Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SHUTTERSTOCK

Vēsture noslīcināta sociālajās zinātnēs 18

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
Pārāk daudz mūsu satiksmē ir trūcīgu saimnieku vecu auto… 40
Ugunsgrēks dronu ražotnei Mārupē nodarījis lielus postījumus, policija veiks izmeklēšanu
Lasīt citas ziņas

 

Izglītības saturu vēsturē jāsāk pārskatīt un pārstrādāt jau tagad, negaidot centralizētā eksāmena rezultātus, kā to solījis darīt Valsts izglītības satura centrs (VISC): tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem, kas izskanēja pagājušās nedēļas nogalē notikušajā Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības konferencē.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Par izglītības saturu vēsturē, jo sevišķi vidusskolā, daļa vēstures skolotāju trauksmi cēla pērn. “Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka vidusskolā vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu mācās neliela daļa skolēnu – tie, kas to apgūst padziļināti, bet lielākā daļa 10. un 11. klasē apgūst kursus “Sociālās zinības un vēsture” vai “Vēsture un sociālās zinātnes”, kurās vēsture tiek mācīta kopā ar ekonomiku, politoloģiju, psiholoģiju, filozofiju, bet 12. klasē vēsturi nemācās nemaz. Rezultātā samazinājies vēsturei atvēlēto stundu skaits, turklāt dažādu zinātņu kokteilī tā pazūd.

Skolās visbiežāk māca kursu “Vēsture un sociālās zinātnes”. Par to liecina biedrības veiktā aptauja, kurā piedalījušies 120 vēstures un sociālo zinību skolotāji. 84% no viņiem māca minēto kursu, bet tikai 20% – vēstures padziļināto kursu (viens skolotājs var mācīt vairākus kursus). Vairāk nekā 40% aptaujāto skolotāju atzinuši, ka vēstures saturs kursos, ko viņi māca, ir līdz 40%. 37% skolotāju izsakās vēl skaudrāk: vēstures temati, vidusskolā apgūstot sociālo un pilsonisko mācību jomu, aizņem tikai piekto daļu.

Aptauja liecina, ka vairākums skolotāju tomēr atzīst, ka arī jaunajā saturā iespējams apgūt vēstures notikumus, un arī secinājuši, ka izglītības standartā prasīto var sasniegt arī bez vēstures apguves.

 

Ko prasa skolotāji

VISC vadītāja Liene Voroņenko izteikusies, ka izglītības saturu varētu pārskatīt, bet tikai pēc tam, kad centralizētos eksāmenus būs kārtojuši šā gada vidusskolas absolventi – pirmie, kas visus trīs vidusskolas gadus mācījušies saskaņā ar jauno izglītības saturu. Esot jāredz rezultāts, pirms lemt par izmaiņām.

Savukārt skolotāji uzskata, ka mācību satura pārvērtēšana jāuzsāk nekavējoties. “Pretējā gadījumā zaudēsim vēl vienu mācību gadu,” “Latvijas Avīzei” sacīja biedrības valdes priekšsēdētāja, Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotāja Baiba Atmane.

Naukšēnu vidusskolas un Rūjienas vidusskolas vēstures, sociālo zinību un ģeogrāfijas skolotāja Indra Eņģele sarunā ar “Latvijas Avīzi” pauda uzskata, ka vēsture sociālajās zinībās noslīcināta jau sākumskolā, kad 5. klasē skolēni sāk apgūt priekšmetu “Sociālās zinības un vēsture”. “Atteikšanās no vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta vidusskolā ir ārkārtīgi bīstama, jo sevišķi šajos ģeopolitiskajos apstākļos,” tā I. Eņģele.

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Gvido Straube uzsvēra, ka “nedrīkst pazaudēt vēsturi vidusskolās”, kas šobrīd notiek. Viņš bažījas: ja netiks uzlabota vēstures apguve skolās, turpinās samazināties to jauniešu skaits, kas izvēlas studēt vēsturi. Pirms desmit gadiem 1. kursā bija aptuveni 75 topošo vēsturnieku, tagad tikai kādi 50.

Jēkabpils 3. vidusskolas vēstures skolotāja Astrīda Vidējā un Pļaviņu vidusskolas vēstures skolotāja Iveta Krastiņa “Latvijas Avīzei” pauda līdzīgas bažas, norādot arī uz to, ka, beidzot 9. klasi, vairs nebūs eksāmena vēsturē. Sākotnēji plānots kombinētais eksāmens, kurā būtu arī vēstures jautājumi, taču šī gada devītklasniekiem šī eksāmena tomēr nebūs, turklāt pedagogiem tapis zināms: pat ja eksāmens būtu, vēstures tēmas tajā pretēji solītajam tomēr neiekļautu.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc skolotāji uzskata, ka centralizētie eksāmeni īsto vēstures zināšanu ainu neparādīs, jo arī eksāmenā, kas paredzēts kursā “Vēsture un sociālās zinības”, vēstures jautājumus var neiekļaut.

 

Sociālās zinātnes arī ir svarīgas

Tikmēr Latvijas enciklopēdijas galvenais redaktors, vēstures zinātņu doktors Valters Ščerbinskis uzskata, ka sociālās zinātnes arī ir svarīgas vēstures izpratnei. Tās vairāk izskaidrojot tās vērtības, uz kurām balstās attieksme pret vēstures faktiem.

Savu veikumu mēģināja aizstāvēt arī “Skolas 2030” vecākais eksperts Ansis Nudiens, kurš skaidroja, ka vēsture nav vienīgais rīks, kas ļauj reflektēt par šodienu un nākotni. Viņš piebilda, ka saturs veidots, ņemot vērā, ka visi skolēni nav vēstures entuziasti un ka skolēniem pieļaujamā mācību slodze nav bezizmēra.

Vēstures un sociālo zinību skolotāja, kura šobrīd gan strādā Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centrā, Aija Kļaviņa tāpat norādīja uz satura reformas pozitīvajām pusēm – 2.–9. klasē esot palielinājies vēstures tēmām atvēlēto stundu skaits. Aptaujā pat divas trešdaļas skolēnu atzinuši, ka ir labi, ka mācību saturā iekļautas arī sociālās zinātnes, jo tās apkārtējo pasauli palīdz uztvert kopsakarā.

Tomēr saturā nepieciešami uzlabojumi, un, lai tos veiktu, skolotājiem jāvienojas, kuras vērtības ir prioritāras un kuri Latvijas vēstures temati noteikti jāapgūst, un attiecīgi jālabo vidējās izglītības standartā noteiktie sasniedzamie rezultāti.

 

Vienojas par rezolūciju

Skolotāji konferencē vienojās par rezolūciju, kurā cita starpā prasīts papildināt izglītības saturu ar idejām, kas uzsver vēstures nozīmi, kā arī esošo mācību priekšmetu vietā izveidot divus dažādus pēctecīgus mācību priekšmetus “Vēsture I” un “Vēsture II”, “Sociālās zinātnes I” un “Sociālās zinātnes II”, tādējādi nošķirot vēsturi no sociālo zinību bloka.

Tāpat rosināts pārstrādāt standarta sasniedzamos rezultātus, pielāgojot tos skolēnu vecumposma spējām un papildinot ar noteiktu vēstures tematisko ietvaru un laika un telpas dimensijām, kā arī izstrādāt satura paraugprogrammas, saglabājot hronoloģisko pieeju un iezīmējot konceptuālu nacionālās vēstures procesu saistību ar Baltijas, Eiropas un pasaules vēsturi, kā arī nosakot konkrētu tematisko ietvaru gan vēstures, gan sociālo zinātņu kursā. Pārbaudes darbu saturu pedagogi aicina veidot tādu, lai tas reāli atbilstu tam, ko skolēni mācījušies.

 

Ceļa rullis nav apturams?

Konferencē izskanēja kritika ne tikai par prasībām vēstures mācīšanā, bet arī par jaunā izglītības satura ieviešanu kopumā.

“Viņi absolūti neuztver kritiku,” tā par “Skolas 2030” ekspertiem teica kāda no konferencē satiktajām skolotājām. “Būtu jāizvērtē, cik efektīvi vispār ir iztērēti tie 24 miljoni eiro, ko piešķīra šim projektam. Sajūta, ka ceļa rullis sācis braukt un vairs nav apturams.” Pedagogi arī stāstīja, ka darbā par ekspertiem šajā projektā nelabprāt pieņemti pieredzējuši skolotāji, bet kursos par metodēm, ar ko strādāt jaunajā saturā, bijusi tikai vispārīga informācija: lektori gaidījuši, ka skolotāji paši stāstīs, kā strādāt, bet uz konkrētiem jautājumiem izvairījušies atbildēt.

Līdz ar jaunā izglītības satura ieviešanu arī vēstures apguvē trūkst mācību līdzekļu. Pat ja tie ir, tie bieži vien ir nepietiekami kvalitatīvi.

“Nav mācību grāmatu. Mums saka: jūs esat atpakaļrāpuļi, kam jums grāmatas, taču grāmata dod pamatu, uz kura tālāk var veidot vēstures stāstu,” sacīja Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma, kā arī Valsts 1. ģimnāzijas vēstures skolotājs Roberts Ķipurs.

SAISTĪTIE RAKSTI

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Pārāk daudz mūsu satiksmē ir trūcīgu saimnieku vecu auto… 40
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
Ugunsgrēks dronu ražotnei Mārupē nodarījis lielus postījumus, policija veiks izmeklēšanu
Režisore: Tas ir neētiski – pacelt sev algas par tūkstošiem un stāstīt, ka valstī nav naudas
VIDEO. NBS majoram Slaidiņam rokaspulkstenis vienmēr rāda nepareizu laiku, un tā nav nejaušība 12
Lasīt citas ziņas
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Nost cepures un šalles? Laika ziņu eksperts atklāj, kur Latvijā šonedēļ sāksies meteoroloģiskais pavasaris
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 134 100 karavīrus
Vai 1.maijā nebūs obligāti jāsaņem personas apliecību? Saeimā atbalsta ZZS priekšlikumu
13:53
pareizi sagatavot augsni dārzeņu audzēšanai? Iesaka agronome
13:52
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta
13:40
VIDEO. “Esam kļuvuši par vilku izšaušanas lielvalsti, tas ir kauns!” Dzīvnieku aizstāvji cenšas panākt medību kvotu samazināšanu
VIDEO. “Man vairāk patīk tas temperaments!” Estrādes zvaigzne Žoržs Siksna atklāj, kāpēc ir precējies ar krievu tautības sievieti
FOTO. Ar alpīnistu palīdzību Siguldā nojaukts 80 metrus augsts tornis – augstākais demontētais objekts beidzamajos gados Latvijā
Režisore: Tas ir neētiski – pacelt sev algas par tūkstošiem un stāstīt, ka valstī nav naudas
VIDEO. Grūti pat aptvert Bahmutā notiekošo – tiek pielietota līdz šim nepieredzēta taktika – “varžu lēcieni”
VIDEO. NBS majoram Slaidiņam rokaspulkstenis vienmēr rāda nepareizu laiku, un tā nav nejaušība 12
VIDEO. “Alus vēderiņi, neglīti džemperi – ne skata, ne stājas!” Sabiedrības dāma Elita Drāke skarbi izsakās par pašmāju vīriešiem
Vai Krievijas pensionāri sabiedriskajā transportā Rīgā joprojām tiek pārvadāti par velti?
Māris Antonevičs: Putins liek likmes uz “vecajiem zirgiem” jeb politiķiem, kas ir bijuši viņa redzeslokā gadu desmitiem
“Ir grūti tikt līdzi straujajam izejvielu un energoresursu izmaksu pieaugumam.” Intervija ar franču maiznīcu saimnieci Rozalīnu Dembicku
CSDD informē: Topošajiem šoferiem ar eksāmeniem nevajag vilcināties
“Ēdiens vīrietim uz 3 dienām? Un tas ir viss? ” Fotogrāfa Aleksandra Sokolova ēdienkarte daudziem rada patiesu izbrīnu
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
Ugunsgrēks dronu ražotnei Mārupē nodarījis lielus postījumus, policija veiks izmeklēšanu
“Galvenā problēma jau nav vārdā “Kijeva”, problēma ir vārdā “Krievzeme”, un tas nav tikai mans viedoklis vien.” Intervija ar tulkotāju Māru Poļakovu
Zemestrīcēs Turcijā un Sīrijā bojāgājuši vairāk nekā 11 000, no gruvešiem izdevies izglābt zīdaini – vienīgo izdzīvojušo ģimenē 2
“Tas notiek, pateicoties mammas sātīgajam pienam.” Rīgas Zoodārza roņu mazulis naski pieņemas svarā
Aldona un Česlavs – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Pārāk daudz mūsu satiksmē ir trūcīgu saimnieku vecu auto… 40
“Mūsu vilšanās bija milzīga.” Polija uzstāj uz sarunām ar Vāciju par reparācijām 27
Kas šobrīd kontrolē Kremļa aģentu brīvu pārvietošanos Latvijā?
“Kā tev vispār nav kauns skatīties ukraiņiem acīs?” – bokseris Mairis Briedis devies uz Ukrainu un ar to raisījis neizpratni 102
“Šobrīd situācija ir sarežģīta,” Slaidiņš atklāj, kad varētu sākties jaunais Krievijas uzbrukums
Pēteris Apinis: Paralimpieši dara neiespējamo un parāda, ka sports var mainīt dzīvi