“Šī pieeja ir ne tikai novecojusi, bet arī bīstama” – deputāts Zivtiņš, reaģējot uz gaidāmo cenu kāpumu, brīdina par smagām sekām 0
“No nākamā gada 1. janvāra degvielai tiks palielināts akcīzes nodoklis par 5%. Valdībai tas, iespējams, šķiet neliels un “tehnisks” pieaugums, taču realitātē tas ir trieciens ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Degviela nav luksusa prece – tā ir pamats visai ekonomikai. Ja dārgāka kļūst degviela, dārgāks kļūst viss,” sociālajā tīklā “Facebook” uz ziņu par cenu pieaugumu reaģējis opozicionārs Edmunds Zivtiņš (LPV).
Viņš raksta: “Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) skaidri norāda: degvielas cenu pieaugums par 5% izraisa patēriņa preču cenu kāpumu par aptuveni 1%. Tas nozīmē, ka pārtika, medikamenti, apģērbs un jebkura cita ikdienā nepieciešama prece kļūs vēl dārgāka. Jautājums ir vienkāršs – vai valdība tiešām nesaprot šo elementāro sakarību ?
Valdības domāšana šķiet iestrēgusi primitīvā formulā: “Nodokli paceļ – valstij vairāk naudas. Nodokli nolaiž – valstij mazāk naudas.”
Šī pieeja ir ne tikai novecojusi, bet arī bīstama.
Ekonomika nedarbojas kā krājkase, kurā var bezgalīgi palielināt ieņēmumus, vienkārši paaugstinot nodokļus. Nodokļi tieši ietekmē patēriņu, uzņēmējdarbību un apgrozījumu. Jo augstākas izmaksas uzņēmējiem, jo augstākas cenas patērētājiem. Jo augstākas cenas – jo mazāks patēriņš. Rezultātā valsts zaudē gan apgrozījumu, gan nodokļu ieņēmumus.
Nav nejaušība, ka vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs nodokļi netiek paaugstināti. Polijā pat tika piemērots prezidenta veto, lai nepieļautu papildu slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Kāpēc Latvijā vienmēr izvēlas pretējo ceļu – vieglāko no politiskā skatpunkta, bet smagāko sabiedrībai?
Īpaši absurdi tas izklausās laikā, kad iedzīvotāju pirktspēja jau tā ir kritiska. Algas nepieaug tik strauji kā cenas, reģionos situācija ir vēl dramatiskāka, un daudziem cilvēkiem degviela ir nepieciešamība, nevis izvēle – lai nokļūtu darbā, pie ārsta vai aizvestu bērnus uz skolu.
Valdība bieži runā par ēnu ekonomikas mazināšanu. Taču tieši šāda nodokļu politika to veicina. Kad legāli strādāt kļūst pārāk dārgi, cilvēki un uzņēmumi meklē citus ceļus. Tas nav morāles jautājums – tā ir izdzīvošana.
Nodokļu samazināšana vai vismaz nepalielināšana nav valsts vājināšana. Tā ir investīcija apgrozījumā, patēriņā un ekonomikas elpā. Valstij vajadzētu domāt stratēģiski, nevis lāpīt budžetu uz iedzīvotāju un uzņēmēju rēķina.
Paaugstināt nodokli ir viegli. Saprast ekonomikas pamatlikumsakarības un domāt ilgtermiņā – acīmredzot daudz grūtāk. Un tieši tāpēc sabiedrībai ir tiesības skaļi jautāt: vai valdība tiešām nesaprot, ka nodokļi nav pašmērķis, bet instruments valsts attīstībai?”
Kā vēstījām, akcīzes nodokļa kāpuma rezultātā no 2026. gada 1. janvāra palielināsies minēto preču mazumtirdzniecības cenas, un minētās izmaiņas atspoguļo minimālo pieaugumu – 20 cigarešu iepakojuma cena pieaugs no 5,40 eiro līdz 7,10 eiro, cigāriem un cigarillām desmit gabalu iepakojumā cena pieaugs par 0,50 eiro, bet smēķējamai tabakai 40 gramu iepakojumā – par 0,90 eiro.
Karsējamai tabakai 5,4 gramu iepakojumā cena pieaugs par 0,30 eiro, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm ar divu mililitru e-šķidrumu – par 0,20 eiro, bet tabakas aizstājējproduktiem, piemēram, 14 gramu nikotīna spilventiņu iepakojumam, cena pieaugs par 0,40 eiro.
Savukārt benzīna un dīzeļdegvielas cena pieaugs par trim centiem litrā, bet autogāzes cena – par septiņiem centiem litrā.
Minētās cenu izmaiņas ir minimālais pieaugums.
LTA norāda, ka degvielas cenas pieaugums būtiski ietekmē pārtikas un citu patēriņa preču cenas – degvielas cenu pieaugums par 5% izraisa patēriņa preču cenu kāpumu par 1%. Tāpat LTA atgādina, ka alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmes mainīsies 2026. gada 1. martā.
Vienlaikus LTA atzīmē, ka vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs nodokļi netika paaugstināti, bet Polijā tika piemērots prezidenta veto.
