Kas Tev ir Latvija? Latviešu uzņēmēja un grāmatizdevēja, grāmatu apgāda “Zvaigzne ABC” īpašniece un valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka
Grāmata man savā veidā ir latviskuma identitāte. Patiesībā Latviju, kāda tā ir, agrā bērnībā es ieraudzīju caur grāmatām. Toreiz jau mēs tik daudz neceļojām, un latviešu rakstnieki bija tie, kas pavēra skatu: kas tad Latvija ir bijusi un kāda tā ir.
Tagad man tiešām ir iespējas atbalstīt rakstošos, izdot grāmatas. Katrs no mums varētu uzrakstīt vienu grāmatu un reizēm tiešām tikai to vienu grāmatu arī vajag. Šobrīd nāk latvieši no visām pasaules malām ar savām grāmatām. Mēs nupat izdevām Andras Putnes “Ko manas vecmāmiņas man nestāstīja”. Viņa ir austrāliete. Fantastiska grāmata.
Nupat man bija tikšanās ar Latvijas goda konsuli Meksikā Beatrisi Āboltiņš Trubladi (Trueblood), kas, izrādās, bijusi izdevēja Meksikā un arī ir uzrakstījusi grāmatu par Latviju. Es vēl neesmu pat izlasījusi, es tikai esmu šo grāmatu redzējusi un jau gribu, jo viņa saka: “tā ir par mums”. Tā ir par to, kas Latvija bija, kādi bija cilvēku mērķi, domas; un ko liktenis izdarīja. Un tagad mēs šeit caur grāmatām tos latviešus tā kā savācam atkal kopā. Un man bija vēl viena ļoti interesanta epizode. Es ieeju grāmatnīcā, un sirms kungs sarunājās ar mūsu pārdevēju, kura īsti angliski nesaprot. Viņa man rāda, lai es pienāku klāt. Un viņš
jautā, vai visas šīs grāmatas, kas te ir, ir arī Latvijā izdotas. Nu mums ir liels veikals Valdemāra ielā – “Zvaigznes” grāmatnīca. Es viņam saku – “ne tikai Latvijā izdotas, te galvenokārt ir manas izdevniecības izdotās grāmatas”. Un viņš saka: “Paga, cik jums iedzīvotāju?” Viņš gribēja to pārprasīt. Pēc tam viņš teica, ka ir spāņu rakstnieks un tiešām tā viņam sākotnēji bija izbrīna un pēc tam sajūsma. Un arī mūsu goda konsule Meksikā teica, ka, ja kaut nedaudz paskatās uz Latviju no malas, Latvija ir absolūti sajūsmas vērta. Tās mūsu garīgās bagātības, mūsu dabas bagātības, mūsu kultūra, tā ir milzīga vērtība. Lūk, caur grāmatām mēs to fiksējam, mēs to saglabājam, un mēs to varam arī nodot tālāk. Tātad grāmata ir tas galvenais vēstnesis, tas, kurš reģistrē, skaidro un kodē. Grāmata latviešu valodā ir latvietim īstā grāmata. Pārējais ir ceļojums.
Klīst jau baumas, ka papīru, kā saka, likvidēs kā informācijas nesēju. Bet es domāju, manai paaudzei, manu bērnu un mazbērnu paaudzei, grāmata jau nav tikai saturs, tas ir viens. Otrs ir tas fiziskais veidols, kuru tu vari paņemt. Reizēm grāmatu gribas samīļot. Man ir pat bijis, ka bučoju to grāmatu, cik ļoti man tā patīk! Paaudzes mainās, to mēs redzēsim, bet rakstīts vārds paliks. Mums ir jārūpējas un jādomā par to, lai tas rakstītais vārds būtu arī zinātniskajā, populārzinātniskajā, mācību literatūrā, tas ļoti bieži ir kolektīva darbs. Tur tiešām šie projekta vadītāji, redaktori ir. Viņi ir gandrīz līdzautoru statusā. Bieži grāmata sākas tikai no idejas, un tā mēdz būt izdevēja ideja, izdevēja pasūtījums, ko mēs radām. Un tad ir mākslinieki, fotogrāfi. Tas ir liels grupas darbs, tas paņem vairākus gadus. Kamēr tev ir tas produkts, ko vari ielikt grāmatnīcas plauktā un teikt: “Mums ir atkal jauna grāmata”.
Enciklopēdijas veidot, tas vispār ir kaut kas tāds, pat tad, ja tāds liels darbs tiek tulkots.
Visa terminoloģija. Izdevējs un autori, strādājot pie grāmatām, veido arī latviešu terminoloģiju. Tas ir, nu tas ir tāds fundaments valodai, kultūrai, pastāvēšanai, nu neatkarīgi no tā nesēja, vai tas būs tikai mākonis un ekrāns, vai būs joprojām papīrs. Varbūt nebūs koksnes papīrs? Cilvēki jau ir gudri. Ja nedrīkstēs papīram cirst koku, tad ir jau mums pieejams akmens papīrs. Ķīnā ļoti plaši tiek izmantots. Kā saka, no visiem minerāliem un plastmasām var veidot arī papīru. Redzēsim.
Es ticu grāmatām. Es pie tās ticības palikšu. Mēs ticam, ka Latvijas grāmatniecībai joprojām būs skaisti laiki.