VIP galdiņš paliek tukšs: Putina partneris demonstratīvi atsakās no viņa piedāvājuma, Kremlis spiests taisnoties 0
Ilhams Alijevs demonstratīvi atteicies no Maskavai svarīga piedāvājuma, izvēloties nepiedalīties Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkotajā ikgadējā Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) līderu neformālajā samitā.
Kā ziņo Dialog.ua, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs ir atteicies doties uz neformālo Neatkarīgo Valstu Sadraudzības samitu Sanktpēterburgā – pasākumu, kuru Maskava tradicionāli izmanto kā vitrīnu savas ietekmes demonstrēšanai postpadomju telpā. Oficiālais iemesls – “saspringts darba grafiks”, taču gan Azerbaidžānā, gan ārpus tās šis solis tiek uztverts kā politisks signāls Kremlim, īpaši Putinam.
Šis ir kārtējais apliecinājums tam, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bijušās PSRS valstis aizvien pārliecinošāk iziet ārpus Maskavas ietekmes zonas.
Par lēmumu nepiedalīties samitā paziņoja Azerbaidžānas prezidenta administrācija, un šo informāciju izplatīja aģentūra “Azertag”. Kremļa pārstāvji iepriekš bija paziņojuši, ka gaida Alijevu Sanktpēterburgā un gatavojas viņa ierašanās vizītei.
Pēc Baku atteikuma Maskava centās mazināt spriedzi – Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Kremlis ar sapratni izturas pret Alijeva lēmumu, atsaucoties uz aizņemtu darba grafiku pirms Jaunā gada. Taču, ņemot vērā politisko kontekstu, šis skaidrojums izklausās maz ticams.
Gada beigās rīkotie neformālie NVS samiti ir Kremlim svarīgs instruments, lai demonstrētu, ka Maskava joprojām ir lēmumu pieņemšanas centrs bijušajās padomju republikās. Alijeva atteikums grauj šo priekšstatu. Tas nav vienkārši pasākuma ignorēšana – tas ir signāls, ka Baku nevēlas spēlēt jaunākā partnera lomu un apzināti distancējas no Kremļa.
Alijevs pēdējo reizi piedalījās NVS pasākumos 2025. gada oktobrī Dušanbē, kur viņš tikās ar Putinu. Tikšanās notika drīz pēc abu valstu attiecību krasas saasināšanās — pēc traģēdijas ar Azerbaidžānas aviokompānijas lidmašīnu, ko 2024. gada decembrī notrieca Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēma, reaģējot uz Ukrainas dronu uzbrukumu Ziemeļkaukāza reģioniem. Bojā gāja 38 cilvēki. Putins bija spiests publiski atzīt Krievijas vainu un atvainoties Alijevam, solot sodīt vainīgos. Šis gadījums būtiski iedragāja Maskavas reputāciju reģionā.
