Tāpēc es gribu vērsties pie TEVIS – sargi sevi! 0
Bet kā?! – jūs vaicāsiet.
Pirmkārt, jums jāzina, ka vairākums nākamo narkomānu pirmoreiz zālīti vai tabletes pamēģina sešpadsmit, septiņpadsmit, astoņpadsmit gadu vecumā, bet, sasniedzot divdesmit gadus, apmēram trešā daļa no viņiem jau ir kļuvuši par hroniskiem narkomāniem. Tātad šis bēdu ceļš ir ļoti īss. Kāds būtu vēlamais izturēšanās modelis, ja ir aizdomas, ka tu vai tavs klasesbiedrs sācis lietot narkotikas? Pirmām kārtām par notikušo nevajadzētu kautrēties. TEV jāsaprot, ka mēs, narkologi, uz šo problēmu raugāmies pilnīgi citādi. Mēs sniegsim nepieciešamo palīdzību, mēs tiksim skaidrībā. Proti: ne tikai narkotiku izplatītāji ir apguvuši labu skolu, bet arī mēs šo to tomēr zinām. Protams, ka cīņa prasīs laiku un nopietnu darbu (jo brīnumlīdzekļu nav). Bet ir viens svarīgs princips: jo agrāk notikušais atklāsies un jo ar mazākiem zaudējumiem izkļūsi no situācijas. Ticiet, zinātne spērusi lielus soļus un ir radīti arī pirmie efektīvie līdzekļi, kas palīdz apturēt tieksmi un noņemt abstinences parādības. Taču, ja jūs notikušo ielaidīsiet, TU vai TAVS klasesbiedrs var pārkāpt likumu un viņu aizturēs policija; vai arī TU inficēsies ar HIV; vai dabūs hepatītu; vai pārdozēsi narkotikas. Iznākums ir letāls, par to vienmēr vajag padomāt.
Otrkārt, nenonāc līdzatkarībā glābjot savu draugu. Nesāc viņu pats glābt, izvēloties cīnīties ar drakoniskām metodēm. Ir bijuši vecāki, kas speciāli spīdzina savus dēlus un meitas, lai viņi pārdzīvotu abstinenci. Pēc principa: pats vainīgs, lai pats arī izcieš, un tad viņš narkotikām pirkstu nepiedurs! Bet nevajag aizmirst narkomānijas nosaukumu: narko + mānija. Mānija vienmēr ir spēcīgāka par gribu un prātu. Cilvēks vairs nepieder sev, viņš pieder šai apreibinošajai vielai.
Lielākā daļa vecāku paši nespēj apmaksāt dārgo narkomāniju un alkoholismu ārstēšanu. Atkarīgo bērnu parādi ir iedzinuši ģimenes nabadzībā. Šādos apstākļos, kad ir jau sākusies alkoholisma, narkomānijas, smēķēšanas ievērojama izplatība mūsu jaunatnes vidū un ar to saistītās sekas – infekcijas (HIV, hepatīti), narkotisko vielu pārdozēšana, noziedzība (dzīvokļu, automašīnu zādzības un laupīšanas uzbrukumi mazaizsargātiem cilvēkiem), mums visiem vienoti – vecākiem, jauniešiem, ārstiem, skolotājiem, sociāliem un iekšlietu darbiniekiem, nevalstiskām organizācijām ir jāvēršas pret milzīgo sociālo ļaunumu – alkohola, narkotiku un nikotīna atkarībām, galveno uzmanību veltot profilaksei, savu bērnu reālai aizsardzībai no šo vielu lietošanas, darot visu iespējamo, lai pārdzīvotu šo bīstamo laiku, kad naudas dēļ noziedznieki ir spējīgi uz viszemiskākajām darbībām!
Kamēr mūsu valstī hroniski trūkst naudas izglītībai, veselībai, narkomānu un alkoholiķu ārstēšanai, kultūrai, bērnu un jauniešu ārpusskolas nodarbībām , iekšējai drošībai un kamēr nav kārtības muitā un uz robežas un Rīgā atveras aizvien jaunas diskotēkas, azartspēļu vietas un nakts klubi – mūsu jaunatne ir briesmās. Tāpēc mums jāiet visiem kopā, jāmācās, jādalās pieredzē, lai mēs spētu palīdzēt un aizsargāt savus bērnus, jāprasa valdībai mainīt savu attieksmi pret pieaugošo sociālo ļaunumu un beidzot atrast politisku gribu un finanses nacionālās pretalkohola un pret narkotiku stratēģijas izstrādei un realizācijai.
Tikai kopīgā aktīvā rīcībā ir mūsu spēks. Mūsu bērni ir mūsu nākotne, tāpēc aizsargāsim tos!
Piezvanot uz narkomānijas uzticības tālruni 67 037 333, var saņemt nepieciešamo informāciju, kā konkrētajā situācijā rīkoties. Konsultācijas sniedz pieredzējuši pusaudžu narkologi un psihologi, plašāku informāciju par narkotikām saņemsi interneta mājas lapā www.narcomania.lv
Atceries, ka viens no narkotiku lietošanas uzsākšanas iemesliem ir līdzcilvēku vienaldzība.
