Foto: Polina Viljuna un publicitātes, Dinas Antumas-Jansones kolāža

Vija Beinerte: Gada necilvēks un vēl daži zvēri 88

Vija Beinerte, kinorežisore un esejiste

Viņš nav ne puika, ne meitene. Ne zvērs, ne cilvēks. Un pat ne rotaļlieta. “Viņš ir viņš pats”, skaidro diktora balss seriālā “Uzticamais draugs Dūpijs”.

LA
LA.LV
Veselam
Vai D vitamīns ir efektīvs Covid-19 infekcijas ārstēšanā? Pētījumā atklājas jauni fakti 6
7 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Pateicoties VM “tālredzībai”, acīmredzot pie mums vakcinācija vēl ritēs pilnā sparā, kad Āfrika to jau būs aizmirsusi 51
13 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Viena pote, mazāk blakņu un pasargās no “lipīgākajiem” koronavīrusiem. Ko zinām par jauno “Johnson&Johnson/ Janssen” vakcīnu? 47
10 stundas
Lasīt citas ziņas

Kam Dūpijs ir draugs? Zēnam, kas ir saposies uz balli un grozās spoguļa priekšā, tērpies princešu kleitā un zelta kurpītēs. Taču Dūpijs māk tā paskatīties, ka zēns aizmirst par balli un priecīgs dodas rotaļāties.

Kāda tad ir šī rotaļa? Zēns izvārtās dubļos. Nevis nošļakstās, dzenājot bumbu, braucot ar divriteni vai ceļot smilšu pili, bet izvārtās. Kā daži dzīvnieki to mēdz darīt. Un tad parādās divas “personas, kam ir menstruācijas“, viena melna, otra balta, un sajūsmā iesaucas: “Tu esi ļoti īpaša princese!”

CITI ŠOBRĪD LASA

Anotācija vēstī, ka “Uzticamais draugs Dūpijs” esot “atraktīvs nīderlandiešu seriāls bērniem vecumā no trīs līdz pieciem gadiem, radīts 2D un “stop-motion” tehnikā ar mērķi palīdzēt pašiem mazākajiem skatītājiem iepazīt pasauli un atrisināt dažādas ikdienas situācijas.”

Kad bērns skatās Rozes Stiebras filmiņu “Sēd uz sliekšņa pasaciņa” vai Noršteina “Ezīti miglā”, viņš atklāj pasauli, kur pēc zilās ilgu puķes ir jāceļo tūkstoš jūdžu, klausās atbalsī, ienirst miglā, iekrīt upē un paceļ acis uz debesīm, lai kopā ar Ezīti skaitītu zvaigznes. Ikdienas situācijas risinājumā (aiznest draugam aveņu ievārījumu) bērns atklāj brīnumainas lietas.

Piemēram, ka Ezītis peļķē redz zvaigznes, bet Ūpis – tikai pats sevi.

Kādu pasauli bērns iepazīst “atraktīvajā” Dūpija sērijā? Pasauli, kur izvārtīties dubļos ir prieks. Kur pieaugušie jebkuru bērna izpausmi pieņem ar atzinību un sajūsmu. Pasauli, kur viņš jūtas īpašs, jo ir “viņš pats”. Lai gan patiesībā šis bērns, būdams zēns, nesaprot, kas īsti viņš ir. Jo pasaulē, ko viņam radījuši vecāki “numur viens” un “numur divi”, nav robežu un viss ir atļauts. Un tas bērnā vieš apjukumu, kas ar laiku var izvērsties smagā psiholoģiskā problēmā.

Un te rodas vairāki jautājumi. Kāds ir vecāku uzdevums – izdabāt vai audzināt? Kāds ir mākslas uzdevums – izklaidēt vai modināt atskārtu, ka cilvēks ir vertikāla būtne? Kāpēc agrāk bērnu filmiņās dzīvnieki uzvedās kā cilvēki, bet tagad cilvēkbērns uzvedas kā dzīvnieks?

Laist pasaulē bērnu – tā ir laime un reizē arī atbildība. Jo ar šo brīdi vecāku galvenais uzdevums (to es saku kā dēlu māte) ir turpmākos astoņpadsmit gadus diendienā darīt visu, lai mazulis, resgalis, dumpinieks izaugtu par uzticamu un uzticīgu vīrieti, kas cienī un mīl sievieti, ir gādīgs tēvs, godprātīgs un krietns sava darba darītājs, izlēmīgs savas zemes saimnieks un aizstāvis.

Kāds vieds vīrs man reiz teica: tas, kas bērnā ir īsteni cilvēcīgs, līdz septītajam gadam pa lielākai daļai vēl guļ dziļā miegā – kā asni zem sniega, gaidot pavasari.

Mazs bērns daudz vairāk seko instinktiem nekā apziņai un tāpēc taisni šajā laikā ir vai nu godprātīgi audzināms vai ļaunprātīgi manipulējams.

Tāpēc sniedz bērnam tikai pašu nepieciešamāko! Radini viņu pie kārtības un disciplīnas! Uzmudini un uzmundrini, bet neslavē pārlieku! Liec viņam vingrināties visādās labās un derīgās lietās un, lai bērns būtu cik krietns būdams, nepadari viņu lepnu, patmīlīgu un iedomīgu!

Tātad, lai akla pašmīlestība pārvērstos par mīlestību, proti, kļūtu redzīga, tai ir jādod likumi. Jo kas gan iemācīs bērnam Dievu un tuvāko mīlēt, ja ne ģimene un skola!

Cik ļoti šī vienkāršā mācība atšķiras no tā, kas patlaban tiek tiražēts Latvijas mediju telpā un konkrēti seriālā par “uzticamo draugu” Dūpiju, kur bērnam viss ir atļauts un jebkāda viņa rīcība tiek vērtēta kā unikāla rakstura izpausme un pieņemta ar sajūsmu. Kādēļ tik radikāla pieeju atšķirība?

Bērnībā es biju pārliecināta, ka visi cilvēki ir cēlušies no eņģeļiem. Skolā man paskaidroja, ka liela daļa tomēr no pērtiķiem. Vēlāk atklāju, ka ir arī tādi, kas no auniem. Tagad, “iekļāvīgās dažādības” laikmetā, pieļauju, ka dažs labs varētu būt arī no cūkām vai ūpjiem.

Ja cilvēks ir radīts pēc Dieva līdzības, tad uz viņu attiecas Kristus vārdi: “Kas neaizliedz sevi un neseko man, nav manis cienīgs.” Aizliegt sevi (aizliegt, nevis noliegt) nozīmē pārvarēt savu dzīvniecisko dabu, tiecoties apziņā, gribā un rīcībā – cik vien iespējams – līdzināties savam Radītājam.

Bet, ja cilvēks ir cēlies no pērtiķa, nekāda piepūle nav nepieciešama. Mīli sevi! Tu esi labs tāds, kāds esi. Nekādas vertikāles, tikai horizontāle.

Taču horizontāle nespēj sniegt atbildes uz dzīves galvenajiem jautājumiem: kas mēs esam, kādēļ mēs esam un kas būs pēc tam?

No tā ceļas nedrošība un bailes. Un tad tikai atliek iečukstēt bērnam ausī, ka visas problēmas ir no tā, ka tu esi piedzimis nepareizajā ķermenī, bet to var mainīt, mēs palīdzēsim. Un ja vecāki tam pretosies, mēģinās iebilst, ka lēmumu vajadzētu pieņemt vismaz tad, kad būsi sasniedzis pilngadību, mēs tevi aizsargāsim, atņemot viņiem vecāku tiesības.

Redzot šādas ideoloģijas postīgumu, Dž. K. Roulinga pagājušā gada jūnijā publicēja eseju, kurā pamato, kāpēc nevar klusēt par dzimuma un džendera jautājumiem.

Rakstniece finansē divus fondus. Viens atbalsta no vardarbības cietušas sievietes un bērnus, otrs klīniskus pētījumus par izkaisīto sklerozi – slimību, kas vīriešiem un sievietēm izpaužas ļoti atšķirīgi. Tāpēc viņai ir svarīgi, lai juridiski netiktu noārdīts bioloģiskā dzimuma jēdziens, aizstājot to ar sociālas izvēles terminu “dženders”.

Tomēr arī tas vēl nav viss. Pārejas vecumā Roulinga pati ir izjutusi nedrošību, ko uzveikt palīdzējusi nevis medicīniska iejaukšanās, bet grāmatas un mūzika. Pētījumi liecina, ka 60 līdz 90 procentos gadījumu pusaudžu svārstības dzimuma jautājumos atrisinās, viņiem pieaugot. Taču rakstnieci satrauc tas, cik strauji pieaug dzimuma maiņu alkstošu meiteņu skaits Apvienotajā Karalistē, turklāt lielu daļu no tām veido pusaudzes, kas sirgst ar autismu.

Diemžēl līdzīga situācija ir vērojama arī ASV. Bet psihiatrus, kas ar konkrētiem faktiem apgāž “iekļāvīgās dažādības” aktīvistu galveno argumentu, ka pusaudži, kam netiks ļauts mainīt dzimumu, padarīs sev galu, apklusina un atlaiž no darba.

Vienlaikus arvien straujāk pieaug to personu skaists, kas nožēlo dzimuma maiņas operāciju un vēlas atgūt savu oriģinālo dzimumu. Taču auglība daudzos gadījumos ir neatgriezeniski zaudēta.

Gribu vēlreiz uzsvērt: par “homofobu” var saukt cilvēku, kas ienīst homoseksuālas personas, bet ne tādu, kas uzstājas pret viendzimuma “laulībām”.

Ja cilvēks piedzimst ar homoseksuālu tieksmi, viņš tādēļ nav izstumjams ne no savas ģimenes, ne no sabiedrības. Bet pasludināt šādu tieksmi par pamatu ģimenei, nozīmē izārdīt gan Latvijas Republikas, gan Dieva noteikto satversmi.

Par “transfobu” var saukt cilvēku, kas ienīst transpersonas, bet ne tādu, kas uzstājas pret mazu bērnu mulsināšanu un pavedināšanu uz postīgiem un nelabojamiem lēmumiem.

Par to visu Latvijas sabiedrību brīdina Stambulas konvencijas pretinieki.

Mācītājs Ingmars Zemzaris šajā sakarā saka: “Priekšstats par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar bērniem, mūsu civilizācijā līdz šim balstījās Kristus vārdos, ka tam, kas apgrēcina bērniņu, būtu labāk, ja tam dzirnu akmeni uzkārtu kaklā un to iemestu jūrā. Tas ir šaušalīgs biedinājums, kas spēj atjēdzināt ikvienu cik necik normālu cilvēku.

Pat komunisti padomju laikā nelīda ar savu ideoloģiju bērnudārzos; komunistiskā indoktrinācija sākās tikai skolā, iestājoties oktobrēnos. Gandrīz nevienā pirmsskolas vecuma bērniem domātā padomju filmiņā nav ne miņas no propagandas.

Tagadējie neomarksisti ir pavisam cita kaluma suga. Viņos ir kaut kas no ķēniņa Hēroda – arī viņš savu gļēvo naidu uz Kristu realizēja tieši vardarbībā pret bērniņiem. Tikai vecais Hērods savā nevarībā kāva bērnu mirstamo miesu, bet mūsdienu hērodiāņi grib daudz vairāk: samaitāt bērnu nemirstamo dvēseli.

Mūsu acu priekšā Latvijā taisni bērni kļūst par galveno dženderisma propagandas mērķauditoriju – tieši tā, kā to klusiņām, bet nepārprotami paredz Stambulas konvencijas 14. pants.”

Tāpēc nominācijai “2020. gada necilvēks” es izvirzītu tos, ar kā gādību televīzijas kanālā LTV1, kam sadaļā “Misija” rakstīts “Kalpot Latvijas sabiedrības interesēm”, tika demonstrēts seriāls “Uzticamais draugs Dūpijs”.

Un tos, kas “iekļāvīgas dažādības” vārdā sludina, ka dzimums ir nevis bioloģiski determinēts, bet gan indivīda izvēles jautājums, un morāle ir sociāls konstrukts, ko katrs var grozīt pats pēc saviem ieskatiem.

Mēģinājums izveidot tādu sabiedrību, kur nav cīņas starp instinktu un morāli, ir ceļš uz mežoņu un tad uz dzīvnieku pasauli. Un te nu katram pašam ir skaidri jāizlemj, kurš ceļš ved uz patiesu brīvību – platais visatļautības un tolerances vai šaurais pašaizliedzības un mīlestības ceļš.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Veselam
Vai D vitamīns ir efektīvs Covid-19 infekcijas ārstēšanā? Pētījumā atklājas jauni fakti 6
7 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Pateicoties VM “tālredzībai”, acīmredzot pie mums vakcinācija vēl ritēs pilnā sparā, kad Āfrika to jau būs aizmirsusi 51
13 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Viena pote, mazāk blakņu un pasargās no “lipīgākajiem” koronavīrusiem. Ko zinām par jauno “Johnson&Johnson/ Janssen” vakcīnu? 47
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
No ceturtdienas Latvijā gaidāms aukstuma vilnis. Cik ilgs tas būs? Toms Bricis par laiku šonedēļ un turpmāk 2
9 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Stāsti
Mamma gandrīz piedzīvo infarktu: kopā ar zivīm skolēnu pusdienās – tārpi 17
3 stundas
Lasīt citas ziņas
IM
Ingrīda Mičāne
Stāsti
Mamma gandrīz piedzīvo infarktu: kopā ar zivīm skolēnu pusdienās – tārpi 17
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Ja ko darām, tad tam jābūt izrunātam!” Pirms Covid-19 ierobežojumu izmaiņām Kariņš uzklausīs ekspertus 5
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Uz Vidzemes šosejas sadūrušās piecas automašīnas. Kavējas satiksme
26 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kurās pilsētās un novados atklāti jaunie Covid-19 gadījumi
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Uz Vidzemes šosejas sadūrušās piecas automašīnas. Kavējas satiksme
20:39
LE
LETA
Ziņas
Mūžībā devies Valmieras teātra aktieris un režisors Andris Vidiņš
20:29
LE
LETA
Ziņas
Autobusā Valmiera-Rīga braucis Covid-19 slimnieks
20:15
LE
LETA
Ziņas
Mūžībā devies Valmieras teātra aktieris un režisors Andris Vidiņš
36 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Petraviča skaidro, kā nolemts piešķirt 200 eiro vienreizējo pabalstu pensionāriem 13
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šodien atbalsta, rīt neatbalsta. Kalviņš par svārstībām valdības lēmumos un to, kāda ekspertīze trūkst cīņā ar Covid-19 8
4 stundas
JL
Juris Lorencs
Stāsti
“Vienkārši visu aizklapēt ciet – tas nav risinājums, ir jāmeklē izeja!” Saruna ar ekonomistu Uldi Osi 5
5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Gada laikā nevar izstrādāt vakcīnu, tā satur embriju šūnas un mikročipus, izraisa bīstamas blaknes. ZVA skaidro, vai tā ir taisnība 11
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Tāda ir pašreizējā situācija!” No amata atkāpies Garkalnes novada mērs Zīriņš 1
1 stunda
AP
Anita Pirktiņa


Ziņas
Latvija – viena no zaļākajām Eiropā vai dabas postītājvalsts “ar atklātu mežizstrādes biznesa karu pret mazo ērgli un melno stārķi…”? 14
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ostapenko izcīna graujošu uzvaru Dohas WTA 500 turnīra pirmajā kārtā
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Tik auksts Latvijā gadiem nebija bijis! Meteorologi par aizvadīto ziemu 1
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lemberga sliktā veselības stāvokļa dēļ lūdz viņu atbrīvot no apcietinājuma 36
6 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Vai D vitamīns ir efektīvs Covid-19 infekcijas ārstēšanā? Pētījumā atklājas jauni fakti 6
7 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Viena pote, mazāk blakņu un pasargās no “lipīgākajiem” koronavīrusiem. Ko zinām par jauno “Johnson&Johnson/ Janssen” vakcīnu? 47
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
No ceturtdienas Latvijā gaidāms aukstuma vilnis. Cik ilgs tas būs? Toms Bricis par laiku šonedēļ un turpmāk 2
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Neskatoties uz Covid-19 krīzi, pērn pieaugusi vidējā darba alga. Cik liela tā tagad ir? 7
6 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Aktieris Andris Keišs par ierobežojumiem: “Es tos lēmumus nesaprotu! Kāda atšķirība ir starp “Narvessen” un kādu Barona ielas medus veikalu?” 42
1 diena
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Deputāti Sprūdi no jaunās partijas “Likums un kārtība”, Varšavas lidostā pieķer par ekskluzīva “Rolex” pulksteņa nedeklarēšanu 64
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Ministrs Sandis Ģirģens agrā pirmdienas rītā jau sēž friziera krēslā 22
11 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Vakcinācijas birojs sarūk, Lemberga spriedums un Jēkabpils lielgabala sāga. Nedēļas notikumu apskats 3
13 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
Kas jāzina nodokļu maksātājiem, lai pareizi pievienotu čekus lietotnē “Attaisnotie izdevumi”? 9
14 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Kokteilis
FOTO. Tenisa zvaigzne Serēna Viljamsa beidzot “padevusies” un atļāvusi meitai Olimpijai sākt spēlēt tenisu 1
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Latviešu supermodele Ginta Lapiņa vairs neglabā noslēpumu: viņa gaida bērniņu! 5
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Aizdomās par valsts amatpersonas slepkavības mēģinājumu meklē attēlos redzamos vīriešus
8 stundas
LE
LETA
Veselam
Atmiņas traucējumi, matu izkrišana, milzīgs nogurums un pat sirds mazspēja: ārsti atklāj, kādas sekas var būt pēc Covid-19 izslimošanas 5
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Entuziasti vāc parakstus, lai legalizētu apzinātas sānslīdes ar automašīnām 23
1 diena