VIDEO. “Latvija man vispirms ir mīlestība!” Kristīne Jučkoviča par valodu kā mūsu valsts stūrakmeni
0
Ko Tev nozīmē Latvija? Publiciste, rakstniece, sabiedriska darbiniece, Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča
Latvija man vispirms ir mīlestība. Mīlestība uz visu to, kas šeit ir – uz zemi, uz cilvēkiem, uz valodu. Bet par latviešu valodu es gribētu runāt īpaši. Valoda ir svarīga. Valoda ir bijusi ar mums ilgi un kaut kādā ziņā visus Latvijas gadus. Ne tikai simts septiņus, bet arī vairāk; valoda ir atspoguļojusi to situāciju, kurā mēs esam bijuši. Valoda mums nozīmē iespēju būt mūsu valsts pilsoņiem, mums pašiem būt latviešiem vairāk nekā jebkam citam. Valoda man ir iespēja rakstīt, iespēja runāt. Iespēja dziedāt dzimtajā valodā.
Bet, lai es nebūtu tikai liriska un poētiska, valoda ir arī tāda lieta, kurai būtu jākļūst par drošu videi visiem cilvēkiem Latvijā. Un par drošu vidi, es runāju arī, piemēram, likumdošanas sakarā, normatīvo aktu sakarā. Katram likumam, katriem noteikumiem, kas ir izdoti latviešu valodā, būtu jābūt saprotamiem katram Latvijas iedzīvotājam, uz ko tie attiecas. Un šai valodai arī jābūt dzīvai. Arī jābūt plūstošai, vēlreiz – saprotamai, lasāmai.
Tiem, kas raksta visus normatīvos aktus un dokumentus, būtu jāmācās, būtu jāiegūst papildu valodas zināšanas un sarežģītība – tas būtu brīnišķīgi, bet vēl labāk tomēr būtu, ja tas, ko apgūtu – būtu valodas izpratne.
Un droši vien tāpēc arī es rakstu. Tāpēc es rakstu ne tikai prozu, ne tikai publicistiku, bet arī dzeju. Jo, manuprāt, valoda atspoguļo visskaistāko, kas mums ir. Un caur valodu mēs arī patiesībā skatāmies uz mūsu Latviju, uz tiem simts septiņiem gadiem. Mēs skatāmies uz saviem bērniem, uz savu skaisto dabu, uz saullēktiem un saulrietiem, kas mums Latvijā katru reizi ir izrāde. Un ar valodu to mēs brīnišķīgi atspoguļojam.
Tas, kas man vēl ir Latvija, kas man ir ārkārtīgi sirdij tuvs un par ko es priecājos un brīnos, un ticu, un noticu tam, ka arī mani bērni vēlas dzīvot Latvijā, un tas patiesībā ir ārkārtīgi aizkustinoša ziņa man pašai, ka mani bērni ir tie, kas grib šeit veidot savu dzīvi, kas grib arī savus bērnus radīt un audzināt mūsu skaistajā vietā, kur mēs runājam vienīgajā vietā pasaulē latviešu valodā. Un šī valoda ir, nu, patiesībā pats galvenais enkurs, stūrakmens, pamats.
Jebkurā gadījumā – apmēram piecdesmit gadus latviešu valoda tika diezgan vardarbīgi nīdēta no kādas lielas kaimiņvalsts valodas ietekmes. Pēdējos trīsdesmit piecus gadus mēs jūtam, ka arvien lielāka ietekme latviešu valodā ir angļu valodai. Cik lielā mērā valodas saglabāšana ir mūsu pašu, mūsu valsts un tautas uzdevums?
Valoda ir dzīva. Ne vienmēr valoda ir pašmērķis. Valoda ir rīks. Protams, ir bijusi krievu valodas ietekme, šobrīd ir ļoti liela angļu valodas ietekme, bet es gribētu tomēr uzsvērt to valodas dzīvību un dzīvīgumu. Kādā veidā mēs to varētu saglabāt? Protams, tā ir
izglītības sistēma, un valoda jāstiprina caur izglītības sistēmu.
Bet, protams, vēl viena lieta – tā ir lasīšana. Tās ir grāmatas latviešu valodā, tā ir literatūra latviski. Un tieši šī lieta veido vārdu krājumu. Bez lasīšanas, es domāju, patiesībā šo uzdevumu vispār nevar veikt. Tātad, rakstnieki rakstiet, dzejnieki dzejojiet, izdodiet grāmatas un lasiet, lūdzu, un mēģiniet piedabūt arī savus bērnus lasīt, kas ir ārkārtīgi svarīgi – lasīt latviski. Jālasa latviešu valodā.
Izglītība un zinātne kā latviešu valodas pamatbalsti. Cik ilgi mums būs grāmatas, izglītības grāmatas un zinātnes žurnāli latviešu valodā? Manā skatpunktā tas ir ļoti būtiski. Par zinātnes izdevumiem latviešu valodā man jāsaka, ka tiem šobrīd nav tā pati labākā situācija. Mums būtu jābūt vairāk citējamiem žurnāliem tieši zinātnē, un, ja mēs neradīsim zinātni latviešu valodā, tad valoda, es domāju, noplicināsies. Tāpēc izglītības sistēma, arī līdzekļi, kas tiek piešķirti izglītības sistēmai ir jāvirza uz latviešu valodas pilnveidi.
Veids, kādā tiek mācīti skolēni, veids, kādā mēs mācām valodu un literatūru skolēniem, ir cieši saistīts pēc tam ar to, kādā veidā studenti strādā, kādā veidā viņiem ir iespēja, piemēram, rakstīt referātus, kādā veidā viņiem ir iespēja atsaukties uz avotiem latviešu valodā. Šobrīd, es domāju, ka angļu valodas ietekme ir lielākoties tāpēc, ka, piemēram, atsauces jau latviešu valodā mums ir, bet angļu valodā ir daudz, daudz plašākas iespējas un pieejas.
Tāpēc, lai zinātnē mēs runātu latviešu valodā, mums Latvijas augstskolās būtu jārada mācību grāmatas latviešu valodā. Jā, ir arī brīnišķīgi izdevumi. Esmu pati bijusi klāt zinātniskiem darbiem, plašiem, ar plašu autoru kolektīvu veidotiem materiāliem, kas ļoti labi noder studentiem, tajā skaitā arī veselības aprūpes un medicīnas jomā. Un, manuprāt šādu grāmatu rakstīšana būtu arvien vairāk jāveicina, jāveicina ne tikai valstij, bet arī uzņēmējiem.
Un šādas brīnišķīgas iespējas ir jāizmanto. Bet katrā ziņā stāsts par izglītību un tālāko virzību uz zinātni, manuprāt, varbūt ir nepietiekami novērtēts šobrīd un tam jāpievērš lielāka uzmanība. Un, ja mēs nemācīsim savus bērnus lasīt latviski, ja mums nebūs iespēja plaši apgūt valodu, ja nebūs iespēja mācīties latviski dažādas sarežģītas programmas, tad jau arī valodas virzība nebūs tik laba, valodas lietošana nebūs tik raita un pateicīga, kā tas būtu, ja mēs virzīsim šādu iespēju. Tātad izglītībai, zinātnei jāvirzās arī latviešu valodā.
