VIDEO. “Latvija ir mana vienīgā realitāte – šeit viss sākas un viss turpinās!” Lepojas advokāts Valentīns Bļugers
0
Ko Tev nozīmē Latvija? Zvērināts advokāts Valentīns Bļugers, Rietumu bankas padomes loceklis
Latvija ir mana dzimtene. Es esmu dzimis šeit. Manas māsas ir dzimušas šeit. Mani bērni ir dzimuši šeit. Viss, kas man ir bijis, ir saistīts ar Latviju. Es atceros, kad mēs ar manu partneri Baibu Plaudi aizbraucām mācīties uz Ameriku. Mēs bijām piecpadsmit cilvēki no toreizējās Padomju Savienības un 70% no tiem palika turpat Amerikā – tālāk mācīties un strādāt. Mums tādas dilemmas nebija. Mums bija skaidri, gaiši saprotams, ka mēs atgriezīsimies atpakaļ. Un deviņdesmitā gadā mēs atbraucām atpakaļ un nodibinājām pirmo privāto Latvijas advokātu biroju. Šim birojam šogad ir trīsdesmit pieci gadi. Kopš tā laika mēs strādājam un veiksmīgi, un atrodamies šeit uz vietas. Tā kā tas jautājums ir pats par sevi saprotams, un atbilde bija skaidra.
Valentīna Bļugera tēvs bija izcils Latvijas profesors, infektologs, akadēmiķis, bet dēls – izcils Latvijas hokejists, kurš spēlē NHL. Ko nozīmē paaudžu pārmantojamība Latvijā?
Tā ir pēctecība. Tēvs nekad netika spiedis mani kļūt par ārstu, bet visa mana ģimene ir ārsti. Gan māte, gan māsas, gan māsu vīri. Visi bija dakteri, kas mācījās Rīgas Medicīnas institūtā. Un man pārāk daudz bija saskares ar medicīnu, ar zinātniekiem, ar katedrām, ar institūtu, ar slimnīcām. Un es viennozīmīgi domāju, ka man jāiet mācīties kaut kur citur. Un tā es esmu priecīgs, ka tomēr tā izvēle bija pareiza un es aizgāju uz advokatūru, mācījos Juridiskajā fakultātē mūsu universitātē, un kļuvu par advokātu. Kas attiecās uz dēlu, es tādā pašā stilā viņam neko netiku spiedis. Es biju diezgan daudz saistīts ar hokeju, būdams Hokeja federācijas valdē. Un es saprotu, ko nozīmē cerības, ka bērni kļūst par sporta slavenībām. Tādu uzdevumu nebija. Viņam bija pašam intereses, viņš pats ļoti gribēja, viņš pats ļoti par to cīnījās, ļoti daudz strādāja un izrādījās, ka ne velti. Tā kā viņš, cerams, godam pārstāvēs Latvijas izlasi olimpiādē, kas notiks pēc pāris mēnešiem Milānā. Tā kā mēs paši katrs pats par sevi domājam, pats par sevi izdarījām savu izvēli.
Par Rietumu banku kā vienu no svarīgākajiem Latvijas finanšu pīlāriem. Mēs reģistrējām Rietumu banku deviņdesmit otrajā gadā. Tā bija viena no pirmajām privātbankām Latvijā, un šodien viņa, es domāju, ir atšķirīga no citām ar to, ka tas ir tiešām Latvijas kapitāls. Pārsvarā. Septiņdesmit, septiņdesmit pieci procenti – tas ir Latvijas kapitāls. Tāda tā ir bijusi visu laiku, un tāda tā ir šobaltdien. Un bez tam, protams, bankas mērķis, bankai kā uzņēmējsabiedrībai ir mērķis pelnīt naudu. Viņi, izņemot naudas pelnīšanu, ļoti daudz velta Latvijai. Mēs atbalstām ļoti daudzus projektus Latvijā, sākot ar medicīnu, ar bērnu slimnīcu, Stradiņa slimnīcu, beidzot ar kultūru. Mēs tagad daudz atbalstām Dailes teātri. Mēs atbalstām dziedātājus, operdziedātājus. Mēs atbalstām sportu, tai skaitā basketbolu, hokeju un citus. Tā kā tās ir priekšrocības, kas mums ir šajā ziņā. Mēs tieši veltam Latvijai, jo šodien gan medicīnai, gan sportam, gan izglītībai, gan kultūrai naudas līdzekļu trūkst. Valsts nespēj visu to nodrošināt, un līdz ar to tādiem privātajiem investoriem, ziedotājiem, atbalstītājiem ir liela nozīme. Un es domāju, ka Rietumu banka šajā ziņā ir viena no tādiem svarīgākajiem instrumentiem visā šajā jomā.
Latvija kaut kā gan izsniegto kredītu, gan citiem rādītājiem finanšu sektorā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Kāpēc mums tā iet? Tas ir ļoti grūti izskaidrojams, dotajā brīdī pat Latvijas Bankas prezidents uzskata, ka vajag attīstīt kreditēšanu un vajag stimulēt kreditēšanu. Bet es domāju, ka tas ir atkarīgs no tā, ka nav projektu. Es domāju, ka ekonomiskai videi būtu jābūt krietni labākai, tai skaitā –nodokļiem sakārtotākiem, skaidrākiem, caurredzamākiem, paredzamākiem uzņēmējiem. Es domāju, ka jāatbalsta ir kaut kādas investīcijas no ārzemēm. Mums ir daži lieli projekti, kas saistīti ar ārzemju investīcijām. Vietējie mūsu uzņēmēji ir diezgan piesardzīgi. Lietuvieši un igauņi ir daudz aktīvāki, līdz ar to viņiem ir vairāk projektu, vairāk visādu ideju, un viņi vairāk spēj nodrošināt plašāku kreditēšanu, tai skaitā ieguldot naudu šeit – Latvijā. Bet mūsu vietējiem uzņēmējiem ir, es domāju, raksturīga šodien tāda piesardzība zināmā mērā un tāda varbūt lēnāka domāšana, un līdz ar to tas viss atspoguļojas ciparos, jo visas finanses ir tikai cipari vien. Tā kā te ir liela rezerve mums.
Astoņpadsmitajā gadā sākās tā saucamais finanšu kapitāla remonts, kas izrādījās ne visai labvēlīgs mūsu finanšu sistēmai. Un, piemēram, mūsu banka pazaudēja ļoti daudz klientu un ļoti daudz naudas tā rezultātā. Kas attiecas uz Ukrainas karu, es domāju, ka ir daudz jaunu projektu, to varētu būt, un es nezinu, vai karš Ukrainā ekonomiku bremzē, vai tas Latvijai ir savādāk no Lietuvas un Igaunijas, mūsu kaimiņvalstīm. Tā kā es domāju, arī karš Ukrainā ir arī domāšana un attieksme pret biznesu un pret to, kā attīstās valsts.
Es gribu novēlēt savai dzimtenei augsta veida attīstību ekonomikā, mieru, drošību.
Jā, arī medaļas olimpiādē. Tas nebūs viegli, bet cerība ir vienmēr mūsu galvās, un es domāju, ka mūsu hokejisti – mūsu čaļi darīs visu, lai tādu godu attaisnotu un strādās pilnā sparā.
