VIDEO. Acīmredzamais, bet neticamais! Kas patiesībā notiek, kad Iņ un Jaņ simbols sāk griezties neprātīgā ātrumā? 0
Sociālajos tīklos cilvēku uzmanību piesaistījis neparasts un vizuāli aizraujošs video eksperiments ar labi zināmo Iņ un Jaņ simbolu. Animācijā redzams, kā simbola rotācijas ātrums pakāpeniski palielinās no dažiem kadriem sekundē līdz pat vairākiem simtiem. Brīdī, kad disks sasniedz maksimālo ātrumu, notiek kaut kas negaidīts – cilvēka acs vairs nespēj izšķirt atsevišķus melnos un baltos laukumus. Tā vietā pretstati burtiski saplūst, skatītājam liekot redzēt vienotu, pelēku toni un vibrējošas formas.
Kā skaidro optisko ilūziju un vizuālo eksperimentu platformas “Archimedes Laboratory” speciālisti, šī parādība pieder pie rotējošo vizuālo disku klases, ko zinātnieki aktīvi pētīja jau pagājušā gadsimta 90. gados. Šajā gadījumā pie vainas ir tā dēvētā redzes inerce jeb pēctēls. Tā ir mūsu redzes un smadzeņu īpatnība – katrs fiksētais attēls uz īsu brīdi paliek uz acs tīklenes. Kad objekts kustas ekstremāli ātri, smadzenes nespēj apstrādāt kadrus atsevišķi un vienkārši sapludina tos vienā nepārtrauktā, kopējā iespaidā, melno un balto krāsu pārvēršot pelēkā.
Kamēr zinātnieki šajā procesā saskata tīri tehniskas redzes īpatnības, sociālo tīklu lietotāja Ilona tam radusi daudz dziļāku, filozofisku un ezotērisku skaidrojumu, saredzot rotācijā skaistu dzīves metaforu.
Viņa norāda, ka cilvēki ikdienā ir pieraduši pasauli dalīt krasos pretstatos – labajā un sliktajā, dienā un naktī, savējos un svešajos.
Taču šis eksperiments uzskatāmi pierāda, ka, piešķirot situācijai kustību, laiku vai mainot skatpunktu, šīs asās robežas vienkārši izzūd. Rotācija un kustība pārvērš pretstatu cīņu pilnīgi jaunā kvalitātē – gaisma un tumsa vairs nav ienaidnieki, bet gan kļūst par viena veseluma atšķirīgām izpausmēm.
Pelēkais tonis šajā gadījumā nav melnā vai baltā zaudējums, bet gan kustības uzvara pār statiskumu. Realitāte nav nekustīga, tā ir nepārtraukts process, un tās krāsa ir tiešā mērā atkarīga no tā, cik ātri un no kāda rakursa mēs uz to skatāmies, aicinot ikvienu ik pa laikam “iegriezt savu iekšējo Iņ-Jaņ”, lai pretrunu vietā ieraudzītu skaidrību.
