arī pret to pote vēl nav radīta.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras vadītāja profesore Ludmila Vīksna norāda, ka diezgan daudzi, tajā skaitā bērni, Turcijā un citviet patlaban slimo ar Koksaki vīrusinfekciju. Slimībai raksturīgs drudzis, sāpīgas čūliņas mutē, ūdeņaini izsitumi uz plaukstām, pēdām, galvassāpes. Tā kā vīrusa pārnēsātājs ir cilvēks un tie izplatās tiešu kontaktu ceļā, kā profilakse ieteicama regulāra roku mazgāšana.
