Dalīties atklājumos 1
Esmu skolotāja pēc diagnozes – tiklīdz uzzinu kaut ko jaunu, kāroju to iemācīt citiem. Dalīšanās man ir ļoti svarīga. Kad sāku iepazīt garšu pasauli, gribējās visus raustīt aiz piedurknes un saukt: iedomājies, vēl var pielikt tādu garšvielu! Tiklīdz biju reģistrējusies portālā draugiem.lv, piegāzu pilnas galerijas ar recepšu bildēm, ieteicu domubiedriem.
Par veselīgu ēšanu gan interesējos sen. Esmu maza auguma, jebkuri lieki kilogrami mani padara par pončiku. Izmēģināju diētas, Svara vērotāju sistēmu, visu iespējamo. Nekas īsti nelīdzēja. Tad nodomāju – lai, dzīvošu resna un nesmuka…
Veģetārisms nāca kā mirkļa iedvesma, bez mērķa tievēt vai dzīvot veselīgāk. Klasesbiedrs bija veģetārietis, arī es nolēmu izmēģināt. Iegaršojās, it īpaši indiešu ēdieni. Maltītēs ienāca daudz dārzeņu, dažādas garšvielas.
Pēkšņi izrādījās, ka šī sistēma man der – notievēju! Divu gadu laikā zuda 15 liekie kilogrami, turklāt svars vairs nenāca atpakaļ, varēju ēst visu, kas garšo. Joprojām neesmu nekāda bārbija, taču jūtos labi.
Prieks, ka mazinājās saldumu atkarība. Pirms tam varēju notiesāt visu torti vai izēst konfekšu kasti. Arī tagad patīk salds, bet pietiek ar gabaliņu šokolādes.
Svarīgi, lai veģetārisms dabiski iekļaujas dzīvesveidā. Draugi ierādīja šādu maltīšu knifus, un man uzreiz izdevās labs, līdzsvarots ēdiens ar visām vajadzīgajām uzturvielām un garšām. Esmu pati sev veiksmīgs piemērs – ne man zobi, ne mati izkrita, sākās jauns, veselīgs ceļš. Arī veģetāri iespējams ēst gan sabalansēti, gan neveselīgi un vienveidīgi.
Satikt savējos
Agrāk man patika organizēt veģetāriešu tusiņus: pulcējāmies, ciemojāmies vai gājām kādā ekskursijā, pļāpājām un cienājāmies. Parēķināju, ka šajās padsmit tikšanās reizēs aptuveni 250 veģetāriešu iepazina cits citu. Līdz tam viņi nereti bija vieni savos centienos.
Tiekoties guvām apstiprinājumu, ka neviens no mums nav zaļa suņu sēne, kas nonīkusi no salātlapu graušanas. Visi esam normāli, parasti cilvēki pie pilnas veselības un saprāta.
