VIDEO. “Latvija ir skaista, zaļa un bagāta valsts!” Maira Dzelzkalēja-Burmistre par zemniekiem, kas baro tautu
0
Ko Tev nozīmē Latvija? Latvijas Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre
Man Latvija ir skaista, zaļa un bagāta valsts. Man Latvija ir Latvijas lauki. Auglīgi, produktīvi. Un tie ir cilvēki, kuri katru dienu – lietū, vējā, saulē, gan slapjā, gan sausā laikā – gādā par to, lai mums uz galda būtu garšīgi, veselīgi, Latvijā audzēti pārtikas produkti.
Man Latvija ir skaistākā zeme ar savu plašumu, ar savu darba tikumu un ar cilvēkiem, kuri ir spējuši šajos, nu jau trīsdesmit piecos gados atgūt pamesto zemi, uzcelt jaunas saimniecības, pilnībā pārstrukturizēt mūsu ražošanu. Un šobrīd mēs spējam pabarot sevi un vēl vismaz tik lielu valsti kā Latviju. Un tas ir, pateicoties tiem cilvēkiem, kuri tic Latvijai, tic tam, ka šeit var veidot biznesu, var izaudzināt bērnus un var skaistā vidē dzīvot.
Mēs ejam pa tādu lēnu, bet izaugsmes ceļu. Šodien Latvijas lauksaimniecība ir neticami atspērusies.
Tad, kad mēs stājāmies Eiropas Savienībā, ap to laiku mums notika daudzas diskusijas. Mums bija ļoti daudz pamestas, aizaugušas zemes, un toreiz mēs uzlikām mērķi, ka mēs gribam apsaimniekot ap diviem miljoniem hektāru zemes. Toreiz mēs apsaimniekojāms knapi viens komats piecus miljonus, un mēs tagad tos divus miljonus esam sasnieguši. Daudzi tam neticēja, bet mums tas ir izdevies. Līdz ar to es domāju, ka kopumā Latvijā, ja mēs uzliekam kādu mērķi, tad, un uz to visi kopā ejam, mēs to varam sasniegt. Šodien mēs uz tiem gandrīz diviem miljoniem hektāru izaudzējam vienu no veselīgākajām pārtikām Eiropā, mēs radām uz saražotās pārtikas vienību vismazākās emisijas, par kurām tagad daudzi runā. Klimata politikas sakarībā šīs te emisijas, ko Latvijas lauksaimnieki saražo, ir mazākas. Mēs kopš deviņdesmitajiem gadiem kopumā no lauksaimniecības sektora emisijas esam samazinājuši par piecdesmit septiņiem procentiem. Augu aizsardzības līdzekļus uz katru lauksaimniecības hektāru mēs, Latvijas zemnieki, lietojam apmēram divas līdz trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropā.
Latvijas zemnieki māk saimniekot gudri. To gan ir piespiedusi arī dzīve, jo mēs saņemam mazāko atbalstu no Eiropas. Mums ir pietiekami skarbi laika apstākļi, nebūt ne paši lētākie izejmateriāli – degviela, elektrība vai mēslojums. Tāpēc Latvijas zemniekiem ir ļoti daudz bijis jārēķina, jādomā, kā strādāt efektīvi un turpināt vēl attīstīties un investēt; jo mums, lielākai daļai savas saimniecības bija jāuztaisa no nulles deviņdesmito gadu sākumā. Arī mana vīra saimniecība, vīra vecāku saimniecība, sāka deviņdesmit pirmajā gadā absolūti klaja lauku vidū, un tādas bija ļoti daudzas saimniecības. Un līdz ar to vajadzēja ļoti lielu apņēmību un spēku un ticību, lai izveidotu to, kas mums ir šodien.
Pirmkārt, es kā cilvēks, vēlu mums visiem būt daudz iecietīgākiem citam pret citu, sadarboties gribošiem; es domāju, ka pārējiem Latvijas iedzīvotājiem no lauksaimniekiem ir arī ko pamācīties, jo mums zemniekiem kopējais spēks ir kooperācijā. Mēs spējam sadarboties. Mēs esam izveidojuši Baltijā lielāko kooperatīvu. Un tas ir tas veids, kā mēs iegūstam tirgus spēku. Un es domāju, ka arī citās nozarēs vajadzētu daudz vairāk vienam ar otru sadarboties. Jo kopā mēs varam būt daudz stiprāki nekā katrs atsevišķi. Un es novēlu arī to, lai mēs daudz vairāk novērtētu, cik skaistā, mierīgā, drošā zemē mēs dzīvojam, cik mums ir tomēr tuvs un sasniedzams ir viss. Lai mēs novērtējam to, kas mums ir katru dienu, to, ko mēs katru dienu izmantojam. Arī mūsu brīžiem bedrainos un dubļainos ceļus, bet es domāju, ka mums ir jānovērtē arī sniegotos rītos agri izšķūrētie lauku ceļi. Kāds to darbu ir izdarījis, lai mēs visi varam laikā nokļūt savās darba vietās. Lai mums vienmēr ir svaiga, svaigi cepta maize galdā. Tā kā es novēlētu visiem mums daudz vairāk novērtēt un beigt čīkstēt un sākt darīt, jo tikai darot mēs varam nonākt pie labākas Latvijas.
