Vilks: Covid-19 laikā lielāks valsts atbalsts ir jāsniedz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem 1
Autors: Līga Abakuka
“Liela daļa Rietumeiropas valstu īsti nešķiro uzņēmumus, jo visi saprot, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir visgrūtāk noturēt darbaspēku un būt pārliecinātiem par savu nākotni. Lielajiem uzņēmumiem ir pieeja dažādiem finanšu resursiem. Lielākais atbalsts tiek sniegts mazākām vienībām ekonomikā, ja tas ir iespējams, un tādam ir jābūt arī Latvijas ceļam” RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” savu vīziju, kas balstīta uz Rietumeiropas valstu pieredzi par atbalstu uzņēmumiem COVID – 19 laikā, pauda Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.
Vilks norādīja, ka lielie uzņēmumi, kā, piemēram, “airBaltic”, gūst valsts atbalstu un tas esot pareizs solis, bet esot jāpadomā arī par mazajiem uzņēmumiem. Problēma gan esot tajā, ka daļa šo mazo uzņēmumu ir necaurspīdīgi vai atrodas ēnu ekonomikā, pretstatā Igaunijai un Lietuvai.
Lai arī Vilks atzina, ka uzņēmumu šķirošana daļēji notiekot arī citās valstīs, taču fokuss tik un tā esot uz mazo un vidējo uzņēmumu atbalstu, vairākās valstīs uzsvars esot arī uz ģimenes uzņēmumu atbalstu.
“Lielo uzņēmumu pienesums ekonomikai ir liels, bet tie mazāk nodarbina cilvēkus. Lielākais pozitīvais moments un ekonomikas pienesums būtu pēc iespējas vairāk aptvert darbaspēku un tas ir izvietots mazajos un vidējos uzņēmumos” paskaidroja Latvijas Bankas padomes loceklis.
Runājot par uzņēmumu iznākšanu no ēnu ekonomikas Vilks norādīja, ka tas pamazām notiekot, jo cilvēki sāk saprast, ka viņi nevar pretendēt uz valsts atbalsta naudām un tas viņiem esot šoks.
“Iziet no ēnu ekonomikas patreiz ir aktuāli, ēnu ekonomikai vajadzētu pakristies. Cilvēks grib būt pasargāts, šis bija negaidīts trieciens arī tiem, kas komfortabli jutās ilgstoši strādājot ēnu ekonomikā”.
