Maestro Pauls: Vai no tās tantiņas, kas ceļmalā pārdod ābolīšus vai ķiršus, ir jāņem nodokļi? Nu lai viņa pārdod! Viņa no tā dzīvo! 0
“Kas cilvēkiem ir vajadzīgs? Ir jābūt darbam un lai viņš var nopelnīt kaut ko… Viss pārējais tad regulēsies…” teic izcilais latviešu komponists Raimonds Pauls īpašā gada nogales sarunā TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum”. Maestro dusmojas par birokrātiju valstī un personību trūkumu Latvijas politikā.
Intervija ar Maestro Raimondu Paulu TV24 ēterā skatāma 24.12. plkst. 22.00 ar atkārtojumu 1.janvārī!
“Es biju no strādnieku ģimenes, tēvs strādāja par nelielu aldziņu fabrikā…” atceras Maestro un piebilst, ka zina, cik ļoti daudz vecākiem bijis jāstrādā, lai varētu izskolot gan viņu, gan māsu. “Kas cilvēkiem ir vajadzīgs? Ir jābūt darbam un lai viņš var nopelnīt kaut ko… Viss pārējais tad regulēsies… Līdzko ģimenē parādīsies nauda, būs arī teātra apmeklējums, ies uz kino. Tā ir tāda primitīva lieta… Bet nu tā ir tā labklājība! Kāpēc cilvēki nesas prom uz ārzemēm? Tāpēc, ka tur alga divreiz trīsreiz lielāka!”
Daloties skumjās pārdomās par labklājību Latvijā, komponists saglabā optimismu un uzsver, ka latviešiem ir viena pozitīva rakstura īpašība, proti, viņi jebkuros apstākļos māk izdzīvot. Kā piemēru viņš min gadījumu, kad viņa meita Anete nopirkusi ābolu ievārījumu, kas Maestro ļoti gājis pie sirds. Izrādās, ka to gatavo kāda sieviņa Limbažos.
“Tur sagriezti ābolīši ar visiem kātiņiem, sēklām. Viņa uztaisa tik forši, ka tas ir super ievārījums! Es kaut ko tik garšīgu neesmu ēdis! Un vai no tās tantiņas, kas ceļmalā izved ābolīšus vai ķiršus un pārdod, ir jāņem nodokļi? Nu lai viņa pārdod! Viņa no tā dzīvo! Nē, viņiem tur vēl jābāžas ar saviem nodokļiem!” teic Maestro un peļ Latvijā valdošo birokrātisko sistēmu un arīdzan personību trūkumu Latvijas politikā.
“Velns parāvis! Nu paskatieties uz tiem, kas raujas amatos. Agrāk mēs viņus vismaz zinājām. Kultūras ministrs bija vai nu arhitekts vai režisors, kaut vai nožēlojams komponists, bet viņiem vismaz bija kāda saite ar nozari. Tie vismaz kaut ko saprata. Nu nav mums to personību… Personībai ir jābūt premjerministram. Ir? Jābūt! No kurienes viņi rodas, vells viņu zin’…”
