Pēc intervijas, kas radījusi pārpratumus, Normunds Zušs nāk klajā ar skaidrojumu: “Nē, nē un vēlreiz nē!” 0
Mūziķis un televīzijas personība Normunds Zušs sociālajā tīklā “Facebook” vērsies pie saviem sekotājiem, lai kliedētu pārpratumus, kas radušies pēc intervijas žurnālā “Patiesā Dzīve”. Viņš uzsver, ka publiskajā telpā izskanējušie secinājumi par viņa bērnību neatbilst patiesībai, un īpaši vēlas aizstāvēt savu mammu.
Ierakstu Zušs sāk ar nepārprotamu vēstījumu:
“Aiztaupot Jūsu laiku – īsi un konkrēti: man vienmēr ir bijusi un joprojām ir laba, mīļa, saprotoša, gādīga un izpalīdzīga MAMMA. PUNKTS.”
Viņš skaidro, ka intervija bijusi daudzšķautņains stāsts par dažādiem viņa dzīves posmiem – bērnību, jaunību, mūziku, darbu, ģimeni un sapņiem. Taču vienā publikācijā neesot iespējams izstāstīt pilnīgi visu, tāpēc atsevišķi fakti bez plašāka konteksta varot radīt maldīgu priekšstatu.
“Šis raksts nebija domāts kā autobiogrāfisks romāns grāmatas formātā ar pārsimt lapaspusēm, kur visi sīkumi skaisti sakārtoti pa plauktiņiem un lasītājam ļautu izprast visu dzīvesstāstu secīgi. Tāpēc ir ļoti žēl, ka kādam, nezinot turpinājumu vai skaidrojumu daudzām situācijām, rodas izkropļota, pašizdomāta vīzija par lasīto,” raksta Zušs.
Mūziķis atklāj, ka bērnībā patiešām dzīvojis pie vecmammas Rēzeknē, taču uzsver, ka tas nav noticis tāpēc, ka vecāki viņu būtu pametuši.
Viņš stāsta, ka sešu gadu vecumā viņa vecāki izšķīrās. Tēvs dzīvoja Malnavā, bet mamma vēlāk pārcēlās uz Preiļu pusi. Tā kā abi dzīvoja laukos, ģimene nolēma, ka dēlam vislabāk būs augt pilsētā, kur būs pieejama skola ar mūzikas novirzienu, mūzikas skola un vēlāk arī iespēja turpināt mācības Rēzeknes Mūzikas koledžā.
Lai arī viņš dzīvoja pie vecmammas, abi vecāki, kā uzsver Zušs, vienmēr bijuši klātesoši viņa dzīvē.
“Jā, es dzīvoju un augu pie vecmammas, bet vecāki vienmēr ir bijuši līdzās, piedalījušies manā audzināšanā, veltījuši man daudz laika un uzmanības.”
Mūziķis atzīst, ka ar tēti tikšanās bijušas biežākas, jo vecmamma bija tēva mamma, taču arī ar mammu viņam saistās neskaitāmas siltas atmiņas.
Viņš atceras, ka mamma regulāri braukusi viņu apciemot, savukārt vasaras viņš pavadījis pie viņas Stabulniekos. Tāpat daudz laika pavadīts pie mammas vecākiem Pilcenē, kur viņš iemācījies lauku darbus, gājis sēņot un palīdzējis siena pļavā.
“Ir vēl simtiem skaistu atmiņu un tuvības brīžu kopā ar mammu. Jā, arī mamma vienmēr ir bijusi man līdzās, palīdzējusi, atbalstījusi un piedalījusies manā audzināšanā un attīstībā gan bērnībā, gan jaunībā, gan arī tagad. Palīdzējusi un joprojām turpina palīdzēt gan morāli, gan fiziski, gan materiāli,” raksta Zušs.
Viņš pievēršas arī komentāriem par bērnības materiālo situāciju, skaidrojot, ka, lai gan ikdienā nozīmīgs atbalsts bija vecmammas pensija un tēvam noteiktie uzturlīdzekļi, arī mamma vienmēr palīdzējusi – gan finansiāli, gan ar pārtiku un citiem lauku labumiem.
Zušs atgādina, ka 90. gadi daudzām ģimenēm bijuši grūti, tomēr viņš nekad nav juties pamests vai atstāts novārtā.
“Man nekā no tā netrūka, kā arī netrūka nekā cita, jo vecāki vienmēr ir bijuši klātesoši un iespējams atdeva pēdējo, kas viņiem bija,” viņš raksta.
Noslēgumā mūziķis vēlreiz noraida jebkādus pieņēmumus, ka viņa bērnība būtu bijusi pamesta bērna dzīve.
“Vai šādi izklausās pamesta bērna dzīve? Vai šādi izklausās slikti vecāki vai slikta mamma? Nē, nē un vēlreiz nē!!!” raksta Normunds Zušs, noslēdzot ierakstu ar pateicību lasītājiem un vēlējumu: “Lai Jums dzīvē Dieva svētība!”
